Liecības tiesā: Ekonomikas policija mēģinājusi piespiest ekspertes atteikties no slēdziena „kokvilnas lietā”
PIETIEK22.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – ikdienā sauktas par Ekonomikas policiju – vārdā neminēti pārstāvji mēģinājuši piespiest divas ekspertes atteikties no viņu sniegtā slēdziena tā sauktajā „kokvilnas lietā”, - tas fiksēts pat šīs lietas pilnajā spriedumā.
Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas birojā 2015. vai 2016. gadā noticis „Ekonomiskās policijas uzbrukums”, - šādi tiesā ir liecinājis asociācijas valdes priekšsēdētājs Juliuss Anšins.
Spriedumā īsi atstāstītas Anšina sniegtās liecības: Ekonomikas policijas pārstāvji likuši ekspertēm „R.Trummai un L.Griščenkovai atteikties no viņu sniegtā slēdziena un sniegt policijai labvēlīgu slēdzienu, bet viņas atteicās”.
Savukārt pati eksperte Lidija Griščenkova tiesā apliecinājusi, ka veic rokraksta ekspertīzes un sniedz atzinumus jau aptuveni 30 gadus, turklāt agrāk strādājusi Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē.
Konkrēto dokumentu ekspertīze, kā tiesā skaidrojušas abas ekspertes, veikta pēc metodes, kuru izmanto Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Taču lietā veiktas arī citas ekspertīzes, un tiesnese Inta Naruška (attēlā), taisot spriedumu, vairāk uzticējusies tām.
Kā Pietiek jau informējis, tiesnese Naruška (pirms laulībām – Kobiņeca) jau tajā pašā dienā pēc notiesājošā sprieduma nolasīšanas „kokvilnas lietā” ir pametusi darbu Rīgas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē. Interesanti, ka, kā izrādās, lēmumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome bija pieņēmusi jau gandrīz divus mēnešus pirms šī sprieduma nolasīšanas.
Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistīta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vērtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatīja bez īpašas steigas: apsūdzības nolasīšana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarī.
Savukārt šovasar tā tika noslēgta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsūdzētajiem - uzņēmējam Gulamam Mohammadam Gulami, viņai sievai Valentīnai Gulami un Larisai Karpenko –, neraugoties uz apsūdzībā konstatētajām pretrunām, piespriežot līdz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.
Pietiek jau vairākkārt ir informējis par dažādām dīvainībām šajā lietā, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.
Sākotnēji ciešot zaudējumu lietas izskatīšanā civiltiesiskā kārtībā, Igaunijā reģistrētais uzņēmums vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".
Šajā lietā iesaistīta arī bijusī prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusī Irina Bogdanova, iespējams, arī augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pēc savu tuvu paziņu lūguma pieprasījis atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.
Savukārt Gulami bijušais šoferis Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs sākotnēji šajā lietā bija pieprasījis sev procesuālo aizsardzību, bet, to nesaņemot, cita starpā savās liecībās piesaucis pat toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dēlu - Norvik bankas darbinieku.
Ja ticēt Gulami šoferim, viņš attiecībās ar premjeres dēlu nonācis tiktāl, ka uzsācis ar viņu atklātas sarunas par biznesa jautājumiem. "Vairākas reizes es vadāju Guļamu Mohammadu Gulami ar mūsu premjerministres Laimdotas Straujumas dēlu Ģirtu, kurš kārtoja Gulamam Mohammadam Gulami kredītlīniju. Man pat bija privāta saruna ar minēto Ģirtu" - šādu oficiālu liecību Žīgurs-Eļmurzajevs sniedzis izmeklētājiem.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
