Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp kanabisa dekriminalizāciju un legalizāciju ir liela starpība – šos šķietami līdzīgos jēdzienus nezinātāji jauc: līdzībā tie ir vien daži soļi, taču pāri bezdibenim. Kurš ir ieinteresēts, lai šos jēdzienus jauktu – saprotams, kanabisa ražotāji dienvidu saules pielietajās zemēs un vietējie narktotiku dīleri, kas cer gūt lielu peļņu un izvairīties no soda par likuma pārkāpšanu.

Pasaulē atsevišķās valstīs ir atvērtas durvis kanabisa kā zāļu medicīniskā un terapeitiskā potenciāla atzīšanai, taču to lietošana nemedicīniskiem un nezinātniskiem mērķiem joprojām paliek nelikumīga. Es šeit apzināti lietoju jēdzienu kanabiss, lai tā apzīmētu kaņepes, kuras lieto apreibināšanās nolūkā.

Nav nekādas nepieciešamības šīs apreibināšanās vielas jaukt ar kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, dēvējot gan par kaņepju grūsli, smēriņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas ēdienam Ziemeļvidzemē, dēvētam par grūdeni, zīdeni vai ķūķi, vai ar tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus.

Kaņepes šķiedras ir gauži labas, lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav pat narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Dienvideiropas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, virsraksti un Daniela Pavļuta attēli pie šiem virsrakstiem neatbilst Latvijas narkotiku kontroles komisijas darba vārdam un garam. Un šī neatbilstība ir tik liela, ka rodas jautājums – kāpēc tā?

Parasti marihuālas kārti velk laukā ap budžeta pieņemšanas laiku, lai radītu papildu uzstādījumus un nebudžeta diskusijas

Tie, kas katru gadu seko līdzi budžeta pieņemšanai, ir pamanījuši dažas likumsakarības, kas vairāk vai mazāk bremzē tās aktivitātes, kurās prasa naudu medicīnai. Katru rudeni ar kādiem vairāk vai mazāk aizliegtiem paņēmieniem žurnālistiem līdzīgi pētnieki atklāj, ka slikti strādā ģimenes ārsti, novēloti tiek operēti vēži, slimnieki netiek lāga aprūpēti, bet mediķi nav gana iejūtīgi.

Katru gadu rudenī kāda kontrole pamana, ka medicīnā līdzekļi tiek nepareizi izlietoti, ka kādam ārstam ir ļoti augsta alga, bet dažas par dārgu naudu pirktas medicīnas iekārtas stāv slimnīcas gaitenī ar palagu pārklātas un noputējušas.

Un katru rudeni tiek saceltas putas ap kaut kādām medicīniskām vai pseidomedicīniskām metodēm, ko ārsti kaut kādu iemeslu dēļ nelietojot, un viena šāda aktivitāte ir aicinājumi legalizēt medicīnisko marihuānu. Te man jāsaka, ka narkotiskās vielas Latvijā lieto gan anestezioloģijā, gan reanimācijā, gan paliatīvajā aprūpē, gan citās medicīnas nozarēs.

Diemžēl šobrīd labas un drošas narkotiskas zāles no kaņepēm pasaulē radītas nav (ir bijuši daudzi mēģinājumi), un joprojām medicīnā galvenokārt veiksmīgi lieto mākslīgos opiātus.

Faktiski Latvijā ārstam pašlaik nav nekādu šķēršļu, ievērojot tiesisko regulējumu, izmantot pacientu ārstēšanai tetrahidrokanabinolu vai kanabidiolu. Nekāda papildu legalizācija medicīniskiem mērķiem izmantot šīs zāles nav nepieciešama.

Tiesa, nav lielas jēgas to darīt, proti – nav neviena pierādījuma par jebkādiem labiem rezultātiem, lietojot šos preparātus slimību ārstēšanā.

Šobrīd tiešām Saeimai tuvojas budžeta projekts, kurš medicīnā varētu būt dāsnāks, īpaši saistībā ar Covid–19 krīzi un neveiksmīgo pandēmijas menedžmentu 2020. gadā. Covid–19 pandēmija paslaucīja zem tepiķa problēmas ar citu slimību savlaicīgu diagnostiku, modernu ārstēšanu, atbilstošu rehabilitāciju, bet visvairāk – profilaksi.

Onkoloģiskās slimības, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, iekšējās sekrēcijas slimības 2020. gada pirmajā pusē netika diagnosticētas, bet vēl līdz šai baltai dienai pacienti nemēdz savlaicīgi vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē, jo baidās traucēt medicīnas darbiniekus, kas jau tāpat pārslogoti ar Covid–19, baidās slimnīcā iegūt neganto koronavīrusu, baidās pat ieminēties par savām citām kaitēm, jo tās publiskajā telpā padarītas nenozīmīgas.

Pērn pacienti ar infarktu baidījās saukt ātro palīdzību un to noslogot. Rezultāts ir ielaistas kaites, kuru ārstēšana maksā dārgāk. Minēšu vienkāršu piemēru – ja vēzis tiek diagnosticēts 1. vai 2. stadijā, operācija biežāk ir radikāla, ķīmijterapija un staru terapija nav nepieciešama vai ir gana saudzīga.

Savukārt vēzis 3. un 4. stadijā prasa lielas operācijas, ļoti dārgu ķīmijterapiju un ļoti sarežģītu staru terapiju. Esmu runājis ar onkologiem, un viņi atzīst – šogad viņi daudz biežāk sastopas ar ielaistiem audzējiem nekā divus gadus atpakaļ. Un šie ielaistie gadījumi nozīmē nepieciešamību pēc lielāka veselības budžeta.

Atgādināšu Veselības ministrijai, kura ik dienas baida ļaudis ar baisiem skaitļiem – cik cilvēku dienā miruši no Covid–19 (šobrīd tas ir robežās no četriem līdz desmit, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām, kas nav vakcinējušies).

Tai pašā laikā katru dienu no sirds asinsvadu slimībām nomirst vismaz trīsdesmit Latvijas iedzīvotāju, no vēža – divdesmit, bet vairumam no tiem, kas miruši no Covid–19, nozīmīgs iemesls nāvei ir bijušas hroniskas slimības.

Patiesi nozīmīga veselības problēma ir valsts parāds medicīnas iestādēm par padarītu darbu

Veselības ministrija tik ļoti ir aizņemta ar Covid–19 pandēmiju, ierobežojumiem, skolēnu diagnostiku, maskām un vakcīnām, ka naudas plūsmas novirzījusi tikai šīm jomām, bet nav sarūpējusi naudu reģionālajām slimnīcām, veselības centriem, laboratorijām, ģimenes ārstiem, rehabilitācijas centriem.

Man par milzu pārsteigumu izrādījās, ka valsts miljoniem lielas naudas piemirsusi samaksāt laboratorijām par vienkāršajām (nekovida) analīzēm. Vienkārši – Nacionālais veselības dienests nav samaksājis, jo naudas nav, bet neviens nezina, kad nauda būs. Realitātē tas nozīmē – laboratorijas kādā brīdī pārtrauks veikt asinsainas, bioķīmiskos izmeklējumus, citoloģiju, urīna analīzes utt. un pieņems tikai tās analīzes, par kurām maksās pacients pats.

Tie, kam pašiem nepietiks naudas kādu analīžu veikšanai, gaidīs nākamo janvāri, kad atgriezīsies naudas plūsma. Rezultāts būs tāds pats kā iepriekš aprakstītais, kad cilvēki cita iemesla dēļ netaisīja analīzes un izmeklējumus. Turklāt valsts ir palikusi lielos parādos arī ambulatoriskām iestādēm un slimnīcām par nekovida pacientu ārstēšanu.

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs, docents Jevgeņijs Kalējs nesen publiski pauda, ka reģionālajām slimnīcām valsts palikusi parādā arī par kovidpacientu ārstēšanu.

Runājot par laboratorijām un nesamaksāšanu – ir tā, ka plašā kampaņa pret MFD laboratoriju, kurai sliktāk veicās ar testēšanu skolās, nedaudz atgādināja klasisko shēmu – ja jūs nepārtrauksiet mums tagad prasīt naudu par padarītu darbu, mēs jūs padarīsim melnus un maziņus. Iespējams, tieši MFD visskaļāk prasīja valstij samaksāt par padarīto darbu.

Un tomēr – slimnīcu un ambulatoro medicīnas iestāžu vadītāji klīst pa Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta telpām, diedelējot naudu, kas viņiem pienākas, bet neviens ierēdnis neuzņemas atbildēt uz jautājumu – vai tā nauda vispār būs un kad.

Lielākā problēma – valsts pārvaldes noziedzīgā attieksme pret primāro aprūpi un ģimenes medicīnu

Latvija ir vienīgā ES valsts, kuras veselības pamatlikumā nav iezīmēts konkrēts procents no veselības budžeta vispārējai un primārai aprūpei (Universal Health Coverage). Latvijā, kurai tāpat ir viens no mazākajiem veselības budžetiem, primārajai aprūpei tērē mazāk par 7% no šī budžeta, kamēr citās Eiropas valstīs – 11–15%.

Primārā aprūpe jeb ģimenes medicīna pie mums ir atstāta bārenītes lomā, pie kam apkrauta ar tādu birokrātijas slogu, ka ģimenes ārstam neatliek laika pacientiem, bet tikai ministrijas un dažādu iestāžu dokumentu aizpildīšanai.

Žurnāli vismaz 30, nerunājot par veidlapām un dažādām vietnēm internetā, kur katru dienu jāievelk simtiem ķeksīšu un jāraksta plāni, projekti, paskaidrojumi, atskaites, esejas un literatūras apskati. Un ar visu to es ar pilnu atbilldību varu pateikt, ka Latvijas veselības aprūpe balstās tieši uz gudriem, izglītotiem, vispusīgiem, iejūtīgiem ģimenes ārstiem.

Un tas viss uz fona, kad deputāti (lai atceramies Jāņa Dombravas performanci pagājušās nedēļas „Preses klubā”), ministri, ierēdņi, žurnālisti noniecina ģimenes ārstu darbu. Atcerieties cik ļoti Pavļuts iebilda maksāt ģimenes ārstiem par vakcināciju, bet tērēja miljonus vakcinācijas centru īrei un aprīkojumam, izbraukumiem uz kapu svētkiem un krāmu tirgu, reklāmas kampaņām.

Turklāt vēl nāca ministra kapelmeistara paziņojumi, ka ģimenes ārsti neko nezin, viņiem vajag papildus mācības utt. Tikai tagad – rudenī šis pats ministrs attapa parunāt ar ģimenes ārstiem, vienojās par samaksu, organizatoriskiem jautājumiem un visi ģimenes ārsti vakcinē.

Tātad – manuprāt, lielākā Latvijas veselības problēma šodien ir necienīgā politiskā attieksme pret ģimenes medicīnu (kaut arī turpat blakus problēmu sarakstā ir nepietiekamā kompensācija par onkoloģiskiem, sirds–asinsvadu slimību, plaušu slimību u.c. medikamentiem, nepietiekamais atbalsts rehabilitācijai, īpaši pēc onkoloģisku slimību operācijām, insultiem un neiroloģiskām slimībām, nepietiekamais finansējums paliatīvai aprūpei utt.).

Tādas, lūk, pārdomas, izlasot virsrakstus par Narkotiku kontroles padomes sēdi.

Novērtē šo rakstu:

107
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...