Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedzīvotāji ir neizpratnē par informācijas trūkumu saistībā ar adrešu maiņu Rīgā Iļģuciemā, Imantā, Bolderājā un citviet. Liela daļa iedzīvotāju pat nezina, ka viņiem mainījusies adrese, citi ir satraukti, ka būs nepieciešams mainīt visus dokumentus – līgumus, zemesgrāmatas apliecības, auto reģistrācijas apliecības, ziņot Uzņēmumu reģistram par jauno adresi, kas prasīs milzu izdevumus. Lielas neērtības adresācijas maiņa sagādājusi Latvijas pastam, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam nepieciešams papildu darbs, lai noorientētos, vai izsaucējs minējis jauno vai veco adresi.

Jau pusgadu Rīgā notiek adresācijas maiņa, tādā veidā sakārtojot sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Informēšanas kampaņa ar adrešu maiņu gandrīz nav notikusi, tādēļ liela daļa iedzīvotāju pat nezina, ka viņiem mainījusies adrese. Ir iedzīvotāji, kas apsver iespēju apstrīdēt adreses maiņu tiesā un vāc tam nepieciešamos dokumentus.

Pie Pietiek vērsās satraukta Imantas iedzīvotāja, kura bija pārliecināta, ka saistībā ar adreses maiņu viņai desmit dienu laikā jāpagūst izdarīt izmaiņas zemesgrāmatā saistībā ar īpašuma adreses maiņu, Ceļu satiksmes drošības direkcijā mainīt automašīnas tehnisko pasi, lai tur ierakstītu jauno adresi, ziņot Uzņēmumu reģistram par uzņēmuma juridiskās adreses izmaiņām, kā arī mainīt kredīta un hipotēkas līgumus, kuros fiksēta iepriekšējā adrese, nerunājot par tādiem „sīkumiem” kā jaunu vizītkaršu pasūtīšana, līgumu pārslēgšana ar ūdens piegādātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc Imantas iedzīvotājas aprēķiniem, Rīgā īstenotā adrešu maiņa viņai personiski izmaksās vairākus simtus eiro, tādēļ viņa ir gatava Rīgas Būvvaldes lēmumu par adresācijas maiņu apstrīdēt administratīvajā tiesā. Iedzīvotāja ir arī satraukta par iespējamām problēmām, izsaucot ātro medicīnisko palīdzību, jo ne vienmēr iedzīvotājs zinās nosaukt jauno adresi, kā arī mediķi var apjukt, meklējot, vai izsaukums izdarīts, norādot jauno vai veco adresi. Tāpat, pēc viņas domām, gaidāms liels sajukums ar pasta sūtījumiem, jo ne visus potenciālos korespondences sūtītājus iespējams brīdināt par adreses maiņu.

Rīgas Būvvaldē gan mierina, ka situācija ar adrešu maiņu, protams, sagādā neērtības, taču visi dokumenti tādēļ neesot jāmaina. Būvvaldes noteikumos par adrešu maiņu skaidri un gaiši rakstīts: „Ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās.” Tas nozīmē, ka gan līgumi, gan auto tehniskā apliecība, gan citi dokumenti nezaudē savu spēku un tos mainīt nav nepieciešams, vienīgi ja nu pats iedzīvotājs tā vēlas.

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju lielākā daļa neko par adrešu maiņu nav dzirdējusi, Rīgas būvvalde sakās esam pārliecināta, ka informācija par adrešu maiņu bijusi pietiekama – tā esot publicēta gan Latvijas Vēstnesī, gan būvvaldes mājas lapā, tāpat pieejama pilsētas izpilddirekcijās. Tāpat pirms adrešu maiņas esot veikta sabiedriskā apspriešana, kurā aktīvākie iedzīvotāji arī izteikuši savu viedokli, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi adreses piešķiršanai, piemēram, ja iedzīvotāji, kam dzīvoklis atrodas sētas mājā, vēlējušies, lai namam tiek piešķirts jauns numurs, nevis ielas mājas numurs ar papildu korpusa norādi, tad tas esot ņemts vērā.

Individuāli katru iedzīvotāju, kas dzīvo namos, kuriem mainītas adreses, informēt neesot iespējams, jo šādiem mērķiem līdzekļi neesot piešķirti. Taču sakārtot adresācijas sistēmu Rīgā esot ļoti nepieciešams, jo tā veidojusies laika gaitā un bieži vien nams atrodas pavisam citā ielā nekā ielas nosaukums, turklāt arī numerācijā izveidojušās nepilnības, kuras bijis nepieciešams novērst.

Tomēr iedzīvotājiem radies iespaids, ka adrešu maiņa notikusi haotiski un radīs vēl lielāku jucekli, piemēram, ir ielas, kur nams ar numuru 4 tagad ir ar numuru 5, savukārt 5. namam piešķirts numurs 7, kuram savukārt tagad ir numurs 9 utt. Līdz ar to blakus esošajām mājām vienkārši samainīti numuri, kas var radīt lielu jucekli gan ārkārtas dienestiem, gan pastam, gan arī pašiem iedzīvotājiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMDP) pārstāve Ilze Bukša atzīst, ka zināmas neērtības adresācijas maiņa dienestam sagādā, taču tās nav nozīmīgas. Dienestam dienā esot aptuveni divi tūkstoši izsaukumu, no kuriem tikai divi vai trīs esot tādi, kur izsaukums ir uz vietu, kur nesen mainīta adrese. „Mēs vadāmies pēc Valsts zemes dienesta datiem par adresēm, kur jau ir pieejamas jaunās adreses. Ja izsaukumam norādīta adrese, kuras nav Valsts zemes dienesta datu bāzē, dispečeri to ātri noskaidro un sarunā ar izsaucēju noskaidro precīzo vietu, uz kurieni jādodas mediķiem. Nav bijuši tādi gadījumi, kad adreses maiņas dēļ mediķi ilgi nevar atrast pacientu. Adrešu maiņa nekādā veidā nav ietekmējusi iedzīvotāju iespējas saņemt neatliekamo  medicīnisko palīdzību,” uzsver NMDP pārstāve.

Par adrešu maiņu nav sajūsmā Latvijas Pasts. „Adresācijas sistēmas maiņa, protams, vienmēr rada zināmas neērtības arī Latvijas Pastam, taču vislielākās problēmas tā sagādā klientiem, kam turpina pienākt sūtījumi uz iepriekšējo adresi, jo adresācijas maiņas iniciatori un īstenotāji nav ieguldījuši pietiekami daudz darba un resursu, lai savlaicīgi un izvērsti informētu visas ieinteresētās puses, tajā skaitā plašu sabiedrību, par plānotajām izmaiņām,” norāda Latvijas Pasta preses sekretāre Gundega Vārpa.

Pēc viņas sniegtās informācijas, Rīgas gadījumā informāciju par izmaiņām no būvvaldes Latvijas Pasts saņem neregulāri, taču reizi mēnesī visu informāciju par izmaiņām adresācijas sistēmā kā maksas pakalpojumu saņem no Valsts zemes dienesta. „Šajā situācijā atbilstoši izmaiņām no Latvijas Pasta puses tiek pārkārtota drukāto preses izdevumu abonentu adresu datu bāze, jo ir automātiski skaidrs, ka abonentam izvēlētā avīze vai žurnāls ir jāturpina saņemt jaunajā dzīvesvietā. Taču privātas koresondences sūtījumu gadījumā Latvijas Pastam nav pienākuma izvērtēt, ko adresāts ir domājis, norādot adresi uz aploksnes, – vai sūtītājs ir informēts par adresācijas maiņu un uz sūtījuma ir norādījis attiecīgās mājas jauno numuru vai arī, gluži pretēji, nav informēts un pēc inerces sūta vēstuli uz iepriekš eksistējušo adresi. Latvijas Pasts jebkurā gadījumā sūtījumu piegādās uz to adresi, kas norādīta uz sūtījuma, jo par norādītās adreses pareizību atbild izsūtītājs,” skaidro pasta pārstāve.

Pēc Latvijas Pasta domām, diemžēl adresācijas maiņu gan Rīgā, gan citviet Latvijā parasti notiek bez Latvijas Pasta speciālistu iesaistes, lai gan Latvijas Pastam šāda informācija būtu primāri nepieciešama. „Latvijas Pasts uztur adrešu reģistru, un jebkādas izmaiņas adresācijas sistēmā vistiešākajā veidā skar Latvijas Pasta darbu, attiecīgi – arī faktiski ikvienu Rīgas iedzīvotāju, kam korespondences piegādi nodrošina Latvijas Pasts. Mūsu uzņēmumam noteikti būs jāveido paralēlais adrešu reģistrs, apmācot pastniekus un pieradinot pie jaunās adresācijas kārtības. Taču būtiskākais aspekts šajā procesā būs Rīgas domes rīcība, par jauno adresācijas sistēmu informējot visus iedzīvotājus, iestādes, organizācijas, uzņēmumus, kas izsūta korespondenci, lai viņi līdz ar reformas beigām uz sūtījumiem norādītu jaunās pareizās adreses,” uzsver Vārpa.

Vienlaikus Latvijas pasts norāda, ka adresācijas sistēma Rīgā ir jāsakārto. Nereti esot vērojamas situācijas, kad vienam dzīvoklim ir divas dažādas adreses un katra no tām ir citā ielā. Mēdz būt arī tā, ka ieeja attiecīgajā adresē ir no vienas ielas, bet oficiālā adrese uzrāda pilnīgi citu ielu. „Šāds problēmu piemērs Latvijas Pastam ir bijis, kad kāds Pierīgas reģioniem no māju nosaukumu adresācijas pārgāja uz ielu un māju numuru adresāciju, bet fiziskas un juridiskas personas pēc inerces turpināja sūtīt korespondenci ar iepriekšējām adresēm. Pastniekiem nācās vienlaikus atcerēties gan jaunās, gan vecās adreses, bet īpaši grūti bija jaunajiem darbiniekiem, kuri iepriekšējo adresācijas sistēmu vienkārši nezināja,” sūrojas Latvijas Pasta pārstāve.

Rīgas Būvvalde divu dienu laikā gan nav atbildējusi Pietiek, kādus pasākumus tieši tā veikusi iedzīvotāju informēšanai par adreses maiņu un kādēļ daudzi iedzīvotāji joprojām ir neziņā par savu jauno adresi un ar adreses maiņu saistītajām pārmaiņām.

Adresācijas maiņa Rīgā notiks aptuveni divus gadus, plānots adreses mainīt vismaz desmit tūkstošiem adrešu, kas ir 20% no visām Rīgas adresēm. Pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939.gadā, un tiek apgalvots, ka kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana. Nomainot adresi, būvvalde piecu dienu laikā nosūta informāciju Zemes dienestam, Adrešu reģistram, pēc kura informācija tiks labota arī zemesgrāmatā, kā arī Iedzīvotāju reģistram un Uzņēmumu reģistram, kuru pienākums ir informāciju nomainīt piecu darba dienu laikā, tādējādi formāli procesam vajadzētu notikt desmit darba dienu laikā.

Ja mājoklim ir kādas saistības, piemēram, īres līgumi, hipotēka vai ķīlas līgumi, saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem Adresācijas sistēmas noteikumiem vecās adreses, kas minētas līgumā, saglabās savu juridisko spēku arī pēc tam, kad īpašumam būs piešķirta jauna adrese.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...