Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu ceturtdien Saeima neievēlēja par Augstākās tiesas senatori. Šāds balsojums bija prognozējams, jo Osipova savā iepriekšējā amatā jurisprudenci visai brīvi jauca ar politiku un ideoloģiju, līdz ar to paverot ceļu Saeimas politiskam balsojumam.

Diemžēl kreisie, kuri pēdējos gados ieguvuši neproporcionālu ietekmi valsts pārvaldē un sabiedriskajos medijos, nespēja “savējās” zaudējumu uzņemt cienīgi. Tika sarīkota publiska histērija, demonstrējot savu īpatno izpratni par demokrātiju.

Izrādās, valsts augstākajam likumdevējam, tautas pārstāvniecībai - Saeimai jābalso nevis atbilstoši politiskajai pārliecībai, bet gan pēc kreiso ideologu norādēm. Ja nenotiek pēc viņu prāta, tad tas esot nedemokrātiski un apdraudot valsts konstitucionālo kārtību.

Esam jau tiktāl nonākuši, ka Saeimas balsojumi vispirms jāapstiprina CK ideoloģiskajā nodaļā un tikai pēc tam deputāti kā dekoratīvi manekeni apstiprina šīs norādes no augšas.

Var, protams, ironizēt, ka ar joni atgriežamies atpakaļ padomju laikos, taču jokot galīgi negribas. Es tos laikus lieliski atceros tāpat kā to, ko šobrīd daudzi cenšas neatcerēties. To, ka absolūtais latviešu vairākums bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem stājās partijā, balsoja par visu, par ko lika balsot, un pat lielā mērā domāja to, ko lika domāt no augstām tribīnēm. Kāpēc to pieminu?

Tāpēc, ka labi atceros, cik viegli sabiedrība pieņem totalitārismu. Pēdējo gadu notikumi pasaulē liecina, ka pārliecība par cilvēku aprioro demokrātismu ir stipri pārvērtēta. Izrādās, ka citādi domājošo stigmatizēšana, iedzīšana margināļu geto ir cilvēku dabīgā, pirmatnējā vēlme.

Notiekošais Kanādā, kad apcietina protestu organizētājus, iesaldē viņu banku kontus, parāda, kādas ir sekas ilgstošai kreiso būšanai pie varas. Tieši osipovieši, kariņisti/pavļutisti un citi kreisie šobrīd ir galvenie demokrātijas apdraudētāji, nevis kaut kādi mazskaitlīgi antisemīti, rasisti vai svastikas nēsātāji. To neredzēt var tikai tie, kas to vienkārši redzēt atsakās. Negrib un viss.

Osipovas neievēlēšanas ideoloģiskais aspekts lielas domstarpības nerada, jo visas puses faktiski atzīst, ka viņas “gadījuma” pamats ir 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas (ST) spriedums lietā par paternitātes (tēva) pabalsta piešķiršanu bērna mātes draudzenei.

Taču atsevišķi jāaplūko šī gadījuma tiesiskais aspekts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs LTV “Rīta panorāmā” izteicās, ka Osipovas neapstiprināšana AT tiesneses amatā esot valstī radījusi konstitucionālo krīzi. Saeima esot pārkāpusi Satversmes 83. pantu, kas skan: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.”

Vai šis pants ir pretrunā ar Satversmes nākamo, 84. pantu, kurš iesākas ar vārdiem: “Tiesnešus apstiprina Saeima un tie ir neatceļami...”? Nekādu pretrunu nav. Saeimai ir visas konstitucionālās tiesības tiesneša kandidātu apstiprināt vai neapstiprināt. Savukārt jau pēc apstiprināšanas tiesnesi (ne vairs kandidātu) deputāti atcelt vai citādi ietekmēt nevar. Tiesnesis jau ir neatkarīgs. Līdz ar to Saeimas 17. februāra balsojums ir absolūti leģitīms. Drīzāk var apšaubīt paša Strupiša kvalifikāciju, ja viņš atļaujas mētāties ar tik smagiem vārdiem kā “konstitucionālā krīze”.

Osipovas fanu kluba biedri norāda, ka viņa esot augsta līmeņa profesionāle, kuras neievēlēšanu esot noteikusi “atriebība”. Šis vārds bieži figurē pārmetumos, kāpēc daudzi deputāti balsojuši “pret” vai nebalsojuši vispār. Par ko gan šie deputāti viņai atriebjas? Ko gan Osipova viņiem tādu nodarījusi? Tā vien izskatās, ka ar “atriebību” osipovieši saprot deputātu nevēlēšanos balsot par AT tiesneša kandidāti, kura, taisot spriedumu, gatava iziet ārpus juridiskā rāmja un to pamato ar ideoloģiskiem argumentiem.

Šeit jāatgriežas pie jau minētā ST 12. novembra sprieduma. Tas ir pilns emocionāliem pārspriedumiem, kuri balstās nevis uz likuma pantiem un citiem juridiskiem dokumentiem, bet gan apcerējumiem par cieņu un dzimumuzvedību. Lūk, tikai viens citāts no šī sprieduma: “Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība. Personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija.”

Šajā frāzē uzmanība jāpievērš divām lietām. Pirmkārt, diskutablajai atziņai, ka “dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas”. Vai tiešām dažnedažādas perversijas jau ir atceltas un tās ir “aizsargājamas”? Otrkārt, un konkrētajā gadījumā tas pat ir svarīgāk, kāds sakars (juridiskā aspektā) “dzimumuzvedības brīvībai” ar izskatāmo jautājumu?

Atgādinu, ka ST spriedums ir par paternitātes (tēva) pabalstu mātes draudzenei. Runa ir par no valsts budžeta izmaksājamu naudas summu cilvēkam, kurš nav bērna tēvs. Lai sasaistītu bērna tēvu, paternitātes pabalstu un mātes draudzeni, spriedumā uz piecām lapām tiek runāts par cilvēka cieņu, savstarpējo sapratni un citām no jurisprudences visai tālām lietām. Šie skaidrojumi labi iederētos kādā filozofiskā vai psiholoģiskā apcerējumā, taču juridiskā dokumentā tie tikai liecina par nopietnu, juridiski neapgāžamu argumentu trūkumu. Ar garu spriedelēšanu tiek aizvietota neesošā juridiskā bāze.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Osipovas “lieta” ir absolūti politiska un absolūti ideoloģiska. Mēģinājumi tai piekabināt klāt “konstitucionālas krīzes” birku liecina par ļoti dziļu mūsu sociālpolitiskās sistēmas degradāciju. Jautājums, kuru visai viegli varētu risināt politiski tiesiskā rāmī, tiek pārvietots propagandas un smadzeņu skalošanas plāksnē. Acīmredzot tieši propaganda un “smadzeņu skalošana” ir politiskās dzīves (cīņas) dziļākā būtība un tās patiesais pamats.

Politiskā plāksnē viss ir pagalam vienkārši, un šis ceļš nevienam nav noslēpums. Osipova pēc neilga brīža tiks atkal no jauna virzīta par AT senatori, un tad jau trūkstošās deputātu balsis tiks piepirktas klāt. Gatavību “pārdot” savu balsi skaidri demonstrēja tie “Saskaņas” deputāti, kuri 17. februāra balsojumā nepiedalījās un ar šo nepiedalīšanos arī izgāza balsojumu. Tādējādi viņi it kā pateica: “Mums šis balsojums ir vienaldzīgs. Ja kādam tas šķiet ļoti svarīgs, tad dodiet mums kaut ko pretī, un mūsu balsis dabūsiet.”

Kāda ir visa šīs lietas morāle? Ārkārtīgi sakāpinātā reakcija uz vienu, gluži demokrātisku Saeimas balsojumu parāda, cik patiesībā totalitāra domāšana valda mūsu politiskajā šķirā. Tiklīdz kāds balsojums šo šķiru neapmierina, tā tiek piesaukta Saeimas lēmumu politizācijas un ideoloģizēšanas nepieļaujamība. Tiek skandētas standarta frāzes par “kaunu”, “tumsonību”, “naidu”.

Savukārt, ja balsojums ir “pareizs”, tad, lai cik tas būtu politizēts un ideoloģizēts, viss kārtībā. Tad nekāda “naida” nav. Tad laikam ir “mīlestība”? Vai tomēr liekulība kā neizdedzināms šīs politiskās šķiras tetovējums uz pieres?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

141
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...