Lielā nauda – „koalicionāru” vai visas sabiedrības atbalstam?
Jānis Urbanovičs07.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Šai Eiropas dāvanai būtu jāpalīdz izvilkt no pēckovida krīzes mūsu valsts tautsaimniecību, dodot cilvēkiem atkal pamatu zem kājām un nākotnes perspektīvu.
Ministru kabineta dzīlēs tapis šīs naudas dalīšanas plāns, kas nu jau saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu.
Tas ir zināms impulss, bet ne vairāk.
Neesam nodefinējuši, kas ir lielā perspektīva Latvijai.
Jāšaubās, vai tas būs ilgtermiņa ieguvums.
Situācija nedaudz uzlabosies, bet nekur uzlabojumi nebūs krasi - ne eksporta iespējās, ne klimata pārmaiņās.
Nekāda uzrāviena nebūs, jo lielākā daļa šo pasākumu ir veltīta valsts pārvaldei, dažādām ikdienišķām lietām.
Plānam pietrūkst ambīciju, tāda liela redzējuma.
Plāns nenodrošina strukturālas pārmaiņas.
Mēs nenodrošinām ilgtermiņa konkurētspēju.
Apkopotas ministriju vajadzības, nevis tautsaimniecībai nepieciešamās aktivitātes.
Jūs domājat, ka šie skeptiskie vērtējumi ir opozīcijas viedoklis, kam maizes darbs ir valdības paveiktā kritizēšana? Taču ir daudz ļaunāk: tas ir visnotaļ prominentu, valsts pārvaldē iesaistītu ekonomistu, tautsaimniecības speciālistu (A.Piebalgs, I.Šteinbuka, J.Binde, G.Bērziņš, J.Platais) vērtējums par Latvijas pieteiktajiem projektiem.
Skaidrs, ka ir tapis nevis ekonomiski pamatots, bet gan politiski motivēts plāns Eiropas līdzekļu “apguvei”. Un šis nožēlojami viduvējais produkts ir labākais, ko, izmantojot kovida pusslepenības apstākļus, spējusi sastiķēt valdošā koalīcija. Tas ir viņu priekšstats par to, kas vajadzīgs valstij – neskatoties tālāk par savas ministrijas sētiņu. Nespējot vienoties par kopējām interesēm.
Lielā Eiropas nauda nav piešķirta Kariņa koalīcijai, tā ir visai Latvijai. Taču Kariņa koalīcija ir parūpējusies par to, ka tuvākajos piecos gados Latvija neizmantos kārtējo iespēju izrauties no Eiropas arjergarda.
Kad kaimiņvalstis ievāks ražu no Eiropas atbalsta, var minēt, kāds jautājums savā darba kārtībā būs jāiekļauj mūsu nākamajai Saeimai: šo līdzekļu izniekotāju atbildības izvērtēšana.
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
