Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau iepriekš biju informējis par lēmumiem, kas skar Dzelzavas ielas 75b zaļās zonas izciršanu, un dažādiem Rīgas domes, un to saistīto struktūrvienību necaurspīdīgajiem lēmumiem procesa gaitā. Vēlos vērst uzmanību, ka sākotnēji tika savākti vairāk nekā 1500 iedzīvotāju paraksti pret koku ciršanu, iesniegti protesti pret Apstādījumu komisijas lēmumiem un uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs, tomēr procesa gaitu nav izdevies apstādināt, pat neskatoties uz iedzīvotāju kraso nostāju, tāpēc likumisko taisnību esam nolēmuši panākt tiesas ceļā un apstrīdēt: 1) izdoto koku ciršanas atļauju 2) izdoto būvatļauju. Iesniegums iesniegts Rīgas Administratīvajā rajona tiesā šī gada 12.martā.

Kā jau norādīju iepriekš, necaurspīdīgums un absolūti nihilistiskā attieksme iedzīvotāju vēlmju priekšā ir pavadījusi visu procesa gaitu. Vēršu uzmanību, ka 12.12.2017. Nils Ušakovs atcēla Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.10.2017. lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt Apstādījumu komisija jau 22.12.2017. pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu vien papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus, tāpēc ir pieļaujama koku izciršana. 

Izrādās, ka šāds viena teikuma – bez pamatojuma papildinājums ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai jau tālāk, 21.02.2018. Nils Ušakovs akceptētu Apstādījumu komisijas lēmumu un atļautu koku izciršanu,  tāpēc rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus komisija nemaz nav vērtējusi. Ēnu procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā (-ne) atrašanās iestādes mājas lapā, lai gan pēc likuma tam tur obligāti jābūt. Lēmuma atrašanas kalambūrs sākas ar to, ka 22.12 notikušās sēdes lēmums nebija publiski izziņots: http://www.rpbv.lv/ask-lemumi, tāpat tas nebija atrodams sadaļā pie “Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.” Aizdomīgumu raisa arī fakts, ka arī tagad vienīgais veids, kā atrast sēdes lēmumu, ir, izmantojot lapas meklēšanas sistēmu.

Tāpat vēlos vērst uzmanību, ka procesa gaitā nav izvērtēts vides trokšņa līmenis, kas radīsies, izcērtot kokus, un nav noteikts piesārņojuma līmenis, kas noteikts kā obligāta prasība pie attiecīgās kategorijas teritorijas, norādot, ka šāda veida prasība ir pārāk dārga attiecībā pret attīstītāju, pat neskatoties uz to, ka šādas prasības izvirza normatīvie akti.

Tāpat procesa gaitā Rīgas Dome bija atcēlusi Rīgas pilsētas būvvaldes 16.10.2017. izsniegto atļauju par dižkoka nociršanu Dzelzavas ielā 75B, jo nebija norādīti nedz konstatētie dižkoka bojājumi, nedz tiesiskais pamatojums, nedz koka bojājumus ir noteikusi pilnvarotā iestāde, ņemot vērā nozares ekspertu atzinumus. Tomēr, neskatoties uz visiem iedzīvotāju iebildumiem un milzīgajiem likumiskajiem, un administratīvajiem robiem procesā, Rīgas dome un tās iestādes ir uzlikušas zirga klapes un turpina virzīt projektu uz priekšu.

Purvciems ir otrais apdzīvotākais mikrorajons Rīgā ar vismazāk esošo zaļo zonu tajā – tikai 3% no visa Purvciema teritorijas. Ņemot vērā, ka šī ir viena no retajām zaļajām zonām Purvciemā, iznīcināt to, mūsuprāt, ir nepieņemami.

Novērtē šo rakstu:

19
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...