Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par jaunās Indriķa Latvieša sērijas grāmatas Nāve popularitātes cēloņiem un tajā aprakstīto notikumu autentiskumu Rolanda Pētersona saruna ar publicistu Lato Lapsu.

 

Kārtējā Indriķa Latvieša grāmata – “Nāve” - atkal ir starp pirktākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās. Jūs tagad esat tās izdevējs. Kur, jūsuprāt, slēpjas šīs grāmatu sērijas panākumu atslēga?

Ja precīzāk, jaunā romāna „Nāve” pirmā daļa, kuru šoreiz izdod uzņēmums „Baltic Screen”, ir vispieprasītākā grāmata Latvijas lielākajos grāmatnīcu tīklos. Patiesībā tā jau ir gadiem ilga tradīcija. Visas trīs pirmās sērijas grāmatas – „Bailes”, „Vara” un „Nauda” – ir ieņēmušas ļoti augstas vietas gada pirktāko grāmatu sarakstos.

Kāpēc tas tā notiek atkal un atkal? Kāpēc tieši Indriķa Latvieša „Baiļu” sērija ir kļuvusi par šādu fenomenu? Es teiktu tā – lai gan katrs no romāniem labi saprotamu iemeslu dēļ sākas ar norādi, ka viss tajā ir izdomāts no A līdz Z, cilvēki vienmēr ir augsti vērtējuši patiesību. Viņi to sajūt, viņi to atpazīst, viņi pēc tās tiecas.

Cilvēki skaidri redz un saprot, ka lielāko kaitējumu valstij, tās drošībai un pašiem Latvijas valsts pastāvēšanas pamatiem nodara ne jau kaut kādi nožēlojami ādamsonveidīgi „krievu spiegi” vai multiseksuāli gobzemtrollēni, bet gan pašreizējās valsts varas pārstāvji. Tie, kuri izšķiež miljardus, sagrauj tranzītu, palaiž garām vakcīnas un tad vaino stulbo tautu, nopērk uz 3D printera izgatavotus idiotiskus sejas aizsegus, iegādājas nevis pretgaisa aizsardzības ierīces, bet haubices, laiž Daugavā čuru aisbergus par desmitiem tūkstošu un pērk neefektīvus testus par desmitiem miljonu, uzspļauj valsts robežas drošībai un tā tālāk, un tā tālāk.

Indriķa Latvieša grāmatas cilvēkiem sniedz maksimāli nepatīkamu patiesību par Latvijas valsti un tajā notiekošo – tieši tā, kā tas aprakstīts Vizmas Belševicas „Indriķa Latvieša piezīmēs uz Livonijas hronikas malām”, no kurienes arī cēlies šis pseidonīms. Patiesību tādās devās un tādā tiešuma un autentiskuma pakāpē, kādu nenodrošina ne mediji, ne sociālie tīkli. Cilvēks vai cilvēki, kas izmanto šo pseidonīmu, neapšaubāmi ir ļoti informēti un izmanto šādu daudziem nepatīkamu, daudziem vienkārši šokējošu, tomēr neapšaubāmi valdzinošu formu, lai informāciju pasniegtu sabiedrībai. Ar vārdu sakot, „Baiļu” sērijas panākumi, manuprāt, ir pilnīgi likumsakarīgi, tos garantē pašreizējā valsts vara.

Kā jūs definētu šo grāmatu žanru – politiskā satīra, politiskā fantāzija, untiutopija, kriminālromāni?

Ja mēs paskatītos uz šodienas realitāti no, teiksim, divdesmit gadus senas pagātnes, mēs nešaubīgi atpazītu, ka antiutopija ir tas, kur mēs pašlaik dzīvojam un kurp ar katru gadu kā sabiedrība virzāmies aizvien dziļāk.

Kā zināms, varde ilgi nejūtot, ka to taisās izvārīt, ja temperatūru katlā paaugstina ļoti pakāpeniski – nu, tā vismaz raksta. Latvijas „parastie cilvēki” ir šī varde, jo valsts virzība personas brīvību ierobežošanas, beztiesiskuma, ideālu degradēšanās, principu izzušanas un līdz ar to likumsakarīgi arī pilsoniskas sabiedrības un valsts sabrukuma virzienā notiek ļoti pakāpeniski. Pakāpeniski, bet konsekventi.

Kā saukt grāmatas, kuru autors vai autori šos procesus detalizēti un krāšņi dokumentē, acīmredzami nebaidoties no romānu „varoņu” prototipu dusmām un atriebības… Nezinu, vai visam pasaulē var un vajag piekārt plāksnīti ar nosaukumu, bet mani kā izdevēja pārstāvi pilnībā apmierina apzīmējums – politiskie kriminālromāni.

Domāju, ka ikviens lasītājs, lasot “Nāvi”, ir uzdevis jautājumu – cik no tās sižetu līnijām, sulīgajiem personu aprakstiem un konkrētiem notikumiem ir patiesība, un cik – politiskā beletristika?

„Nāvi” no iepriekšējiem „Baiļu” sērijas romāniem atšķir tas, ka šeit ir ārkārtīgi daudz „caurcaurēm izdomātu” dokumentu – no „krievu spiega” Oļega Burlaka atklāsmēm par Valsts drošuma dienesta safabricēto spiegošanas lietu līdz pretrunām nelaiķa deputātes Jutas Sviķes vārda maiņas dokumentos, kas sastādīti Maskavā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Ar vārdu sakot, es teiktu, ka patiesības daļa jaunajā romānā ir vēl krietni lielāka nekā iepriekšējos, - kā izdevējs es to lēstu uz septiņdesmit vai pat astoņdesmit procentiem.

Divarpus nedēļas pēc grāmatas iznākšanas daudziem negaidīti aizsaulē aizgāja Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, un „Nāves” lasītāji noteikti nevar neiedomāties par to, ka viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – turklāt, šķiet, gandrīz vienīgais kaut cik pozitīvais – ir „izdomāts” Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis. Vai nejaušība?

Dienā, kad kļuva zināms par Maizīša kunga aiziešanu, daudzi „Nāves” lasītāji man uzdeva jautājumu – vai tiešām šim bēdīgajam notikumam varētu būt kāda saistība ar grāmatā aprakstītajiem notikumiem un tās varoņa „neveselīgo” interesi par vairākām potenciāli letālām tēmām. Nu, ko es tur varu teikt, - iepriekšējās „Baiļu” sērijas grāmatas reizēm ir izrādījušās biedējoši pravietiskas, un es nebrīnītos, ja tāpat būtu arī ar jauno romānu.

Vai grāmatā citētie dokumenti, dažādas vēstules konkrētām personām un institūcijām ir patiesi?

Es kā izdevēja pārstāvis esmu veicis zināmu izpētes darbu tieši par šo jautājumu. Ja pieņem, ka es pareizi esmu atšifrējis „pilnīgi izdomāto” romāna varoņu prototipus, varu teikt, ka, piemēram, es savām acīm esmu skatījis, piemēram, Jutas Strīķes dokumentus, kuros atrodamās kļūdas un pretrunas, manuprāt, skaidri norāda, ka viņas biogrāfija kādos kabinetos Maskavā ir tikusi sacerēta speciāli nākotnes karjerai Latvijā.

Esmu arī lasījis „krievu spiega” Oļega Buraka trīsdesmit lappušu vēstuli no cietuma, kurā minētie fakti neatstāj ne mazāko vietu šaubām – šis „spiegošanas” kriminālprocess Valsts drošības dienestā ir safabricēts ar visprimitīvākajām metodēm.

Savukārt, kas attiecas uz vienu no romāna centrālajām līnijām – „izdomātā” advokāta Pāvela Rebanoka slepkavību -, es tāpat pats savām acīm esmu skatījis daudzus desmitus fotogrāfiju no Pāvela Rebenoka slepkavības vietas, un tās demonstrē tik kliedzošu nolaidību no policijas puses, ka es lāga nevaru pieļaut iespēju, ka šī nolaidība varētu nebūt tīša.

Ar vārdu sakot, kā jau minēju, - manuprāt, aptuveni astoņdesmit procentu no jaunās „caurcaurēm izdomātās” grāmatas varētu būt patiesība.

Kādēļ tieši grāmata “Nāve” kļuva par iemeslu kratīšanai pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas, kā tas ir apgalvots uz grāmatas vāka?

Mēs visi labi atceramies histēriju pēc grāmatas „Viltvārdis” iznākšanas un valsts visaugstākās amatpersonas daiļrunīgo paziņojumu, ka tā negatavojoties savu taisnību pierādīt ar tiesiskām metodēm.

Es nevaru atklāt visu manā rīcībā esošo informāciju – kaut vai tāpēc vien, ka mani „draugi” prokuratūrā un citos „pasūtījumu galdos” to vien gaida, lai es pavērtu muti un pret mani varētu ierosināt vēl pārīti kriminālprocesu par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu vai pretdarbību izmeklēšanai.

Taču to gan es varu atklāt, ka jau kopš pagājušā gada sākuma man no dažādiem avotiem ir ticis ziņots par augstu – un pat visaugstāko – valsts amatpersonu neveselīgu interesi par manām radošajām iecerēm, kā arī man ir tikuši nodoti pietiekami skaidri brīdinājumi. Tā kā neņēmu tos vērā, tika izmantotas visas nekrietnās, negodprātīgās metodes, ko var likt lietā tie, kam ir iespēja savās interesēs izmantot represīvo valsts iestāžu resursus. Tieši tāpat, kā tas bieži notiek uz austrumiem no mums.

Kā zināms, pastāv versija, ka tieši Jurģis Liepnieks un mana necilā persona esot kolektīvais „Indriķis Latvietis”, un šā gada vasaras beigās notikušo kratīšanu gaita pilnībā apstiprināja manis iepriekš saņemtos brīdinājumus.

Kratītāji gan izlikās, ka par visu vairāk viņus interesējot skaidra nauda, bet, kad es pats viņus pievedu pie savas lādes ar viena un divu eiro monētām, kas tur krātas kopš eiro ieviešanas Latvijā, izrādījās, ka nekāda nauda viņus neinteresē. Fakts ir tāds, ka viņus interesēja tikai un vienīgi mana datora saturs, un, to ieguvuši, viņi visu pārējo „aizmirsa” kā uz burvju mājienu.

Kad es tagad, daudzas nedēļas pēc kratīšanām rakstu izmeklēšanas iestādei iesniegumu ar jautājumu – nu, mīļie, kad tad jūs beidzot mani sauksiet liecināt par visu to, ko jūs man it kā inkriminējat, atbilde skan – liecieties mierā, nemēģiniet ietekmēt izmeklēšanas gaitu! Kādi vēl te jautājumi.

Viena no centrālajām “Nāves” tēmām ir smaga valsts drošības dienestu un izmeklēšanas iestāžu kritika, kas tiek tēlotas ne tikai kā nespējīgas un neefektīvas attiecībā pret visu līmeņu Latvijas valsts un tiesiskuma ienaidniekiem, bet faktiski noziedzīgas. Kāds tam pamats?

Pamats ir tas, ko mēs redzam sev visapkārt. Ikvienam veselīgi domājošam cilvēkam, raugoties uz pašreizējās valsts varas pārstāvju darbībām, automātiski rodas jautājums – kādas mums naidīgas valsts ietekmes aģenti to visu izpilda? Tikmēr izmeklēšanas un drošības iestādes… eh…

Satversmes aizsardzības birojā, kā izrādās, gadiem darbojusies vesela izspiegotāju ģimenīte, kas pieķerta pilnīgi nejauši, KNAB ir kļuvis par nevarīgu butaforiju, kuru simbolizē čuru aisbergs, prokuratūrā, VID un policijā darbojas „pasūtījumu galdi”, kurus izmanto gan padomju kolaboranti, gan organizētā noziedzība, bet skaļo slepkavību lietas demonstrē to totālo nespēju, Valsts drošības dienests spēj tikai fabricēt kriminālprocesus un iztēlot lokomotīvju skaitītājus par krievu spiegiem.

Papildus tam mēs redzam, kā šīs iestādes, netiekot galā ar savu darbu, sev pieprasa aizvien jaunas un jaunas pilnvaras. Pēc analoģijas – ar makšķeri mēs zivis noķert nemākam, ar tīklu arī ne, tāpēc dodiet mums dinamītu, varbūt ar to mums kaut kas sanāks!

Gan no “Nāves”, gan jūsu grāmatas “Viltvārdis” vērojams, ka jums ir īpaši “siltas” jūtas pret Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kādēļ? Kad varētu nākt klajā jūsu solītās nākamās viņam veltītās grāmatas – “Viltvārdis 2” un “Valstgribis”?

Nav runas par manām personiskajām domām. Sevi par „visas tautas prezidentu” uzdevušais Egils Levits patiesībā ir visu laiku visnepopulārākais Latvijas valsts vadītājs, - ar to viss ir izteikts. Nekompetence, nolaidība, amata pienākumus pildot, totāla arogance, augstprātība, negodprātība, - savā ziņā šī cilvēka īpašību komplekts personificē visu Latvijas valsts izkurtējušo varu, un ir tikai likumsakarīgi, ka es pievēršos šai tēmai.

Bet, kas attiecas uz grāmatām, ja viss ies, kā iecerēts, tad nākamā gada pavasarī pie lasītājiem nonāks Indriķa Latvieša romāna „Nāve” otrā daļa, kas būs vēl daudz ņiprāka, baisāka un skarbāka nekā pirmā. Pēc tam, uz Egila Levita amatā stāšanās gadadienu grāmatnīcās nonāks „Viltvārža” otrā, būtiski papildinātā daļa. Savukārt „Valstsgribis” vai varbūt „Valstsgrābslis” – nosaukums vēl var mainīties – klajā nāks neilgi pirms kunga pārvēlēšanas vai nepārvēlēšanas 2023. gadā.

Ak, jā, un galīgi nav izslēgts, ka ar kaut ko pilnīgi negaidītu Indriķis Latvietis lasītājus varētu iepriecēt un aizraut vēl šajā gadā, tātad jau vistuvākajās nedēļās. Dzīvosim – redzēsim, nav jau ilgi jāgaida.

Novērtē šo rakstu:

327
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...