Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos
Drosme darīt14.04.2025.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Saņēmām informāciju par vēja elektrostaciju afēristiem, kurus aktīvi atbalsta pašreizējā valdība.
SIA „K2Ventum” 09.09.2021. Komercreģistrā ierakstīta ar pamatkapitālu EUR 2800.00. Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka SIA „K2 Ventum” ir divi dalībnieki – SIA “EKO KURSA”, adrese: Sakas pagasts, “Vidmindes”, kuras vērtība ir 1 EUR un ieguldījums 1428.00 EUR, un SIA “Ventum Capital”, adrese Brīvības gatve 310- 80, Rīga, kuras vērtība arī ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1372.00.
SIA “EKO KURSA” dibināta 2012. gadā un gaidījusi brīdi, kad shēmotājiem izdosies realizēt vēja parku afēras. Uzņēmums stāvējis dīkā, bez darbiniekiem, bez reālas saimnieciskās darbības – to pierāda nodokļu nemaksāšana, bet 2023. gadā reģistrēts kā PVN maksātājs, un piesaistīti jauni dalībnieki, investori (partneri no naftas biznesa): „Golden Hill Energy SA” (Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko).
Nav saprotams, kādēļ Uzņēmumu reģistrā reģistrēti patiesie labuma guvēji tikai Mantas Visminas un Armands Sadauskis, jo 32,5% no daļu turētājiem ir arī Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko piederošais Šveices uzņēmums „Golden Hill Energy” (nodarbojas ar naftas biznesu).
SIA “EKO KURSA” ir kontroles tiesība par SIA „K2 Ventum” un jebkurā brīdī var nomainīt valdi, aktīvos darboņus, shēmotāju rokaspuisi Agri Kalniņu un Mārtiņu Šveidi.
Vēl viena dīvainība, ka „ATM ENERGY SAGL” ir 100% daļu īpašniece SIA „Egļu mežniecība”, savukārt SIA „Egļu mežniecība” ir aptuveni 49% daļu īpašniece „ATM ENERGY SAGL”. Uzņēmumi reģistrēti dažādās valstīs, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos. „K2 Ventum” aizsegā - patiesie shēmotāji Armands Sadauskis, Māris Kuņickis un, iespējams, "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
