Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā vadošās politiskās elites kodols bija aizskrējuši līdz dvēseļu ganam Rubenim, kas tagad pārgājis uz citu garīgo dimensiju, uz citu frekvenci. Šādas ekspedīcijas daudz ko pastāsta par valsti un tās varnešiem, jo garīgums jau visos laikos ir modes lieta. Atliek vien izvēlēties formu – caur baznīcu, vai pie zīlniecēm, vai lāsta noņēmējiem… Rubenis strādājot ar klusumu. Tas ir kaut kas līdzīgs Stradiņa slimnīcas būvlaukumam – tur arī jau labu laiku klusums. Mānīgs.

Kādam varbūt ir radies priekšstats, ka valstī lielākais s...du taisītājs ir Briškens no progresīvajiem, taču tā nav taisnība. Konceptuāli “Jaunā Vienotība” ir izveidojusi tādu kārtību, ka mēslu apjoms tiek vadīts, kontrolēts, dozēts atkarībā no reitingiem un vēlēšanu gadiem, un viņi faktiski vienmēr pie šiem ratiem paliek nenosmērējušies.

Turklāt, tā kā latvieši izsenis spēlē teātri, tad visos gadījumos notiek arī kapitāla tēlošana – sak, ko ta’ mēs, mēs jau neko… Ja vajag – nopauzēs, ja gribēs – parādīs ar pirkstu uz citiem, ja tiks iespiesti stūrī – melos… Divu Latvijas lielāko slimnīcu būvniecības projektu virzība atbilst vadošās partijas stilistikai, kur var atļauties visu, izņemot atbildību un pienākumu. Tādu sīkumu kā naudas skaitīšana vispār neminēsim.

Publiskajā telpā tiek servēts sekojošais: Stradiņu n-to kārtu nevar pabeigt, jo kaut kādā jau uzbūvētā pagrabā atrada mitruma sēnīti, par ko vainīgs ir celtnieks, savukārt Gaiļezera plānotajam infekcijas slimnīcas korpusam būvniecības konkurss pazaudēja jēgu…

Tā kā pa vidu ir Eiropas naudas un termiņi, tad tagad notiek naudas svaidīšana – lai tā nepazustu. Ņems nost kaut ko Stradiņu sirds mājai, lai iedotu Gaiļezera infektologiem, tikmēr apturēto Stradiņu kārtu centīsies pabeigt ar kaut kādu sadārdzinājumu, jo tik lēti, kā bija, vairs uzcelt nevar…

Un pa vidu vēl valsts tiesājas ar vienu būvnieku, jo kārtībai ir jābūt.

Pa šo laiku ir bankrotējuši n-tie apkšuzņēmēji, darbu zaudējuši simtiem cilvēku. Vainīgie? Privātajā galā tur neko noslēpt nevar, tur komersanti atbilstoši likumam un tiesiskumam – pieņem tos spēles noteikumus, kas tiek nolikti uz galda ar sekām.

Bet, kas notiek ar valsti, kas šajā gadījumā saucas – pasūtītājs? Tur nav anonīmu gadījumu.

Kad 2023. gada nogalē Stradiņu būvlaukumu apmeklēja Hosams, Arvils un dēli, viss bija kārtībā. Būvnieki no “Velves” gan norādīja, ka vajadzēs mazliet pabīdīt termiņu, jo tehniskais projekts, ko apstāv un realizē valsts, prasa korekcijas darbu gaitā, bet vārds “operativitāte” publiskajam sektoram diemžēl ir svešvārds…

Tiesa, pretenziju tobrīd no pasūtītāja nemaz nav, jo aiz muguras ir kovids, pa vidu karš, un vispār – ir okei. Pēc mēneša būvniekus pasūtīja. Nekādus termiņus nepagarināja, padzina šos no objekta ar blīkšķi. “Velve” gan centās un mēģināja pārliecināt, ka šim metienam būs konsekvences, ka ar šādau notikumu gaitu visi plānotie būvdarbi pabīdīsies vismaz par 2,5 gadiem un kopējā kabata valstij paliks tukšāka vēl par 20 miljoniem, taču – bija nolemts, un punkts.

Vēl “Velve” rēķināja, ka valsts nav samaksājusi viņiem vismaz 8 miljonus par jau padarītajiem darbiem, kamēr pasūtītājs no savas puses meta pretī, ka arī pats būvnieks kaut ko ir pārkāpis. Kamēr abas puses mērīja krāniņu lielumus, “Velve” vēl aizgāja tā sauktajā tiesiskās aizsardzības procesā, kas no kreditoru viedokļa ir labāk nekā maksātnespēja… Taču valsts te nezin kāpēc iesaistījās ar trešo frontes līniju, sākot komersanta pragmatisko nodomus apstrīdēt… citā tiesā.

Nesaku, ka “Velve” ir svētie, taču šajā gadījumā mēs arī valsts interešu aizstāvētājus nevaram saukt par svecīšu turētējiem pie baznīcas. Un, lai nu kā – pēc visa, kas tagad noticis, diemžēl piepildās sliktākās prognozes. Tās prognozes, par kurām brīdināja tie sliktie no “Velves”. Bet labie no valsts kaut kur salīduši pa spraugām…

Pamatbūvdarbi Stradiņu objektā nenotiek, bet Gaiļzera galā neviens no celtniekiem pat nepieteicās uz izsludināto iepirkumu, kas skaidri norāda, ka ar valsti šajā gadījumā negrib rēķināties, saistīties.

Jo ir slikta pieredze. Te premjerei, finanšu ministram vai veselības ministram būtu jāsasauc ārkārtas sapulce, jo nozare ar Eiropas fondu naudas apguvi un celtniecības projektiem ir iebraukusi, atvainojiet, pakaļā… Taču to nevar darīt, jo ir kaut kādas mistiskas intereses. Uz galda no Stradiņu puses šajās dienās tiek izritināti jauni 14 miljoni kā ārkārtas pieprasījums, jo tas skarot neatliekamos būvdarbus, kas sadalās pēc principa – 8,7 miljoni darbiem, 5,3 miljoni – projekta aktualizācijai.

“Neatliekamie” nozīmē – tas nav finišs. Lai pabeigtu apstādinātos Stradiņus, vajadzēs vēl 67,9 miljonus, kas naudas izteiksmē ir desmitiem miljonu vairāk, nekā bija plānots ar visu “Velves” sadārdzinājumu. Šajā brīdī man izlikās, ka kaut kur tālumā dzirdu Valsts kontroles vai KNAB, vai vismaz prokuratūras zirgu pakavus, taču – tas tikai izlikās.

Ziniet, var jau tēlot, ka tās ir dāvanas vientuļai sievietei, nevis konkrēti zaudējumi, bet tomēr – paliksim pie skaidrības. Valstij ir nodarīts kaitējums, kas ir izrēķināms.

No valsts puses ir sekojošie atbildīgie: Stradiņu slimnīcas valde, kuras laikā līgumu parakstīja, – Rinalds Muciņš, Ilze Kreicberga, Elita Buša, Jānis Komisārs.

Tad ir Stradiņu slimnīcas valde, kas šo projektu turpināja – Lauris Vidzis, Ģirts Ansons, Džineta Heinrihsone. Visus dokumentus parakstīja prokūriste Jūlija Stare.

Būvuzraudzību no līguma sākuma līdz pat 2023. gada decembrim no valsts puses veica šādi algoti darbinieki: atbildīgais būvuzraugs Rihards Ābols, ēku būvdarbu būvuzraugs, atbildīgā būvuzrauga vietnieks – Aldis Ruņenieks; elektroietaišu izbūves darbu būvuzraugs – Dmitrijs Matveičuks; vēl viens ēku būvdarbu būvuzraugs, atbildīgā būvuzrauga vietnieks – Matīss Freibergs; būvuzrauga palīdze – Justīne Freimane; būvuzrauga palīdze – Dagnija Briede; sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu būvuzraugs – Artūrs Klidziņš.

Projekta vadība no Stradiņiem (PSKUS) – Jānis Komisārs un Gundars Vārna. Tas nav aizgalds, te velk uz fermas apjomiem.

Šie visi nosauktie neprata izdarīt savu darbu, ko viņiem deleģēja valsts, bet, ja arī prata, tad viņiem nesanāca. Lūk, jums konkrēti atbildīgie no valsts jeb nodokļu maksātāju puses! Skaidrs, ka pa virsu vēl te varētu uzmest arī Gaiļzera valdes priekšsēdētāju un Stradiņu padomes priekšsēdētāju vienā personā Normundu Staņeviču, taču lielo bildi tas nemaina.

Ja kaut ko nav izdarījis nolīgtais darbu izpildītājs – proti, būvnieks vārdā “Velve” –, tad tieši tikpat daudz nav paveikuši jau augstāk nosauktie. Vismaz atbildības ziņā te ir skaidra brālība… Un, ja “Velve” tagad iet tiesiskās aizsardzības procesu kā komercsabiedrība, tad mazākais, ko var parasīt no tiem valsts algotajiem pasažieriem ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, – turpmāk ar viņiem nekādas darīšanas, kur parādās publiskā naudu vai publiskais pasūtījums. Tas būtu vēl maigi…

Mums nevajag izlikties, ka šīs lietas ir sarežģītas. Nē, tā ir primitīva nolaidība un bezrūpība, jo neviens ne par ko neatbild, izņemot privāto uzņēmēju. Kāds teiks, ka viss sākas ar galvu? Ka no turienes kaut kas pūst… Kur šajā gadījumā meklēt galvu?

P.S. Informācijai: pēc Veselības ministrijas lēmuma no 2024. gada janvāra par Stradiņu (PSKUS) slimnīcas 2. korpusa būvuzraudzību no pasūtītāja puses atbild SIA “Firma L4” – vadītājs Uģis Matvejs, no PSKUS puses projektu vadību pārņēmis Andris Mihaļovs.

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko it kā paredz Eiropas drošības stiprināšanas plāns "ReArm Europe"?

FotoNesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Lasīt visu...

13

Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai

FotoLatvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Lasīt visu...

21

Patiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?

FotoGlobālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi