Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.

Kopš 2014. gada visi mājasdarbi tika paveikti

2014. gadā es biju ekonomikas ministrs un paveicu visu, lai šodien fiziski būtu iespējams pietiekami ātri nomainīt gāzes piegādātāju. Lietuva par saviem līdzekļiem tikko uzbūvēja Klaipēdas LNG (sašķidrinātas gāzes) termināli, kura gada kapacitāte bija pietiekama trīs Baltijas valstu vajadzību apmierināšanai. Latvijas pusē tika uzsākti investīciju projekti, kas nodrošinātu pietiekamas savienojuma jaudas starp Lietuvu un Latvijas Inčukalna gāzes krātuvi.

Es arī veltīju ievērojamas pūles, lai no dīkstāves izkustinātu tā saucamo GIPL projektu - savienojumu starp Lietuvu un Poliju, kurš Latvijas budžetam izmaksāja 30 miljonus EUR un kurš tika veidots, lai pārtrauktu Baltijas valstu enerģētisko izolāciju no Rietumiem. Tas bija visai sarežģīts uzdevums, jo tajā laikā Polijai un Lietuvai nebija lielas intereses par šo projektu. Bet vienošanas par GIPL finansējuma sadali tika panākta, projekta īstenošana tika uzsākta un šogad maijā arī tika pabeigta.

Kopš 2014. gada visi mājasdarbi tika paveikti, lai, iestājoties stundai X, ekonomikas ministrs varētu atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes caur Klaipēdas LNG terminālu vai caur Polijas Swinoujscie LNG terminālu, izmantojot GIPL.

Ministrs nespēj orientēties situācijā

24.februāra agrā rītā iestājās stunda X. Zibenīgi noreaģēja vien Latvenergo, kas jau pirmajās dienās nodrošinājis valdības lēmumu iepirkt 2TWh sašķidrinātas dabasgāzes caur Klaipēdu. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija jau 2. martā sasauca sēdi par dabasgāzes piegāžu nodrošinājumu, kurā Ekonomikas ministrijai tika uzdots mēneša laika iesniegt ceļa karti gāzes piegādātāja nomaiņai, kā arī izmaksu aplēses. Atzīmēšu, ka līdz šai dienai ministrija neko nav iesniegusi.

18. martā parādījās ziņas, ka Klaipēdas termināļa jaudas ir pilnībā rezervētas līdz pat 30. septembrim. Vērtējot publiski pieejamo informāciju, varam secināt, ka jaudas tika norezervētas no Polijas puses. Acīmredzot ekonomikas ministrs nebija sapratis, ka GIPL savienojums ir iela ar diviem virzieniem, kas nozīmē, ka poļi tikpat labi var piekļūt Klaipēdas terminālim. Un par Polijas plāniem - piemēram, sagatavoties atslēgšanai no Krievijas gāzes un nodrošināt sev maksimālus gāzes krājumus - ministrs arī nebija interesējies.

No 1. aprīļa Krievijas gāze Inčukalnā vairs netiek iesūknēta – iespējams, tādēļ, ka par to vairs nav iespējams samaksāt, nepārkāpjot ES sankcijas, jo Putins uzstāj uz maksājumiem rubļos. Prezidents Levits ir publiski paziņojis, ka esam jau atteikušies no Krievijas gāzes, bet Inčukalnā esošās gāzes pietiks tikai līdz jūlija beigām. Ko dara valdība?

Pašlaik neizskatās, ka valdībai šis jautājums būtu svarīgs un steidzams. Tikai 19. aprīlī tā pieņem virkni “konceptuālu” lēmumu: “konceptuāli” piedalīties Igaunijas Paldisku termināļa projektā, “konceptuāli” būvēt savu LNG termināli, “konceptuāli” iegadāties gāzi caur Klaipēdu. Ekonomikas ministrija arī nekur nesteidzas: 3. maijā tā izsludina publisku LNG termināļa izveides projekta “tirgus izpēti”.

Rezumējot: pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš stundas X. Pārliecības par iespēju rezervēt gāzes piegādes caur Klaipēdu nav. Reālās dalības Paldisku termināļa izveidē nav. Sava Skultes termināļa izveide nav uzsākta. Ilgtermiņa līgumi par sašķidrinātas gāzes piegādēm nav noslēgti. Varbūt Nacionālās apvienības ministra muļļāšanas ir apzināta, lai pēc iespējas ilgāk turpinātu pirkt gāzi no Gazprom?

Kas bija jādara?

Iestājoties stundai X, atbildīgā ministra uzdevums bija maksimāli operatīvi izstrādāt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus dabasgāzes piegādātāja nomaiņai un tos piedāvāt valdībai.

Pirmkārt, ministra uzdevums bija rezervēt Klaipēdas vai Polijas Swinoujscie termināla (šajā gadījumā arī GIPL savienojuma jaudas) kapacitāti vismaz nākamajām apkures sezonām. Visticamāk, tas prasītu īpašu vienošanos ar Lietuvas valdību, jo tirgus apstākļos terminālis darbojas brīvas konkurences režīmā, kur katrs tirgotājs var rezervēt jaudas. Tas netika izdarīts.

Otrkārt, ministra uzdevums bija nekavējoties uzsākt darbu pie tā, lai nodrošinātu ilgtermiņa gāzes piegādes par saprātīgu cenu. Ir skaidrs, ka atteikšanās no Krievijai gāzes ir uz vairākiem gadiem - iespējams, pat uz desmitiem gadu. Ir skaidrs, ka vienīgā alternatīva ir sašķidrinātā gāze. Ir tikpat skaidrs, ka, visai Eiropai meklējot alternatīvus (LNG) piegādātājus, pieprasījums dramatiski palielināsies, ceļot uz augšu arī sašķidrinātās gāzes cenu.

Ministram, kurš orientējas ekonomikas jautājumos, būtu arī skaidrs, ka ar ilgtermiņa (vismaz uz desmit gadiem) līgumiem iespējams nodrošināt ievērojami zemākas cenas, nekā tā saucamajā “spot” tirgū. Tā, piemēram, Bulgārijas valdība nesen vienojusies ar ASV par sašķidrinātās gāzes piegādēm par cenām, kuras ir zemākas nekā Gazprom. Ministrs Vitenbergs aprīļa sākumā veselu nedēļu braukājis pa ASV, bet nevienu līgumu par ilgtermiņa gāzes piegādēm nav atvedis. Var izrādīties, ka tas bija tikai tūrisma brauciens par nodokļu maksātāju naudu.

Treškārt, ministra uzdevums bija maksimāli ātri nonākt skaidrībā ar ilgtermiņa risinājumu par gāzes piegāžu infrastruktūru. Veidojot gāzes piegāžu risinājumus 2014. gadā, mēs vadījāmies no scenārija, kurā apdraudējums pirmajā kārtā būtu Baltijas valstīm. Citiem vārdiem, 2014. gadā izveidotā infrastruktūra varētu būt nepietiekama scenārijam, kurā visā Eiropā atsakās no Krievijas gāzes un meklē sašķidrinātas gāzes piegādātājus. Klaipēdas termināla kapacitāte nav pietiekama Baltijas valstu un arī Somijas vajadzību nodrošināšanai, nemaz nerunājot par Poliju. Tas nozīmē, ka varētu būt nepieciešams papildu LNG terminālis.

Kāds LNG terminālis ir vajadzīgs un par kādu cenu?

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo termināļa izveidošanas izmaksas visticamāk vajadzēs segt gan no valsts budžeta, gan patērētājiem. Gan Klaipēdas, gan Paldisku termināļi ir balstīti tā saucamajā FSRU (Floating Storage and Regasification Unit) modelī, kas prasa specializētā kuģa - kurš ir gan gāzes glabātuve, gan regazifikators - iegādi vai līzingu. Lietuvas FSRU Independence maksāja aptuveni 300 miljonus EUR. Šodien, milzīga pieprasījuma dēļ, ņemot vērā, ka kuģu skaits ir ierobežots, FSRU kuģa līzinga līgumi ir noslēdzami ilgtermiņā (vismaz uz desmit gadiem), un izmaksas varētu vismaz divas reizes pārsniegt šā kuģa būvniecības izmaksas. Savukārt Skultes LNG terminālim nevajag FSRU, jo tuvumā ir Inčukalna gāzes krātuve. Tāpēc kopējas investīcijas ir lēšamas ap 120 miljoniem EUR, ieskaitot cauruļvadu līdz Inčukalnam.

Bieži tiek norādīts, ka Skultes termināļa būvniecība prasīs divus gadus, kamēr FSRU ir izveidojams daudz ātrāk. Miera apstākļos tā tas varētu būt. Bet valstij svarīgu stratēģisko objektu faktiskā kara laikā var uzbūvēt daudz ātrāk. Tā, piemēram, Vācijas valdība tikko deva zaļo gaismu normatīvajam ietvaram, kas saīsinās LNG termināļu projektu birokrātijas laiku desmit reizes! Rezultātā, Vācijā, iespējams, 10 mēnešu laikā (!) būs uzbūvēts LNG terminālis, un tas būs savienots ar gāzes tīklu. Ja vien ekonomikas ministrs orientētos situācijā un būtu gatavs pieņemt lēmumus, Saeimā jau pašlaik būtu pieņemti likumu grozījumi, kas padarītu par iespējamu pabeigt Skultes projektu gada laikā.

Šīs raksts tapa daudz agrāk, nekā premjers Kariņš nolēma upurēt ministru Vitenbergu valdības stabilitātes nodrošināšanai. Ministram paveicās - viņam nevajadzēs uzņemties tiešu politisku atbildību par savām neizdarībām brīdī, kad iestāsies apkures sezona. Bet nākamajam ministram steidzami jāpieņem lēmumi: īstermiņā - gāzes piegāžu nodrošināšana, ilgtermiņā - līgumi par saprātīgu cenu, infrastruktūras risinājumi.

Novērtē šo rakstu:

20
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...