Lielā nauda – „koalicionāru” vai visas sabiedrības atbalstam?
Jānis Urbanovičs07.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Šai Eiropas dāvanai būtu jāpalīdz izvilkt no pēckovida krīzes mūsu valsts tautsaimniecību, dodot cilvēkiem atkal pamatu zem kājām un nākotnes perspektīvu.
Ministru kabineta dzīlēs tapis šīs naudas dalīšanas plāns, kas nu jau saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu.
Tas ir zināms impulss, bet ne vairāk.
Neesam nodefinējuši, kas ir lielā perspektīva Latvijai.
Jāšaubās, vai tas būs ilgtermiņa ieguvums.
Situācija nedaudz uzlabosies, bet nekur uzlabojumi nebūs krasi - ne eksporta iespējās, ne klimata pārmaiņās.
Nekāda uzrāviena nebūs, jo lielākā daļa šo pasākumu ir veltīta valsts pārvaldei, dažādām ikdienišķām lietām.
Plānam pietrūkst ambīciju, tāda liela redzējuma.
Plāns nenodrošina strukturālas pārmaiņas.
Mēs nenodrošinām ilgtermiņa konkurētspēju.
Apkopotas ministriju vajadzības, nevis tautsaimniecībai nepieciešamās aktivitātes.
Jūs domājat, ka šie skeptiskie vērtējumi ir opozīcijas viedoklis, kam maizes darbs ir valdības paveiktā kritizēšana? Taču ir daudz ļaunāk: tas ir visnotaļ prominentu, valsts pārvaldē iesaistītu ekonomistu, tautsaimniecības speciālistu (A.Piebalgs, I.Šteinbuka, J.Binde, G.Bērziņš, J.Platais) vērtējums par Latvijas pieteiktajiem projektiem.
Skaidrs, ka ir tapis nevis ekonomiski pamatots, bet gan politiski motivēts plāns Eiropas līdzekļu “apguvei”. Un šis nožēlojami viduvējais produkts ir labākais, ko, izmantojot kovida pusslepenības apstākļus, spējusi sastiķēt valdošā koalīcija. Tas ir viņu priekšstats par to, kas vajadzīgs valstij – neskatoties tālāk par savas ministrijas sētiņu. Nespējot vienoties par kopējām interesēm.
Lielā Eiropas nauda nav piešķirta Kariņa koalīcijai, tā ir visai Latvijai. Taču Kariņa koalīcija ir parūpējusies par to, ka tuvākajos piecos gados Latvija neizmantos kārtējo iespēju izrauties no Eiropas arjergarda.
Kad kaimiņvalstis ievāks ražu no Eiropas atbalsta, var minēt, kāds jautājums savā darba kārtībā būs jāiekļauj mūsu nākamajai Saeimai: šo līdzekļu izniekotāju atbildības izvērtēšana.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
