Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lielā atdzišana ir sākusies

Pēteris Strautiņš*
13.07.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Var nešaubīgi teikt, ka apstrādes rūpniecības sniegums maijā bija ļoti labs. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Rūpniecības sniegumu varbūt var raksturot pat ar vārdu “varonīgs”. Šādu uzslavu noteikti pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.

Vienlaikus pieaug bažas par rūpniecības sniegumu gada atlikušajos mēnešos un nākamgad. Ekonomistu vidū nereti kā jau par notikušu faktu runā par pasaules ekonomikas recesiju varbūt gada nogalē, varbūt nākamgad, kuru radīs kara ietekme, kā arī centrālo banku jau īstenotie un vēl solītie ekonomikas dzesēšanas pasākumi. Ilgtermiņa procentu likmes līdz jūnija sākumam auga, bet tagad ir nostabilizējušās. Finanšu tirgi joprojām ir iecenojuši īstermiņa procentu likmju kāpuma turpināšanos tuvākajā nākotnē, taču ASV jau arī sagaida kritumu nākamgad, tātad prognozējot, ka pārkaršanu strauji nomainīs atdzišana.

Ja pakalpojumu nozaru nākotne vismaz uz nesenās pagātnes fona joprojām izskatās visnotaļ gaiša, tad par rūpniecību ir lielas bažas.

Pandēmijas laiks tai izrādījās ļoti izdevīgs, taču tuvojas brīdis, kad ražotājiem par šo ballīti būs jāmaksā. Pakalpojumu nozaru ierobežojumi, kas iespieda neproporcionāli lielu pasaules ekonomikas daļu preču nozarēs, ir beigušies. Patērētāji ir sapirkušies daudz visādu verķu, un šķiet, ka viņiem kādam laikam pietiks. Tirgotāji pāriet no krājumu palielināšanas uz samazināšanu, tas darbojas kā ekonomikas cikla pastiprinātājs.

Likumsakarīgi, ka Latvijas industrijas kapteiņu prognozes par ražošanu tuvākajā nākotnē kopš marta ir krasi pasliktinājušās. Pret vēsturiski vidējo tās vispesimistiskākās ir elektronikā, nozarē, kurā pandēmijas ballīte bija visneprātīgākā. Salīdzinoši labvēlīgs nākotnes skatījums ir mašīnbūvē – elektrotehniskajā rūpniecībā, iekārtu ražošanā un remontā, arī likumsakarīgi, jo plānoto enerģētikas revolūcijas investīciju bumu neviens nav atcēlis.

Izejvielu cenas (S&P GSCI indekss) rada iespaidu, ka kāds ir ievietojis pasaules ekonomiku ātrās sasaldēšanas kamerā.

Kopējais izejvielu cenu indekss krities par 12%, salīdzinot ar 8.jūnija pīķi. Industriālo metālu cenas, kas vislabāk atspoguļo ekonomikas prognozes, jau kritušās pat par 32%. Enerģijas cenas, kuras šobrīd virza karš un sankcijas, svārstās bez noteiktas tendences. Pārtikas cenas kopš 17.maija ir samazinājušās par 19%. Milzīgā ātrumā krīt kviešu cena, no maija vidus vēsturiskā rekorda nu jau nobirusi ceturtdaļa. Saistīts notikums – globālais konteineru pārvadājumu cenu indekss Freightos kopš pērnā septembra rekorda ir samazinājies par 40%.

Tātad globālie izejvielu un pārvadājumu tirgi kļūst ražotājiem draudzīgāki, taču Latvijas un Eiropas rūpniekus apbēdina reģionālās enerģētikas jaunās spazmas. Gāzes cenas ar piegādi pēc mēneša sasniegušas 157 EUR/MWh, kas ir divas reizes vairāk nekā 8.jūnijā, kas bija zemākais punkts kopš kara sākuma.

Atkal kāpj elektrības cenas, turklāt šeit ir dubulta bēda. Ja līdz šim cenas bija augstas, taču zem Rietumeiropas līmeņa, tad šobrīd ir otrādi. Laikā no septembra līdz maijam vidējā cena Vācijā bija 166 eiro, Latvijā – 141 eiro. Tagad pie mums strāva maksā dārgāk – jūlijā pirmo četru dienu vidējā cena ir 297,85 eiro. Salīdzinājumam – 2020.gada vidējā cena bija 34,05 eiro, un pērn tā bija 88,78 eiro.

Sagaidāms, ka gada otrajā pusē Latvijas ražotājus nejaukās spīlēs spiedīs pieprasījuma vājināšanās salikumā ar joprojām ļoti augstām ražošanas izmaksām. Taču gada koprezultāts būs pieklājīgs – pieaugums par apmēram 4%, pateicoties kāpumam pirmajos piecos mēnešos par 6,9%, tai skaitā dzērienu ražošanā par 24,2%, poligrāfijā par 18,5%, autobūvē par 17,9%, ķīmijā par 16,4%.

Iepriekšējo divu gadu rūpniecības motors kokapstrāde ir augusi par 5,4%, bet maijā reģistrēts kritums par 1%. Laika posmā no janvāra līdz maijam kopumā kritās elektronikas ražošana – mīnus 17,6%, papīra ražošana – mīnus 2,5%, iekārtu ražošana – mīnus 1,3%, pārtikas ražošana – mīnus 1%.

* bankas Luminor  ekonomists

Novērtē šo rakstu:

14
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...