Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp kanabisa dekriminalizāciju un legalizāciju ir liela starpība – šos šķietami līdzīgos jēdzienus nezinātāji jauc: līdzībā tie ir vien daži soļi, taču pāri bezdibenim. Kurš ir ieinteresēts, lai šos jēdzienus jauktu – saprotams, kanabisa ražotāji dienvidu saules pielietajās zemēs un vietējie narktotiku dīleri, kas cer gūt lielu peļņu un izvairīties no soda par likuma pārkāpšanu.

Pasaulē atsevišķās valstīs ir atvērtas durvis kanabisa kā zāļu medicīniskā un terapeitiskā potenciāla atzīšanai, taču to lietošana nemedicīniskiem un nezinātniskiem mērķiem joprojām paliek nelikumīga. Es šeit apzināti lietoju jēdzienu kanabiss, lai tā apzīmētu kaņepes, kuras lieto apreibināšanās nolūkā.

Nav nekādas nepieciešamības šīs apreibināšanās vielas jaukt ar kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, dēvējot gan par kaņepju grūsli, smēriņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas ēdienam Ziemeļvidzemē, dēvētam par grūdeni, zīdeni vai ķūķi, vai ar tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus.

Kaņepes šķiedras ir gauži labas, lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav pat narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Dienvideiropas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, virsraksti un Daniela Pavļuta attēli pie šiem virsrakstiem neatbilst Latvijas narkotiku kontroles komisijas darba vārdam un garam. Un šī neatbilstība ir tik liela, ka rodas jautājums – kāpēc tā?

Parasti marihuālas kārti velk laukā ap budžeta pieņemšanas laiku, lai radītu papildu uzstādījumus un nebudžeta diskusijas

Tie, kas katru gadu seko līdzi budžeta pieņemšanai, ir pamanījuši dažas likumsakarības, kas vairāk vai mazāk bremzē tās aktivitātes, kurās prasa naudu medicīnai. Katru rudeni ar kādiem vairāk vai mazāk aizliegtiem paņēmieniem žurnālistiem līdzīgi pētnieki atklāj, ka slikti strādā ģimenes ārsti, novēloti tiek operēti vēži, slimnieki netiek lāga aprūpēti, bet mediķi nav gana iejūtīgi.

Katru gadu rudenī kāda kontrole pamana, ka medicīnā līdzekļi tiek nepareizi izlietoti, ka kādam ārstam ir ļoti augsta alga, bet dažas par dārgu naudu pirktas medicīnas iekārtas stāv slimnīcas gaitenī ar palagu pārklātas un noputējušas.

Un katru rudeni tiek saceltas putas ap kaut kādām medicīniskām vai pseidomedicīniskām metodēm, ko ārsti kaut kādu iemeslu dēļ nelietojot, un viena šāda aktivitāte ir aicinājumi legalizēt medicīnisko marihuānu. Te man jāsaka, ka narkotiskās vielas Latvijā lieto gan anestezioloģijā, gan reanimācijā, gan paliatīvajā aprūpē, gan citās medicīnas nozarēs.

Diemžēl šobrīd labas un drošas narkotiskas zāles no kaņepēm pasaulē radītas nav (ir bijuši daudzi mēģinājumi), un joprojām medicīnā galvenokārt veiksmīgi lieto mākslīgos opiātus.

Faktiski Latvijā ārstam pašlaik nav nekādu šķēršļu, ievērojot tiesisko regulējumu, izmantot pacientu ārstēšanai tetrahidrokanabinolu vai kanabidiolu. Nekāda papildu legalizācija medicīniskiem mērķiem izmantot šīs zāles nav nepieciešama.

Tiesa, nav lielas jēgas to darīt, proti – nav neviena pierādījuma par jebkādiem labiem rezultātiem, lietojot šos preparātus slimību ārstēšanā.

Šobrīd tiešām Saeimai tuvojas budžeta projekts, kurš medicīnā varētu būt dāsnāks, īpaši saistībā ar Covid–19 krīzi un neveiksmīgo pandēmijas menedžmentu 2020. gadā. Covid–19 pandēmija paslaucīja zem tepiķa problēmas ar citu slimību savlaicīgu diagnostiku, modernu ārstēšanu, atbilstošu rehabilitāciju, bet visvairāk – profilaksi.

Onkoloģiskās slimības, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, iekšējās sekrēcijas slimības 2020. gada pirmajā pusē netika diagnosticētas, bet vēl līdz šai baltai dienai pacienti nemēdz savlaicīgi vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē, jo baidās traucēt medicīnas darbiniekus, kas jau tāpat pārslogoti ar Covid–19, baidās slimnīcā iegūt neganto koronavīrusu, baidās pat ieminēties par savām citām kaitēm, jo tās publiskajā telpā padarītas nenozīmīgas.

Pērn pacienti ar infarktu baidījās saukt ātro palīdzību un to noslogot. Rezultāts ir ielaistas kaites, kuru ārstēšana maksā dārgāk. Minēšu vienkāršu piemēru – ja vēzis tiek diagnosticēts 1. vai 2. stadijā, operācija biežāk ir radikāla, ķīmijterapija un staru terapija nav nepieciešama vai ir gana saudzīga.

Savukārt vēzis 3. un 4. stadijā prasa lielas operācijas, ļoti dārgu ķīmijterapiju un ļoti sarežģītu staru terapiju. Esmu runājis ar onkologiem, un viņi atzīst – šogad viņi daudz biežāk sastopas ar ielaistiem audzējiem nekā divus gadus atpakaļ. Un šie ielaistie gadījumi nozīmē nepieciešamību pēc lielāka veselības budžeta.

Atgādināšu Veselības ministrijai, kura ik dienas baida ļaudis ar baisiem skaitļiem – cik cilvēku dienā miruši no Covid–19 (šobrīd tas ir robežās no četriem līdz desmit, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām, kas nav vakcinējušies).

Tai pašā laikā katru dienu no sirds asinsvadu slimībām nomirst vismaz trīsdesmit Latvijas iedzīvotāju, no vēža – divdesmit, bet vairumam no tiem, kas miruši no Covid–19, nozīmīgs iemesls nāvei ir bijušas hroniskas slimības.

Patiesi nozīmīga veselības problēma ir valsts parāds medicīnas iestādēm par padarītu darbu

Veselības ministrija tik ļoti ir aizņemta ar Covid–19 pandēmiju, ierobežojumiem, skolēnu diagnostiku, maskām un vakcīnām, ka naudas plūsmas novirzījusi tikai šīm jomām, bet nav sarūpējusi naudu reģionālajām slimnīcām, veselības centriem, laboratorijām, ģimenes ārstiem, rehabilitācijas centriem.

Man par milzu pārsteigumu izrādījās, ka valsts miljoniem lielas naudas piemirsusi samaksāt laboratorijām par vienkāršajām (nekovida) analīzēm. Vienkārši – Nacionālais veselības dienests nav samaksājis, jo naudas nav, bet neviens nezina, kad nauda būs. Realitātē tas nozīmē – laboratorijas kādā brīdī pārtrauks veikt asinsainas, bioķīmiskos izmeklējumus, citoloģiju, urīna analīzes utt. un pieņems tikai tās analīzes, par kurām maksās pacients pats.

Tie, kam pašiem nepietiks naudas kādu analīžu veikšanai, gaidīs nākamo janvāri, kad atgriezīsies naudas plūsma. Rezultāts būs tāds pats kā iepriekš aprakstītais, kad cilvēki cita iemesla dēļ netaisīja analīzes un izmeklējumus. Turklāt valsts ir palikusi lielos parādos arī ambulatoriskām iestādēm un slimnīcām par nekovida pacientu ārstēšanu.

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs, docents Jevgeņijs Kalējs nesen publiski pauda, ka reģionālajām slimnīcām valsts palikusi parādā arī par kovidpacientu ārstēšanu.

Runājot par laboratorijām un nesamaksāšanu – ir tā, ka plašā kampaņa pret MFD laboratoriju, kurai sliktāk veicās ar testēšanu skolās, nedaudz atgādināja klasisko shēmu – ja jūs nepārtrauksiet mums tagad prasīt naudu par padarītu darbu, mēs jūs padarīsim melnus un maziņus. Iespējams, tieši MFD visskaļāk prasīja valstij samaksāt par padarīto darbu.

Un tomēr – slimnīcu un ambulatoro medicīnas iestāžu vadītāji klīst pa Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta telpām, diedelējot naudu, kas viņiem pienākas, bet neviens ierēdnis neuzņemas atbildēt uz jautājumu – vai tā nauda vispār būs un kad.

Lielākā problēma – valsts pārvaldes noziedzīgā attieksme pret primāro aprūpi un ģimenes medicīnu

Latvija ir vienīgā ES valsts, kuras veselības pamatlikumā nav iezīmēts konkrēts procents no veselības budžeta vispārējai un primārai aprūpei (Universal Health Coverage). Latvijā, kurai tāpat ir viens no mazākajiem veselības budžetiem, primārajai aprūpei tērē mazāk par 7% no šī budžeta, kamēr citās Eiropas valstīs – 11–15%.

Primārā aprūpe jeb ģimenes medicīna pie mums ir atstāta bārenītes lomā, pie kam apkrauta ar tādu birokrātijas slogu, ka ģimenes ārstam neatliek laika pacientiem, bet tikai ministrijas un dažādu iestāžu dokumentu aizpildīšanai.

Žurnāli vismaz 30, nerunājot par veidlapām un dažādām vietnēm internetā, kur katru dienu jāievelk simtiem ķeksīšu un jāraksta plāni, projekti, paskaidrojumi, atskaites, esejas un literatūras apskati. Un ar visu to es ar pilnu atbilldību varu pateikt, ka Latvijas veselības aprūpe balstās tieši uz gudriem, izglītotiem, vispusīgiem, iejūtīgiem ģimenes ārstiem.

Un tas viss uz fona, kad deputāti (lai atceramies Jāņa Dombravas performanci pagājušās nedēļas „Preses klubā”), ministri, ierēdņi, žurnālisti noniecina ģimenes ārstu darbu. Atcerieties cik ļoti Pavļuts iebilda maksāt ģimenes ārstiem par vakcināciju, bet tērēja miljonus vakcinācijas centru īrei un aprīkojumam, izbraukumiem uz kapu svētkiem un krāmu tirgu, reklāmas kampaņām.

Turklāt vēl nāca ministra kapelmeistara paziņojumi, ka ģimenes ārsti neko nezin, viņiem vajag papildus mācības utt. Tikai tagad – rudenī šis pats ministrs attapa parunāt ar ģimenes ārstiem, vienojās par samaksu, organizatoriskiem jautājumiem un visi ģimenes ārsti vakcinē.

Tātad – manuprāt, lielākā Latvijas veselības problēma šodien ir necienīgā politiskā attieksme pret ģimenes medicīnu (kaut arī turpat blakus problēmu sarakstā ir nepietiekamā kompensācija par onkoloģiskiem, sirds–asinsvadu slimību, plaušu slimību u.c. medikamentiem, nepietiekamais atbalsts rehabilitācijai, īpaši pēc onkoloģisku slimību operācijām, insultiem un neiroloģiskām slimībām, nepietiekamais finansējums paliatīvai aprūpei utt.).

Tādas, lūk, pārdomas, izlasot virsrakstus par Narkotiku kontroles padomes sēdi.

Novērtē šo rakstu:

107
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

Ķemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras...

Foto

Mūsdienu feodālisms

Pie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem...

Foto

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam...

Foto

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu...

Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....