Lielas jukas ar adresācijas maiņu Rīgā, pašvaldība "piemirsusi" informēt iedzīvotājus

Jau pusgadu Rīgā notiek adresācijas maiņa, tādā veidā sakārtojot sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Informēšanas kampaņa ar adrešu maiņu gandrīz nav notikusi, tādēļ liela daļa iedzīvotāju pat nezina, ka viņiem mainījusies adrese. Ir iedzīvotāji, kas apsver iespēju apstrīdēt adreses maiņu tiesā un vāc tam nepieciešamos dokumentus.

Pie Pietiek vērsās satraukta Imantas iedzīvotāja, kura bija pārliecināta, ka saistībā ar adreses maiņu viņai desmit dienu laikā jāpagūst izdarīt izmaiņas zemesgrāmatā saistībā ar īpašuma adreses maiņu, Ceļu satiksmes drošības direkcijā mainīt automašīnas tehnisko pasi, lai tur ierakstītu jauno adresi, ziņot Uzņēmumu reģistram par uzņēmuma juridiskās adreses izmaiņām, kā arī mainīt kredīta un hipotēkas līgumus, kuros fiksēta iepriekšējā adrese, nerunājot par tādiem „sīkumiem” kā jaunu vizītkaršu pasūtīšana, līgumu pārslēgšana ar ūdens piegādātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc Imantas iedzīvotājas aprēķiniem, Rīgā īstenotā adrešu maiņa viņai personiski izmaksās vairākus simtus eiro, tādēļ viņa ir gatava Rīgas Būvvaldes lēmumu par adresācijas maiņu apstrīdēt administratīvajā tiesā. Iedzīvotāja ir arī satraukta par iespējamām problēmām, izsaucot ātro medicīnisko palīdzību, jo ne vienmēr iedzīvotājs zinās nosaukt jauno adresi, kā arī mediķi var apjukt, meklējot, vai izsaukums izdarīts, norādot jauno vai veco adresi. Tāpat, pēc viņas domām, gaidāms liels sajukums ar pasta sūtījumiem, jo ne visus potenciālos korespondences sūtītājus iespējams brīdināt par adreses maiņu.

Rīgas Būvvaldē gan mierina, ka situācija ar adrešu maiņu, protams, sagādā neērtības, taču visi dokumenti tādēļ neesot jāmaina. Būvvaldes noteikumos par adrešu maiņu skaidri un gaiši rakstīts: „Ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās.” Tas nozīmē, ka gan līgumi, gan auto tehniskā apliecība, gan citi dokumenti nezaudē savu spēku un tos mainīt nav nepieciešams, vienīgi ja nu pats iedzīvotājs tā vēlas.

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju lielākā daļa neko par adrešu maiņu nav dzirdējusi, Rīgas būvvalde sakās esam pārliecināta, ka informācija par adrešu maiņu bijusi pietiekama – tā esot publicēta gan Latvijas Vēstnesī, gan būvvaldes mājas lapā, tāpat pieejama pilsētas izpilddirekcijās. Tāpat pirms adrešu maiņas esot veikta sabiedriskā apspriešana, kurā aktīvākie iedzīvotāji arī izteikuši savu viedokli, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi adreses piešķiršanai, piemēram, ja iedzīvotāji, kam dzīvoklis atrodas sētas mājā, vēlējušies, lai namam tiek piešķirts jauns numurs, nevis ielas mājas numurs ar papildu korpusa norādi, tad tas esot ņemts vērā.

Individuāli katru iedzīvotāju, kas dzīvo namos, kuriem mainītas adreses, informēt neesot iespējams, jo šādiem mērķiem līdzekļi neesot piešķirti. Taču sakārtot adresācijas sistēmu Rīgā esot ļoti nepieciešams, jo tā veidojusies laika gaitā un bieži vien nams atrodas pavisam citā ielā nekā ielas nosaukums, turklāt arī numerācijā izveidojušās nepilnības, kuras bijis nepieciešams novērst.

Tomēr iedzīvotājiem radies iespaids, ka adrešu maiņa notikusi haotiski un radīs vēl lielāku jucekli, piemēram, ir ielas, kur nams ar numuru 4 tagad ir ar numuru 5, savukārt 5. namam piešķirts numurs 7, kuram savukārt tagad ir numurs 9 utt. Līdz ar to blakus esošajām mājām vienkārši samainīti numuri, kas var radīt lielu jucekli gan ārkārtas dienestiem, gan pastam, gan arī pašiem iedzīvotājiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMDP) pārstāve Ilze Bukša atzīst, ka zināmas neērtības adresācijas maiņa dienestam sagādā, taču tās nav nozīmīgas. Dienestam dienā esot aptuveni divi tūkstoši izsaukumu, no kuriem tikai divi vai trīs esot tādi, kur izsaukums ir uz vietu, kur nesen mainīta adrese. „Mēs vadāmies pēc Valsts zemes dienesta datiem par adresēm, kur jau ir pieejamas jaunās adreses. Ja izsaukumam norādīta adrese, kuras nav Valsts zemes dienesta datu bāzē, dispečeri to ātri noskaidro un sarunā ar izsaucēju noskaidro precīzo vietu, uz kurieni jādodas mediķiem. Nav bijuši tādi gadījumi, kad adreses maiņas dēļ mediķi ilgi nevar atrast pacientu. Adrešu maiņa nekādā veidā nav ietekmējusi iedzīvotāju iespējas saņemt neatliekamo  medicīnisko palīdzību,” uzsver NMDP pārstāve.

Par adrešu maiņu nav sajūsmā Latvijas Pasts. „Adresācijas sistēmas maiņa, protams, vienmēr rada zināmas neērtības arī Latvijas Pastam, taču vislielākās problēmas tā sagādā klientiem, kam turpina pienākt sūtījumi uz iepriekšējo adresi, jo adresācijas maiņas iniciatori un īstenotāji nav ieguldījuši pietiekami daudz darba un resursu, lai savlaicīgi un izvērsti informētu visas ieinteresētās puses, tajā skaitā plašu sabiedrību, par plānotajām izmaiņām,” norāda Latvijas Pasta preses sekretāre Gundega Vārpa.

Pēc viņas sniegtās informācijas, Rīgas gadījumā informāciju par izmaiņām no būvvaldes Latvijas Pasts saņem neregulāri, taču reizi mēnesī visu informāciju par izmaiņām adresācijas sistēmā kā maksas pakalpojumu saņem no Valsts zemes dienesta. „Šajā situācijā atbilstoši izmaiņām no Latvijas Pasta puses tiek pārkārtota drukāto preses izdevumu abonentu adresu datu bāze, jo ir automātiski skaidrs, ka abonentam izvēlētā avīze vai žurnāls ir jāturpina saņemt jaunajā dzīvesvietā. Taču privātas koresondences sūtījumu gadījumā Latvijas Pastam nav pienākuma izvērtēt, ko adresāts ir domājis, norādot adresi uz aploksnes, – vai sūtītājs ir informēts par adresācijas maiņu un uz sūtījuma ir norādījis attiecīgās mājas jauno numuru vai arī, gluži pretēji, nav informēts un pēc inerces sūta vēstuli uz iepriekš eksistējušo adresi. Latvijas Pasts jebkurā gadījumā sūtījumu piegādās uz to adresi, kas norādīta uz sūtījuma, jo par norādītās adreses pareizību atbild izsūtītājs,” skaidro pasta pārstāve.

Pēc Latvijas Pasta domām, diemžēl adresācijas maiņu gan Rīgā, gan citviet Latvijā parasti notiek bez Latvijas Pasta speciālistu iesaistes, lai gan Latvijas Pastam šāda informācija būtu primāri nepieciešama. „Latvijas Pasts uztur adrešu reģistru, un jebkādas izmaiņas adresācijas sistēmā vistiešākajā veidā skar Latvijas Pasta darbu, attiecīgi – arī faktiski ikvienu Rīgas iedzīvotāju, kam korespondences piegādi nodrošina Latvijas Pasts. Mūsu uzņēmumam noteikti būs jāveido paralēlais adrešu reģistrs, apmācot pastniekus un pieradinot pie jaunās adresācijas kārtības. Taču būtiskākais aspekts šajā procesā būs Rīgas domes rīcība, par jauno adresācijas sistēmu informējot visus iedzīvotājus, iestādes, organizācijas, uzņēmumus, kas izsūta korespondenci, lai viņi līdz ar reformas beigām uz sūtījumiem norādītu jaunās pareizās adreses,” uzsver Vārpa.

Vienlaikus Latvijas pasts norāda, ka adresācijas sistēma Rīgā ir jāsakārto. Nereti esot vērojamas situācijas, kad vienam dzīvoklim ir divas dažādas adreses un katra no tām ir citā ielā. Mēdz būt arī tā, ka ieeja attiecīgajā adresē ir no vienas ielas, bet oficiālā adrese uzrāda pilnīgi citu ielu. „Šāds problēmu piemērs Latvijas Pastam ir bijis, kad kāds Pierīgas reģioniem no māju nosaukumu adresācijas pārgāja uz ielu un māju numuru adresāciju, bet fiziskas un juridiskas personas pēc inerces turpināja sūtīt korespondenci ar iepriekšējām adresēm. Pastniekiem nācās vienlaikus atcerēties gan jaunās, gan vecās adreses, bet īpaši grūti bija jaunajiem darbiniekiem, kuri iepriekšējo adresācijas sistēmu vienkārši nezināja,” sūrojas Latvijas Pasta pārstāve.

Rīgas Būvvalde divu dienu laikā gan nav atbildējusi Pietiek, kādus pasākumus tieši tā veikusi iedzīvotāju informēšanai par adreses maiņu un kādēļ daudzi iedzīvotāji joprojām ir neziņā par savu jauno adresi un ar adreses maiņu saistītajām pārmaiņām.

Adresācijas maiņa Rīgā notiks aptuveni divus gadus, plānots adreses mainīt vismaz desmit tūkstošiem adrešu, kas ir 20% no visām Rīgas adresēm. Pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939.gadā, un tiek apgalvots, ka kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana. Nomainot adresi, būvvalde piecu dienu laikā nosūta informāciju Zemes dienestam, Adrešu reģistram, pēc kura informācija tiks labota arī zemesgrāmatā, kā arī Iedzīvotāju reģistram un Uzņēmumu reģistram, kuru pienākums ir informāciju nomainīt piecu darba dienu laikā, tādējādi formāli procesam vajadzētu notikt desmit darba dienu laikā.

Ja mājoklim ir kādas saistības, piemēram, īres līgumi, hipotēka vai ķīlas līgumi, saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem Adresācijas sistēmas noteikumiem vecās adreses, kas minētas līgumā, saglabās savu juridisko spēku arī pēc tam, kad īpašumam būs piešķirta jauna adrese.

Novērtē šo rakstu: