Līdz pagājušās nedēļas beigām mēs patiešām apsvērām uzņemties vadīt Veselības ministriju, bet izrādījāmies...
Edgars Labsvīrs15.09.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Jūtu pienākumu paskaidrot īsumā, kas tieši ir noticis. Progresīvajiem veselība bija un paliek top-prioritāte. Līdz pagājušās nedēļas beigām mēs patiešām apsvērām uzņemties vadīt Veselības ministriju.
Koalīcijas partneru sarunu laikā katru reizi uzsvērām absolūtu nepieciešamību skaidri vienoties par finansējuma rāmi.
Neprasījām neko neizpildāmu, tikai saglabāt arī nākamgad šī gada proporciju - 12.3% veselībai no kopējā budžeta (pēc pašas Finanšu ministrijas aprēķiniem).
Tie būtu nepilni papildu 100 miljoni eiro, kas nosegtu to deficītu, kas uz nākamā gada vidu atkal izveidosies visos sistēmas līmeņos. Lai nebūtu jau pavasarī jāmeklē papildu līdzekļi. Lai neatkārtotu šī gada kļūdu budžetā, kura pilnībā paralizēja jebkādu plānošanu Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam.
Visi attīstības projekti būtu jāīsteno, pārdalot sistēmā jau esošos resursus, un mēs tam bijām gatavi.
Mums nav sanācis pārliecināt partnerus vismaz saglabāt jau esošo finansējuma reālo līmeni (% no kopbudžeta). Man pašam acīmredzami jāturpina mācīties pielasīt skaitļus un vārdus.
Uzņemties Veselības ministriju, skaidri nevienojoties par finansējumu, nozīmētu pakļaut nozari vēl gada ilgai stagnācijai. Man patiesi žēl, ja likām vilties cilvēkiem, kas mums uzticas. Un es tomēr ticu, ka priekšnosacījumi veselības nozarei attīstīties raitāk pie jauna valdības sastāva pastāv:
- nozarei nonākot vienās rokās ar Finanšu ministriju, tās izredzes tikt finansētai pamatotāk un paredzamāk pieaug,
- jaunā ministra priekšrocība salīdzinājumā ar mani vai dažiem citiem kandidātiem - viņš ir praktizējošs ārsts, kas ne tikai zina, bet dziļi izjūt sistēmas nepilnības,
- neskatoties uz atbildību sadalījumu, Progresīvie iestāsies par veselības budžeta pieaugumu un ilgtspēju.
No sirds novēlu Hosamam Abu Meri veiksmi un izturību, lai izdodas!
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
