Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksts Dienas Bizness sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Divi megadarījumi saistībā ar tirdzniecības centru īpašnieku maiņu pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus Rīgā: ja iepriekšējos gados lielākais „sasniegums” bija 26,7 miljonu eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes.

1. 91,88 miljoni eiro

Tirdzniecības centra Riga Plaza attīstītājs SIA Dīksna pērn maijā pārdeva šo objektu (80 310 kvadrātmetru zemes un trīs ēkas) SIA LSREF 3 Riga Plaza, kas tā iegādei Nordea Bank AB saņēma 65,8 miljonu eiro kredītu. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 85,72 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu diviem kredītdevējiem – SEB Bankai un Swedbank. SIA Dīksna šo īpašumu ieguva 2000. un 2001.gadā privatizācijas ceļā un pēc tam tur uzbūvēja tirdzniecības centru.

2. 74,49 miljoni eiro

SIA EfTEN Domina pagājušā gada jūnijā, kad tās nosaukums vēl bija SIA Skybreak, par šādu summu nopirka 81 327 kvadrātmetrus zemes ar 6 būvēm Ieriķu ielā 3 jeb tirdzniecības centru Domina.  Īpašumu pārdeva Vācijas kompānija KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft GmbH. Šo darījumu finansēja Nordea Bank AB ar 48 miljonu eiro kredītu. Mēnesi pēc iegādes šajā pašā kredītiestādē kompānija aizņēmās vēl vienu miljonu eiro. Vācijas uzņēmums Dominu nopirka 2007.gadā par 10,30 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) no PK Investments.

3. 8 miljoni eiro

SIA Kalnciema kvartāla rezidence pērn janvārī kļuva par 9329/11439 domājamo daļu īpašnieci 11 439 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ražošanas ēkām Valentīna ielā 16. Īpašumu pārdeva ERIKONA OU, kas to bija nopirkusi 2015.gadā no AS Rita. Pēc iegādes Kalnciema kvartāla rezidence to ieķīlāja par labu SIA Grand Credit 775 tūkstošu eiro kredīta saņemšanai.

4. 5,6 miljoni eiro

Ārvalstu kompānija Istrom Investments Limited pagājušā gada jūlijā par šādu summu nopirka 1,25 hektārus zemes ar divām ēkām Brīvības ielā 187, ko pārdeva SIA Arena Invests. Īpašums ar hipotēkām nebija un joprojām nav apgrūtināts.

5. 4,79 miljoni eiro

SIA DSV Transport pagājušā gada jūnijā pārdeva 2006.gadā privatizētu 5,26 hektārus lielu zemesgabalu ar septiņām būvēm Krustpils ielā 31. Ņemot kredītu SEB bankā, to nopirka SIA ERF Maritim.

6. 4,75 miljoni eiro

Pērn decembrī SIA Valdemārs 23 pārdeva viesnīcu ar 4552 kvadrātmetriem zemes Krišjāņa Valdemāra ielā 23, ko nopirka Kiprā reģistrēta kompānija Labrata Limited, kura ieguva 17/19 īpašuma domājamās daļas, un divi Krievijas iedzīvotāji – 1998.gadā dzimušais Aleksandrs Koļeņiks un 1989.gadā dzimušais Sergejs Koļesņiks, katrs iegūstot 1/19 daļu no īpašuma. Viesnīcas telpas ar pārjaunojuma līgumu tika iznomātas SIA Hotel Valdemārs. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 5,03 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SEB bankai.

7. 4,70 miljoni eiro

SIA Skolas 20 pirms gada martā pārdeva 589/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Skolas ielā 20, kas sastāv no 1423 kvadrātmetriem zemes un divām dzīvojamām mājām – vienas sešstāvu un vienas četrstāvu ēkas. Tās nopirka SIA AB Build, kas īpašuma iegādei Latvijas Pasta bankā ņēma kredītu 1,65 miljonu eiro apmērā.

8. 4,5 miljoni eiro

SIA Gulf Re pagājušā gada oktobrī nopirka četrstāvu ēku Vecrīgā, Smilšu ielā 3 ar 1015 kvadrātmetriem zemes. Māju, kas savulaik piederēja Parex bankai, pārdeva SIA Latio un AS BZS nams, kurām tā pirms tam piederēja uz pusēm. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēstas divas hipotēkas. Abi pārdevēji namu nopirka 2006.gadā – spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, par 10,505 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) katrs.

9. 3,78 miljoni eiro

SIA Alfor pērn novembrī nopirka 583 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu administratīvo ēku Brīvības ielā 48/50. To pārdeva četras privātpersonas – 1949.gadā dzimusī Otālija Bogdānova, 1941.gadā dzimusī Svetlana Krivošejeva, 1976.gadā dzimusī Jana Kaca un 1968.gada dzimusī Karina Siņkeviča, kurām katrai piederēja viena ceturtā daļa no īpašuma. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

10. 3,78 miljoni eiro

Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi pagājušā gada jūlijā par šādu summu pārdeva piecstāvu iestādes ēku ar 948 kvadrātmetriem zemes Pils ielā 13, ko nopirka SIA ASG 2, kurai aizņēmums šim pirkumam nebija nepieciešams.

11. 3,35 miljoni eiro

SIA R.Evolution 21 pirms gada februārī nopirka divas trīsstāvu mājas ar 2020 kvadrātmetriem zemes Strēlnieku ielā 5, ko pārdeva SIA Nekustamo īpašumu sabiedrība "Temps". Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2012.gadā par 2,073 miljoniem latu (2,95 miljoni eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

12. 3,18 miljoni eiro

Pagājušā gada martā SIA Attīstības ADX par šādu summu iegādājās 3,91 hektāru zemes Šmerļa ielā 1. Zemesgabalu pārdeva SIA Šmerļa terases, un pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SIA Dyaltos Treasury. Jaunas hipotēkas tam nav uzliktas.

13. 3,16 miljoni eiro

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pērn novembrī par šādu summu pārdeva piecstāvu ēku ar 1508 kvadrātmetriem zemes Eksporta ielā 5. Īpašumu nopirka valsts AS Elektroniskie sakari. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

14. 3,05 miljoni eiro

1918. gadā dzimušais Volrāds Kopels pagājušā gada decembrī par šādu summu pārdeva 285 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju Kaļķu ielā 4, ko bija ieguvis denacionalizācijas ceļā. Jaunais ēkas īpašnieks ir SIA ZG Restorāns. Šo darījumu finansēja Citadele banka ar 4,23 miljonu eiro aizdevumu.

15. 3 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gada maijā slēgts līgums, ar kuru 52 789 kvadrātmetrus liels zemesgabals Augusta Deglava ielā 167 nonāca SIA Deglava Real Estate īpašumā. Zemesgabalu pārdeva SIA Baire, kas to nopirka 2006.gadā par 2,11 miljoniem latu (3,01 miljoniem eiro). Reizē ar pirkuma līgumu uz īpašumu tika nostiprināta arī hipotēka par labu pircējam, kas tagad jau dzēsta.

16. 2,93 miljoni eiro

Nekustamo īpašumu uzņēmējs Jevgenijs Gombergs pērn novembrī par šādu summu pārdeva 1115 kvadrātmetrus zemes ar divām piecstāvu mājām Lāčplēša ielā 27, ko nopirka SIA LV Stonedge. Gombergs šo īpašumu ieguva 2002.gadā par 752 568 latiem (1,07 miljoniem eiro). Jaunais īpašnieks darījuma apmaksai ņēmis kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 2,86 miljonu eiro hipotēka.

17. 2,9 miljoni eiro

1963.gadā dzimušais Dmitrijs Prusakovs pagājušā gada decembrī par šādu summu nopirka 724 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo māju Lāčplēša ielā 14, ko pārdeva SIA Property 1. Pārdevējs īpašumu iegādājās 2004.gadā par 903 650 latiem (1,285 miljoniem eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

18. 2,81 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko 2015.gada decembrī slēdza SIA Brīvības 46 kā pārdevējs un SIA Estate Properties Management kā pircējs. Pārdotas tika 4649/27 808 domājamās daļas no īpašuma Brīvības ielā 46, kas sastāv no 753 kvadrātmetriem zemes un piecstāvu dzīvojamās mājas, no kuras atdalīti dzīvokļa īpašumi. Hipotekārie kredītlīdzekļi pircējam nav bijuši nepieciešami.

19. 2,56 miljoni eiro

Pagājušā gada maijā SIA NIF Investīcija 2 nopirka 33 920 kvadrātmetrus zemes ar jaunbūvi Tīraines ielā 15. Tīraines centrsKesko Agro Latvija administrācijas un klientu apkalpošanas centrs oficiāli īpašumam tika pievienots augustā. Īpašuma iegādi finansēja DNB banka ar 1,95 miljonu eiro kredītu. Īpašumu pārdeva SIA TP Real Estate, kas ēku 2006.gadā, kā rāda zemesgrāmatu informācija, nopirka par 144 822 latiem (206 tūkstošiem eiro) un zemi par tādu pašu cenu.

20. 2,38 miljoni eiro

SIA V 118 pirms gada februārī nopirka 5155 kvadrātmetrus zemes ar administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 118. To pārdeva SIA Oto, kas to 2000.gadā par 310 tūkstošiem latu (441 tūkstoti eiro) iegādājās ar nomaksas pirkuma līgumu. Pēdējo darījumu finansēja Danske Bank, kurai par labu nostiprināta 4,095 miljonu eiro hipotēka.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem – Lursoft

Dati apkopoti tikai par zemesgrāmatās fiksētiem nekustamā īpašuma darījumiem, bet ne par darījumiem ar uzņēmumu kapitāldaļām

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...