Iesaki rakstu: 
Laikā, kad tieslietu ministrs bija Bordānu Jānis un cilvēki sūdzējās, ka zvērināti tiesu izpildītāji neievēro Civilprocesa likuma 594.pantā noteiktos ierobežojumus, veicot parādu piedziņu, tā vietā, lai ierobežotu tiesu izpildītājus, Bordāna vadītā ministrija izstrādāja grozījumus Civilprocesa likumā, kas tiesu izpildītājiem ļāva neievērot Civilprocesa likumā noteiktos parādu piedziņas ierobežojumus.
Ar katriem nākamajiem grozījumiem Saeima ir burtiski apzagusi parādos nonākušo cilvēku bērnus. Neskatoties uz to, ka spēkā esošajā Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā ir paredzēts, ka parādniekam ir jāsaglabā nauda minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd 620 eiro) uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, no 2014.gada 4.janvāra parādnieka nepilngadīgajiem bērniem minimālās algas vietā tika atstāti tikai līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (109 eiro), un 2021.gadā Saeima lēma Civilprocesa likuma 594. pantā aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā" (109 eiro) ar vārdiem "papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas" (75 eiro).
Vai Bordānu Jānis skolā nobastoja visas matemātikas stundas, ja domā, ka 75 eiro ir vairāk par 109 eiro?
Latvieši ir ļoti pacietīgi un rij vienu krupi pēc otra, tāpēc tagadējā Saeima ir nolēmusi spert vēl vienu soli uz priekšu un strādā pie jauniem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas neatstātu vairs parādniekam minimālo algu.
2023.gada 17.oktobrī Saeimas Juridiskā komisija Andreja Judina (Jaunā Vienotība) vadībā, piedaloties Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvjiem pirms iesniegšanas Saeimā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” , kas paredz izteikt Civilprocesa likuma 594. pantu šādā redakcijā:
“594. pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.
(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu.”
Velti cerēt, ka Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvji iestāsies par parādnieku un to apgādībā esošo bērnu interesēm, bet kā kaut ko tik necilvēcisku varēja atbalstīt Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS pārstāvji?!
Ja, kā norāda paši likumprojekta iesniedzēji, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, vai šī likumprojekta mērķis ir aizdzīt no Latvijas 1/10 daļu no visiem Latvijas iedzīvotājiem?
Vai tiešām nevienam no apspriedes dalībniekiem neienāk prātā, ka cilvēks, kurš saņem minimālo algu, nevar ar to izdzīvot, kur nu vēl bērnus uzturēt? Paši no malas esat paskatījušies uz savu priekšlikumu?
Ja šobrīd minimālā alga ir 620 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas, ja nav apgādājamo, ir 543,92 eiro, ja atņemam 10% (54,39 eiro), tad paliek 489,52 eiro, ar ko izdzīvot var tikai tad, ja dzīvo zem tilta, jo dzīvokļa īrei un komunālo maksājumu samaksai ar to nepietiek, kur nu vēl ēdienam, apģērbam, transportam. Šim cilvēkam nekas cits neatliks, kā doties prom no šīs valsts.
Ja parādos nonākušajam ir viens apgādājamais, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 8% (44,39 eiro), tad paliek 510,50 eiro, - vai ar to var izdzīvot pats un uzturēt bērnu? Protams, ka arī šie cilvēki izvēlēsies pārcelties uz valstīm, kur jutīsies novērtēti un, kur netiks atstāti bez iztikas līdzekļiem.
Ja parādniekam ir divi apgādājamie, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 6% (33,29 eiro), tad paliek 521,60 eiro, - kā ar to var izdzīvot un pabarot 2 bērnus? Arī šie cilvēkiem nav citas izvēles kā pārcelties uz valstīm, kur rūpes par bērniem ir pirmajā vietā.
Lieki ir jautāt Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem, kā interesēs viņi ir pieņēmuši šādus necilvēcīgus Civilprocesa likuma grozījumus, bet neatmetu cerību, ka Tiesībsargs izmantos savu ietekmi un nepieļaus šādu grozījumu tālāku virzību.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
