LIAA šefs Ozols kopš augusta strādā bez pielaides valsts noslēpumam
PIETIEK17.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra pakļautībā esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoram Andrim Ozolam jau vairāk nekā mēnesi beigusies tikai uz gadu - līdz šā gada augustam - Drošības policijas izsniegtā pielaide valsts noslēpumam, bez kuras saskaņā ar amata aprakstu viņš nevar pildīt pienākumus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No LIAA direktora amata apraksta, kuru viņš pēc ilgstošas pretestības parakstīja 2012. gada aprīlī, izriet, ka Ozols bez pielaides valsts noslēpumam faktiski nevar pildīt savus iestādes vadītāja pienākumus.
Tomēr Ozols nav vērsies ne Ekonomikas ministrijā (EM), ne Drošības policijā (DP), lai nokārtotu pielaides pagarināšanu, kuras saņemšanas izredzes 2012. gada pavasarī tika apšaubītas. To, ka nekāds iesniegums nav saņemts, vēl otrdien Pietiek apstiprināja EM, kurai LIAA direktora iesniegums būtu talāk jānodod DP. Avoti iekšlietu struktūrās Pietiek apstiprināja, ka Ozols pēc pielaides pagarinājuma nav vērsies arī nepastarpināti DP.
Avots drošības struktūrās Pietiek atzina, ka tagad būtu jāpārbauda, vai laikā no augusta sākuma līdz septembra vidum Ozols ir strādājis ar klasificētiem dokumentiem, un tikai pēc tam būs pamats runāt par kādām sekām. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija) otrdien teica, ka ar lietas apstākļu noskaidrošanu nodarbojoties EM amatpersona, kas atbildīga par sevišķo lietvedību.
"Es nenodarbojos ar informācijas vakšanu, es esmu ministrs. Drošības policija un tas viss - tas man ir kosmoss," aizkaitināti norādīja Pavļuts. Ir pamats uzskatīt, ka EM vadības interese par Ozola pielaidi sākās tikai pēc Pietiek intereses. Kad Pietiek pirms nedēļas, 9. septembrī Pavļutam uzdeva jautājumu, vai viņa pakļautībā esošās LIAA direktors pagarinājis pielaidi, ministrs atzina, ka par to nav informēts.
Pats Ozols, kurš kopā ar premjeru otrdien devies vizītē uz Monako, vēl nav atbildējis uz Pietiek nosūtītajiem jautajumiem, kādēļ nav lūdzis pielaides pagarinājumu un kā bez tās pretēji amata aprakstam vadījis LIAA. LIAA preses sekretāre Vineta Vilistere-Lāce Pietiek informēja, ka Ozols lielāko daļu augusta, "praktiski no pirmajiem datumiem līdz divdesmitajiem" bijis atvaļinājumā.
Fakts, ka Ozolam pagājušajā vasarā pielaide tomēr tika piešķirta tikai uz vienu gadu ierasto piecu gadu termiņa vietā, arī uzturēja spekulācijas, ka nav bijis dūmu bez uguns. Pēc citas versijas, īsais termiņš, uz kādu Ozolam tika piešķirta pielaide, ticis izraudzīts, lai saglabātu pār viņu kontroli, jo LIAA šefam saglabājušās ciešas saites ar biznesmeņiem, kuri savulaik baudījuši varas labvēlību, tostarp LIAA administrētā Eiropas Savienības finansējuma saņemšanā, bet nu nostājušies opozīcijā Vienotībai, izveidojot tā dēvēto "Repšes biedrību".
Tieši Ozola iestādes iesniegums Ekonomikas policijai par ES finansējuma izkrāpšanas mēģinājumu bija pamatā šovasar veiktajām kratīšanām pie "Repšes biedrībai" pietuvinātā uzņēmēja Māra Martinsona. Tiek uzskatīts, ka kratīšana bijusi Vienotības atgādinājums topošās partijas sponsoriem, ka tā un nevis "Repšes biedrība" vēl aizvien ir pie varas.
Spekulācijas, ka Ozols savas vētrainās biznesa pagātnes dēļ, kas bija vēl pirms nonākšanas LIAA amatā pirms vairāk nekā 10 gadiem, varētu pielaidi nesaņemt, veicināja viņš pats, ilgstoši atsakoties parakstīt jauno amata aprakstu, kas noteica pielaides nepieciešamību. Ozols tolaik izteica aizdomas, ka jaunā amata apraksta ieviešana un prasība pēc pielaides valsts noslēpumam saistīa ar vēlmi no viņa atbrīvoties.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
