Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā nonācis starptautiskās lidostas Rīga ārkārtas akcionāru sapulces protokols, kas datēts ar šā gada 14. jūliju: pretēji satiksmes ministra Anrija Matīsa (attēlā pa labi) aizvadītās nedēļas apgalvojumiem, ko viņa vārdā izteica ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds, šis dokuments, ko šodien publiskojam, rāda - patiesībā Satiksmes ministrija kā lidostas akcionārs ir vajadzības gadījumā pat ļoti detalizēti spējusi ietekmēt lidostas rīcību.

Satiksmes ministrija, kas šomēnes negaidīti gandrīz pilnā apmērā nomainīja starptautiskās lidostas Rīga valdi, aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka tā vispār nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne arī uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas, kā Pietiek jau informējis, pārvērtusi par sistēmu lidostas pakalpojumu neapmaksāšanu.

"Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar," - ar šādu paziņojumu otrdien nāca klajā ministrija.

Šādi ministrija atbildēja uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, vai tā ir veikusi kādas aktivitātes saistībā ar to, ka airbaltic turpina nemaksāt par lidostas pakalpojumiem, bet, ja ne, vai tas nozīmē, ka Satiksmes ministriju neuztrauc, ka šāda nemaksāšana grauj lidostas saimniecisko stāvokli.

Satiksmes ministrija, kas vēl šomēnes, tā arī nepaskaidrojot iemeslus, pēkšņi gandrīz pilnā sastāvā nomainīja lidostas valdi, uzskatot, ka "savstarpēji diskutablie saimnieciskie jautājumi ir vispirms risināmi sarunu ceļā, nevis iesaistot šajā procesā masu plašsaziņas līdzekļus".

Taču patiesībā, kā rāda Pietiek šodien publiskotais dokuments, ministrijai ne tikai ir visplašākās iespējas ietekmēt tās kontrolēto valsts kapitālsabiedrību darbu, bet tā arī nekavējas tās vajadzības gadījumā izmantot.

Lidostas akcionāru sapulces - kurā vienīgais valsts kā akcionāra pārstāvis ir bijusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa - protokols rāda, ka vienā pašā ārkārtas akcionāru sapulcē ministrijas pārstāve lidostas Rīga vadībai devusi piecus ļoti konkrētus izpildāmus uzdevumus.

Lidostas vadībai uzdots izvērtēt un iesniegt ministrijai gan iespējamos riskus saistībā ar Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās aviokompānijas flyLAL prasību, gan skaidrojumu par strīdu starp lidostu un SIA Rixport, gan  detalizētu izvērtējumu par plānoto naudas plūsmas pārskatu saistībā ar lidostas paplašināšanu, gan lidostas attīstības stratēģiju un aktualizēto biznesa plānu.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot aktualizēto satiksmes ministra viedokli - vai pēc šī dokumenta nākšanas klajā viņš joprojām turpinās apgalvot, ka ministrija nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" attiecībā uz lidostu Rīga.

Pietiek jau informējis, ka jau vismaz kopš 2011. gada vasaras beigām nacionālā aviokompānija airBaltic savu "veiksmes stāstu" kaldina, ignorējot tai katru mēnesi piesūtītos starptautiskās lidostas Rīga rēķinus un vienkārši nemaksājot par lidostas pakalpojumiem. Pietiekš jau ir publiskojis gan virkni lidostas izrakstītu rēķinu par iespaidīgām summām, ko airBaltic nav uzskatījusi par nepieciešamu apmaksāt, gan  lidostas iepriekšējās vadības vēstuli.

Šajā nu jau atceltās vadības vēstulē minēts, ka aviokompānijas parāds lidostai šā gada februārī bijis 23 633 428 eiro, un norādīts, ka "pēc izlīguma noslēgšanas lidosta vairākkārtīgi ir nosūtījusi Air Baltic atgādinājuma vēstules par aktuālajām parāda summām, kā arī lūgusi nekavējoties veikt lidostas izrakstīto rēķinu apmaksu un sniegt atbildi par iespējamiem Air Baltic parāda samaksas risinājumiem. Air Baltic uz lidostas nosūtītajām vēstulēm nav piedāvājis risinājumus parāda samaksai".

Jau 2010. gadā lidosta bija iesniegusi prasības pieteikumu pret airBaltic par parāda piedziņu, tobrīd lūdzot piedzīt būtiski mazāku summu. 2011. gada aprīlī tika noslēgts izlīgums. 28. aprīlī tiesā tika iesniegts pušu lūgums apstiprināt izlīgumu. 2011. gada 6. jūlijā tiesa izlīgumu apstiprināja, un airBaltic apņēmās 1,11 miljonu latu līgumsodu samaksāt laika periodā no 2014. gada 30. novembra līdz 2015. gada 29. novembrim, bet pamatparādu 6 miljonu latu apmērā - laika periodā no 2015. gada 30. novembra līdz 2019. gada 29. novembrim.

Taču faktiski nekavējoties līdz ar šīs tiesvedības izbeigšanu airBaltic ir sācis uzkrāt jaunus parādus pret lidostu, radot iespaidu, ka par tās pakalpojumiem principiāli negatavojas maksāt, - kā rāda Pietiek rīcībā esošie un jau publiskotie neapmaksātie lidostas rēķini, airBaltic šos ik mēnesi vai biežāk sūtītos rēķinus ir sistemātiski ignorējis, katru mēnesi savu parādu summu palielinot par vairākiem simtiem tūkstošu latu.

Starptautiskās lidostas Rīga komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane Pietiek iepriekš nenoliedza, ka airBaltic 2013. gadā nav apmaksājusi nevienu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem.

Savukārt airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags, kurš iepriekš uz visiem jautājumiem ir atbildējis ar norādi uz aviokompānijas grāmatvedisko peļņu, joprojām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem, vai airBaltic 2013. gadā ir apmaksājusi vismaz kādu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem un ar ko skaidrojama šī atteikšanās apmaksāt rēķinus.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...