Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lielā atdzišana ir sākusies

Pēteris Strautiņš*
13.07.2022.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Var nešaubīgi teikt, ka apstrādes rūpniecības sniegums maijā bija ļoti labs. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Rūpniecības sniegumu varbūt var raksturot pat ar vārdu “varonīgs”. Šādu uzslavu noteikti pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.

Vienlaikus pieaug bažas par rūpniecības sniegumu gada atlikušajos mēnešos un nākamgad. Ekonomistu vidū nereti kā jau par notikušu faktu runā par pasaules ekonomikas recesiju varbūt gada nogalē, varbūt nākamgad, kuru radīs kara ietekme, kā arī centrālo banku jau īstenotie un vēl solītie ekonomikas dzesēšanas pasākumi. Ilgtermiņa procentu likmes līdz jūnija sākumam auga, bet tagad ir nostabilizējušās. Finanšu tirgi joprojām ir iecenojuši īstermiņa procentu likmju kāpuma turpināšanos tuvākajā nākotnē, taču ASV jau arī sagaida kritumu nākamgad, tātad prognozējot, ka pārkaršanu strauji nomainīs atdzišana.

Ja pakalpojumu nozaru nākotne vismaz uz nesenās pagātnes fona joprojām izskatās visnotaļ gaiša, tad par rūpniecību ir lielas bažas.

Pandēmijas laiks tai izrādījās ļoti izdevīgs, taču tuvojas brīdis, kad ražotājiem par šo ballīti būs jāmaksā. Pakalpojumu nozaru ierobežojumi, kas iespieda neproporcionāli lielu pasaules ekonomikas daļu preču nozarēs, ir beigušies. Patērētāji ir sapirkušies daudz visādu verķu, un šķiet, ka viņiem kādam laikam pietiks. Tirgotāji pāriet no krājumu palielināšanas uz samazināšanu, tas darbojas kā ekonomikas cikla pastiprinātājs.

Likumsakarīgi, ka Latvijas industrijas kapteiņu prognozes par ražošanu tuvākajā nākotnē kopš marta ir krasi pasliktinājušās. Pret vēsturiski vidējo tās vispesimistiskākās ir elektronikā, nozarē, kurā pandēmijas ballīte bija visneprātīgākā. Salīdzinoši labvēlīgs nākotnes skatījums ir mašīnbūvē – elektrotehniskajā rūpniecībā, iekārtu ražošanā un remontā, arī likumsakarīgi, jo plānoto enerģētikas revolūcijas investīciju bumu neviens nav atcēlis.

Izejvielu cenas (S&P GSCI indekss) rada iespaidu, ka kāds ir ievietojis pasaules ekonomiku ātrās sasaldēšanas kamerā.

Kopējais izejvielu cenu indekss krities par 12%, salīdzinot ar 8.jūnija pīķi. Industriālo metālu cenas, kas vislabāk atspoguļo ekonomikas prognozes, jau kritušās pat par 32%. Enerģijas cenas, kuras šobrīd virza karš un sankcijas, svārstās bez noteiktas tendences. Pārtikas cenas kopš 17.maija ir samazinājušās par 19%. Milzīgā ātrumā krīt kviešu cena, no maija vidus vēsturiskā rekorda nu jau nobirusi ceturtdaļa. Saistīts notikums – globālais konteineru pārvadājumu cenu indekss Freightos kopš pērnā septembra rekorda ir samazinājies par 40%.

Tātad globālie izejvielu un pārvadājumu tirgi kļūst ražotājiem draudzīgāki, taču Latvijas un Eiropas rūpniekus apbēdina reģionālās enerģētikas jaunās spazmas. Gāzes cenas ar piegādi pēc mēneša sasniegušas 157 EUR/MWh, kas ir divas reizes vairāk nekā 8.jūnijā, kas bija zemākais punkts kopš kara sākuma.

Atkal kāpj elektrības cenas, turklāt šeit ir dubulta bēda. Ja līdz šim cenas bija augstas, taču zem Rietumeiropas līmeņa, tad šobrīd ir otrādi. Laikā no septembra līdz maijam vidējā cena Vācijā bija 166 eiro, Latvijā – 141 eiro. Tagad pie mums strāva maksā dārgāk – jūlijā pirmo četru dienu vidējā cena ir 297,85 eiro. Salīdzinājumam – 2020.gada vidējā cena bija 34,05 eiro, un pērn tā bija 88,78 eiro.

Sagaidāms, ka gada otrajā pusē Latvijas ražotājus nejaukās spīlēs spiedīs pieprasījuma vājināšanās salikumā ar joprojām ļoti augstām ražošanas izmaksām. Taču gada koprezultāts būs pieklājīgs – pieaugums par apmēram 4%, pateicoties kāpumam pirmajos piecos mēnešos par 6,9%, tai skaitā dzērienu ražošanā par 24,2%, poligrāfijā par 18,5%, autobūvē par 17,9%, ķīmijā par 16,4%.

Iepriekšējo divu gadu rūpniecības motors kokapstrāde ir augusi par 5,4%, bet maijā reģistrēts kritums par 1%. Laika posmā no janvāra līdz maijam kopumā kritās elektronikas ražošana – mīnus 17,6%, papīra ražošana – mīnus 2,5%, iekārtu ražošana – mīnus 1,3%, pārtikas ražošana – mīnus 1%.

* bankas Luminor  ekonomists

Novērtē šo rakstu:

14
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...