Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – ikdienā sauktas par Ekonomikas policiju – vārdā neminēti pārstāvji mēģinājuši piespiest divas ekspertes atteikties no viņu sniegtā slēdziena tā sauktajā „kokvilnas lietā”, - tas fiksēts pat šīs lietas pilnajā spriedumā.

Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas birojā 2015. vai 2016. gadā noticis „Ekonomiskās policijas uzbrukums”, - šādi tiesā ir liecinājis asociācijas valdes priekšsēdētājs Juliuss Anšins.

Spriedumā īsi atstāstītas Anšina sniegtās liecības: Ekonomikas policijas pārstāvji likuši ekspertēm „R.Trummai un L.Griščenkovai atteikties no viņu sniegtā slēdziena un sniegt policijai labvēlīgu slēdzienu, bet viņas atteicās”.

Savukārt pati eksperte Lidija Griščenkova tiesā apliecinājusi, ka veic rokraksta ekspertīzes un sniedz atzinumus jau aptuveni 30 gadus, turklāt agrāk strādājusi Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē.

Konkrēto dokumentu ekspertīze, kā tiesā skaidrojušas abas ekspertes, veikta pēc metodes, kuru izmanto Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Taču lietā veiktas arī citas ekspertīzes, un tiesnese Inta Naruška (attēlā), taisot spriedumu, vairāk uzticējusies tām.

Pietiek jau informējis, tiesnese Naruška (pirms laulībām – Kobiņeca) jau tajā pašā dienā pēc notiesājošā sprieduma nolasīšanas „kokvilnas lietā” ir pametusi darbu Rīgas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē. Interesanti, ka, kā izrādās, lēmumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome bija pieņēmusi jau gandrīz divus mēnešus pirms šī sprieduma nolasīšanas.

Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistīta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vērtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatīja bez īpašas steigas: apsūdzības nolasīšana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarī.

Savukārt šovasar tā tika noslēgta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsūdzētajiem - uzņēmējam Gulamam Mohammadam Gulami, viņai sievai Valentīnai Gulami un Larisai Karpenko –, neraugoties uz apsūdzībā konstatētajām pretrunām, piespriežot līdz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.

Pietiek jau vairākkārt ir informējis par dažādām dīvainībām šajā lietā, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.

Sākotnēji ciešot zaudējumu lietas izskatīšanā civiltiesiskā kārtībā, Igaunijā reģistrētais uzņēmums vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".

Šajā lietā iesaistīta arī bijusī prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusī Irina Bogdanova, iespējams, arī augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pēc savu tuvu paziņu lūguma pieprasījis atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.

Savukārt Gulami bijušais šoferis Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs sākotnēji šajā lietā bija pieprasījis sev procesuālo aizsardzību, bet, to nesaņemot, cita starpā savās liecībās piesaucis pat toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dēlu - Norvik bankas darbinieku.

Ja ticēt Gulami šoferim, viņš attiecībās ar premjeres dēlu nonācis tiktāl, ka uzsācis ar viņu atklātas sarunas par biznesa jautājumiem. "Vairākas reizes es vadāju Guļamu Mohammadu Gulami ar mūsu premjerministres Laimdotas Straujumas dēlu Ģirtu, kurš kārtoja Gulamam Mohammadam Gulami kredītlīniju. Man pat bija privāta saruna ar minēto Ģirtu" - šādu oficiālu liecību Žīgurs-Eļmurzajevs sniedzis izmeklētājiem.

Novērtē šo rakstu:

139
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...