Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Sākusies preses aGonēšanas kampaņa” — ar tādu karātavu humoru tiek mēģināts aprakstīt situāciju kvalitatīvo drukāto mediju tirgū: šogad likvidēti jau divi laikraksti, pie kam abi Liepājā.

Pavasarī beidza iznākt Лиепайская Hеделя, kas bija reizi nedēļā iznākoša krieviskā versija Kurzemes Vārdam (simtu trešo gadu iznākošais Liepājas rīta laikraksts). Taču šonedēļ pēdējo reizi nopērkams Kursas Laika jaunākais numurs — šī biezā, kvalitatīvā nedēļas avīze, kas vēl kopš padomju laikiem apkalpoja Liepājas rajonu (pretstatā Kurzemes Vārdam, kas primāri tika uzskatīta par “pilsētas” avīzi), portālā rekurzeme.lv atzīst: “Dzīve turpinās, bet laikraksts nē.” Vismaz portāls turpināšot darboties.

Dīvainā kārtā ne Лиепайская Hеделя, ne Kursas Laika gadījumā izdevēji nemeklēja jaunus lasītājus, padarot šos produktus par visas Kurzemes avīzēm — krievvalodīgā auditorija Kurzemē meklējama ne tikai Liepājā, bet arī Ventspilī un Tukumā, savukārt latviski neviens laikraksts vai žurnāls neuzrunā visas Kurzemes auditoriju reizē, kaut gan tirgū ir atrodami pozitīvie piemēri ar šādiem medijiem Latgalē (Vietējā Latgales Avīze un žurnāls A12).

Katastrofa reklāmas tirgū

Koronavīrusa izraisītais ekonomikas kritums paātrinājis negatīvās tendences, kādas vērojamas tieši kvalitatīvo mediju izdošanā. Sākoties koronavīrusa ierobežojumiem, mediju tirgu pārņēma ievērojams ienākumu kritums — pazuda visas sporta un kultūras pasākumu reklāmas, un gandrīz visu pārējo nozaru reklāmdevēji pārplānoja savas kampaņas. Iznākumā būs grūti atrast kādu mediju Latvijā (atskaitot sabiedriskos), kam ieņēmumu plāni būtu pildījušies tikpat sekmīgi kā pirms gada.

Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotie dati zīmē katastrofu — mediju reklāmas tirgus apjoms pirmajā pusgadā saruka par 25%, tātad gaidāms vēl smagāks kritums otrajā pusgadā, jo līdz marta vidum tirgus darbojās ierastajā režīmā. Mediju reklāmas tirgus pirmajā pusgadā bija 30,4 miljoni eiro, kas ir desmit miljonu eiro kritums no pagājušā gada attiecīgā perioda.

Vislielākā katastrofa bijusi laikrakstu reklāmas apjomā: reklāmas apjoms laikrakstos šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 42% — līdz nožēlojamiem 881 558 eiro (salīdzinājumā ar 1,528 miljoniem eiro pērn). Savukārt žurnālu reklāmas tirgus apjoms sarucis no 2,2 miljoniem pērnā gada pirmajā pusgadā līdz 1,6 miljoniem šī gada pirmajos sešos mēnešos, jeb par 28%.

Kritis pat interneta reklāmas tirgus — par 17% (no 9,2 miljoniem uz 7,626 miljoniem), TV reklāmas tirgus apjoms bija 12,9 miljoni salīdzinājumā ar 16,7 miljoniem attiecīgajā laika posmā pērn (jeb par 23% mazāk), līdzīgs kritums bijis arī radioreklāmām — par 24% (no 5,3 miljoniem uz 4 miljoniem).

Pašizolācijas laikā daudzviet kritās gan žurnālu, gan avīžu pārdošana mazumtirdzniecībā — ja agrāk cilvēki gandrīz katru dienu gāja uz veikaliem un paķēra kādu preses izdevumu kā impulsa pirkumu vai arī pa ceļam uz sabiedrisko transportu piestāja pie kioska, tad mājās sēdēšanas periodā lielākā lasītāju masa nedarīja ne vienu, ne otru.

Toties, ja vairāku aptaujāto mediju (piemēram, Dienas Biznesa) darbinieki ziņoja par klāt nākušiem jauniem abonentiem un to īslaicīgi apstiprināja arī reģionālās preses abonēšanas skaitļi maijā un jūnijā, tad šobrīd ir atsākusies ierastā lejupslīde — rajonu laikraksti ziņo par vidēji 12% zaudētu abonentu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Pārmaiņas drukātajos medijos: ko tās parāda?

Šī gada laikā notikusī lielākā pārmaiņa drukātajā presē — pēc vairāk nekā 25 gadu centieniem Dienai beidzot stabili izdevies apsteigt Latvijas Avīzi kopējās tirāžas lielumā. Tas skaidrojams gan ar koronavīrusa ietekmi, gan ar lasītāju paradumu maiņu (samazinās ražojošo laucinieku skaits, kas vienmēr bijusi LA lasītāju bāze, vai arī, pārceļoties dzīvot uz pilsētām, viņi pamazām sāk patērēt citus medijus), gan ar faktu, ka Dienai papildus vilkmi dod žurnāls Sestdiena, kamēr Latvijas Avīzei identiska produkta nav.

Galīgo Dienas uzrāvienu tomēr veidojis Mediju Nama lēmums pāriet uz internetmediju platformu, NRA drukātās versijas abonentus atdodot Dienai — lēmums, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu neiedomājams, ņemot vērā abu avīžu intensīvo sāncensību jau kopš deviņdesmito sākuma: tiek aprēķināts, ka pie Dienas pārgājuši līdz 3500 abonentiem (klāt pie Dienas jau esošajiem), kamēr pārējie paņēmuši atpakaļ naudu — lielākoties tie bijuši uzņēmumi un iestādes, kas Dienu jau abonēja pirms tam. Kopumā tas beidzot ļāvis Dienai stabili apdzīt LA kopējās tirāžas ziņā.

Attiecībā uz lēmumu padarīt Neatkarīgo par tikai digitāli lasāmu mediju Nauris Kāpostiņš, SIA Mediju Nams īpašnieks, Francijas ziņu aģentūrai AFP skaidrojis, ka tieši koronavīruss parādījis šī senāk pieņemtā lēmuma pareizību: “Mēs tādu pāreju plānojām ilgāku laiku. Apzināti likām itin visu avīzes saturu portālā, lai pieradinātu auditoriju, kura šī gada sākumā digitālajā vidē — atkarībā no konkrētās nedēļas dienas — jau bija izaugusi 8 līdz 15 reizes lielāka nekā drukātā tirāža.

Tad sākās pašizolācijas periods, kurā avīzes noiets kioskos un citur mazumtirdzniecībā nokritās par 70%, jo cilvēki vienkārši negāja ārā no mājām iepirkties kā parasti. Man vairs necēlās roka drukāt avīzi, apzinoties, cik liela tirāžas daļa nonāks makulatūrā neizlasīta un pat neatvērta. Labāk lai mūsu kolektīvs ietaupa dzīvību dažam labam kokam!”

Apdraudētas lauku pastnieku algas

Reģionālajā presē turpinās bēdīgā statistika: ne tikai katru gadu pazūd vidēji divi kvalitatīvie drukātie mediji novados (un vietā jauni nerodas), bet kādi no palikušajiem samazina iznākšanas biežumu. Tomēr zināms, ka ne visos gadījumos tam šoreiz par iemeslu būtu finansiālā erozija. Rēzeknes Vēstis, kam starp rajonu avīzēm vienmēr bijusi viena no lielākajām tirāžām un kas stabili piesaista reklāmdevējus, no trīs reizēm nedēļā pārgājusi uz divām pēc tam, kad jau pagājušogad ap šo laiku Jaunās konservatīvās Partijas pārstāvja vadītā Satiksmes ministrija sāka plānot finansējuma atņemšanu nerentablāko pasta piegāžu apmaksai.

Pēc protestiem no mediju nozares puses pastnieku darba subsīdija patlaban ir pagarināta līdz šī gada beigām, un procesā ir šī atbalsta palielināšana vēl par gadu (lai arī atbalstu reāli saņem nevis mediji vai žurnālisti, bet gan lauku pastnieki), un tā ļauj nediskriminēt attālāku reģionu iedzīvotājus, visiem nodrošinot vienādas iespējas pasūtīt kvalitatīvo presi — taču problēma savā būtībā nav atrisināta, tikai atlikta. Līdzīgi no trim dienām uz divām nedēļā pārgājis Kurzemnieks (Kuldīga) un Brīvā Daugava (Jēkabpils).

Tikmēr Ventas Balss, kas arī nesūdzas ne par abonentu, ne reklāmas trūkumu un februārī svinēs simto jubileju, no šī gada iznāk nevis katru darbadienu, bet gan no otrdienas līdz piektdienai (reizē latviski un krieviski). Te iemesls meklējams ar Narvesen saistītajā preses vairumizvadātājā: pagājušogad šis serviss pārstāja ārpus Rīgas pirmdienu rītos izvadāt avīžu pakas pa kioskiem, pārtikas veikaliem un benzīntankiem.

“Mēs tur neko nevaram padarīt, jo šāds specifisks serviss ir tikai viens. Lai avīze nonāktu līdz mazumtirdzniecībai, sevišķi novadā — ārpus pilsētas, mums nav pieejama cita alternatīva. Nav jēga drukāt avīzi uz pirmdienu, ja konkrētais numurs nonāks vienīgi līdz abonentiem. Bet mūsu gadījumā mazumtirdzniecība Covid-19 laikā tieši palielinājās,” saka galvenā redaktore Gundega Mertena. “Paldies mūsu lasītājiem, kas to saprot un akceptē.”

Kā panākt daudzmaz ticamu patēriņa ainu?

Saglabājas situācija, ka jau gadiem ilgi mums nav zināmas laikrakstu tirāžas — vismaz desmit gadus vieglāk ir uzzināt TV, radiostaciju un interneta portālu auditorijas nekā laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam). Tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu tirāžu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo tirāžu, daži — vidējo, citi — nekādu), arī Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un praktiski visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts 20 gadu laikā tikai vienreiz izpaudis katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums). Objektīvas ainas iegūšanai būtu jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru, deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk būs salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošā prognoze 2020. gada rudenī. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Prognoze balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem, Latvijas Pasta un mazumtirgotāju paziņojumiem, kā arī citu precizējošu informāciju. Atsevišķu preses izdevumu vidējie tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija bija iesniegta sakarā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu oficiālo reklāmas kampaņu monitoringu. (Jāņem vērā, ka ne visi avīžu eksemplāri, kas nonāk mazumtirdzniecībā, tiek notirgoti. Turklāt gan abonēšanas maksas, gan mazumtirdzniecības cenas, gan reklāmas izcenojumi avīzēm ļoti atšķiras: nedēļas avīzes ir biezākas un dārgākas nekā tās, kas iznāk 2 līdz 5 reizes nedēļā.)

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura, un (3) tās, ko nevar abonēt un kas tiek izplatītas bez maksas, kā arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs, (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par medijiem. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, lūdzam pievienot linkus komentāros!

LAIKRAKSTS* (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējā NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . .   79 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  51 500      (norāda precīzu tirāžu katru dienu)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 50 800      (iesniegums KNAB)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . . 42 000      (iesniegums KNAB)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) . 31 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . .  25 000     (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . . 23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 4) . .  18 000     (latviešu un krievu versijām kopā)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . . 17 600     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Liesma (Valmiera, 4) . . . . . . . 17 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Миллион (Daugavpils, 1) . . . 16 500     (pēc apvienošanās ar СейЧас)

Kultūras Diena (1) . . . . . . . . . 15 000     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . . 13 700     (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Rēzeknes Vēstis (2) . . . . . . . . 12 500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . .  12 400     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Kultūrzīmes (LA nedēļraksts) 11 500      (norāda precīzu tirāžu)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . .10 700     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . . . 9100      (norāda precīzu tirāžu)

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . . . 8500      (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . . 8200     (latviešu un krievu versijām kopā)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 2) . . 8000      (uzrāda vidējo metienu)

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) . 7100      (uzrāda maksimālo metienu)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . .  7000      (norāda precīzu tirāžu)

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . . 6700     (uzrāda vidējo metienu)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . . 6600     (latviešu un krievu versijām kopā)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .  6500      (norāda precīzu tirāžu)

Kurzemnieks (Kuldīga, 2) . . . .  6400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . . 6200      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . . 5800     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . . 5700      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .  5200      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . . 5100      (uzrāda vidējo metienu)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). . 5000      (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . . 4500      (latviešu un krievu versijām kopā)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . . 4200      (uzrāda vidējo metienu)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .  3400      (norāda precīzu tirāžu)

Laiks/Brīvā Latvija  . . . . . . . . . . 3200      (ārz. latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Rūjienas Vēstnesis (1) . . . . . . . . 1000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

Jūrmalas Vārds (1**) . . . . . . . . . . 800      (abonenti + mazumtirdzniecība)

* No laikrakstu tabulas pazudis Dienas Bizness sakarā ar transformāciju par glancēto žurnālu un NRA sakarā ar pāriešanu uz digitālo modeli, kā arī likvidētais Kursas Laiks, kam pēdējā mēnesī bija 1165 abonenti ar aptuveni 2500 eksemplāru tirāžu, un Лиепайская Hеделя

** Daļa no šīs avīzītes tirāžas tiek izplatīta bez maksas pilsētā; šeit dota prognoze tai tirāžai, kas tiek pārdota mazumtirdzniecībā vai piegādāta caur pastu

Nekur nav pieejami it nekādi — pat sagrozīti — dati par šādiem nedēļas izdevumiem krieviski: Вести Eженедельник, Суббота, Семь Cуперсекретов. Tāpat nav pieejami dati par Latvijā pārdrukātiem ārzemju preses izdevumiem, piemēram, Krievijas Спорт Экспрэсc vai Baltic Times, kam redakcija atrodas Lietuvā.

Novērtē šo rakstu:

11
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...