Lībiņas ministrija par „aizliegtajām dziesmām” – ne jā, ne nē, ne melns, ne balts
PIETIEK13.08.2024.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, - šāds ir Ineses Lībiņas vadītās Tieslietu ministrijas skaidrojums saistībā ar Valsts policijas rīcību, sodot par „aizliegtu dziesmu” dziedāšanu, taču nespējot paskaidrot, kas tieši šīs dziesmas aizliedzis un kas tieši tajās ir „agresorvalstis slavinošs”. Publicējam šo īpatno atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu pilnībā.
Par Valsts policijas amatpersonu rīcības izvērtēšanu
Tieslietu ministrijā saņemts Jūsu 2024. gada 18. jūnija iesniegums, kurā ir lūgts izvērtēt Valsts policijas amatpersonu prettiesisko rīcību un noziedzīgo patvaļu, ka arī rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Jūsu iesniegumā ir norādīts, ka Valsts policija esot aicinājusi pieteikties ziņotājus, kuri varētu "atpazīt vairākas personas, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas, un informējusi, ka vienam šādam dziedātājam jau esot noteikts administratīvais sods". Valsts policija kā "militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu" esot minējusi tikai vienu dziesmu. Jūsu ieskatā minētais liecina, ka Valsts policijas amatpersonu rīcība ir prettiesiska.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku administratīvo sodu jomā. Tieslietu ministrijai nav tiesību sniegt vērtējumu par konkrētas lietas apstākļiem, izvērtēt citas iestādes amatpersonu rīcību administratīvā pārkāpuma procesā, sniegt juridiskas konsultācijas, veikt normatīvo aktu oficiālu interpretāciju (tiesību normu satura un jēgas noskaidrošanu) vai sniegt personām un institūcijām saistošus skaidrojumus vai atzinumus par tiesību normu piemērošanu. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Līdz ar to Tieslietu ministrija sniedz vispārīgu un nesaistošu viedokli par iesniegumā minēto.
Pieļaujam, ka iesniegumā minētais administratīvais sods ir piemērots saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 13.1 pantu.[1] Tas noteic administratīvo atbildību par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.
Vēršam uzmanību, ka minētais pants nesatur konkrētu aizliegto simbolu (tostarp dziesmu, citu skaņdarbu un mākslas darbu) uzskaitījumu. Šādu simbolu lietojums var ātri mainīties, un to konkretizējums normatīvajos aktos faktiski nav iespējams. Līdz ar to izšķirošā nozīme ir piešķirta simbola izmantošanas mērķim.[2] Tādējādi apģērbs, dziesmas, skaņdarbi, zīmes, burti vai jebkuras citas lietas noteiktos apstākļos var tikt izmantotas un vērtētas kā militārās agresijas un kara noziegumu slavinoši simboli arī tad, ja vispārīgi ikdienā tām piemīt neitrāls raksturs vai tās rada pat pozitīvas asociācijas. Svarīgs ir personas mērķis konkrētajā situācijā, proti, kādā nolūkā attiecīgais simbols tiek izmantots.[3]
Attiecībā uz Valsts policijas amatpersonu rīcības tiesiskuma izvērtēšanu informējam, ka amatpersonas rīcības tiesiskuma kontrole ir iespējama administratīvā pārkāpuma procesā, ja pie administratīvās atbildības saucamā persona uzskata, ka amatpersona rīkojusies prettiesiski vai nepamatoti. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 166. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods. Turklāt Administratīvās atbildības likuma 153. panta pirmā daļa noteic lēmuma par soda piemērošanu saturu. Proti, lēmumā par soda piemērošanu norāda, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt. Papildus informējam, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 171. panta pirmo daļu prokurors var iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos A. Smiltēna.
[1] Administratīvā atbildība par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā ir noteikta ar 2022. gada 31. marta likumu "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", atbalstot Saeimas Juridiskās komisijas attiecīgu priekšlikumu.
[2] 13. Saeimas 2022. gada 31. marta sēdes stenogramma. Pieejama: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2374.
[3] Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti uzsvēra, ka nav paredzēta atbildība par noteiktu simbolu lietošanu kā tādu, bet izšķiroša nozīme ir mērķim, kādam tas tiek veikts (13. Saeimas Juridiskās komisijas 2022. gada 22. marta sēdes protokols Nr. 267, apakškomisijas priekšlikums Nr. 11).
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
