Iesaki rakstu: 
Liepājas cietums ir viens no mazākajiem Latvijā – tajā ir vieta aptuveni 140 ieslodzītajiem. Tomēr finansējuma trūkums, apšaubāma pārvaldība un darbinieku attieksme ir radījuši situāciju, kurā iestāde vairāk līdzinās pašplūsmā atstātai struktūrai, nevis organizētai sodu izpildes institūcijai.
Pašlaik tiek būvēts jauns, mūsdienīgs cietums, kas aizstās šo iestādi. Tāpēc esošā cietuma finansējums ir samazināts, jo valsts līdzekļi tiek novirzīti jaunajai būvei. Šāda situācija ir pārsteidzoša, jo, piemēram, pirms Brasas un Šķirotavas cietumu slēgšanas tajos tika ieguldīti ievērojami līdzekļi remontos, bet Liepājas cietums šādu attieksmi nav piedzīvojis.
Joprojām paliek jautājums – vai jaunā cietuma vadība atkārtos iepriekšējo kļūdas? Iepriekšējā priekšniece Gita Rozentāle, pārņemot vadību, turpināja sava priekšgājēja Raita Žvagiņa, metodes, nevis ieviesa jaunus standartus. Ir cerība, ka nākamais priekšnieks spēs atteikties no šīm tradīcijām un uzlabot pārvaldību.
Ikdienas apstākļi – ēdiens un medicīniskā aprūpe
Salīdzinot ar līdzīga izmēra cietumu Olainē, Liepājas cietuma ēdiena kvalitāte ir krietni sliktāka. Maltītes bieži ir slikti sagatavotas, aukstas un ar apšaubāmu produktu kvalitāti.
Medicīniskā aprūpe ir ierobežota – ārstu apmeklējumi ir reti, un ieslodzītajiem nepieciešamos medikamentus ne vienmēr izsniedz.
Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs – ietekmīgākais cilvēks cietumā?
Liepājas cietumā ir oficiāls vadītājs, taču patiesībā viena no ietekmīgākajām personām ir Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs.
Viņš ne tikai kontrolē medicīnisko aprūpi, bet arī aktīvi iesaistās cietuma administratīvajos lēmumos, kas daudzos gadījumos rada situāciju, kurā viņa viedoklis nosaka vairāk nekā paša priekšnieka norādījumi.
Viņa pieeja darbam kļuva īpaši redzama šā gada 28. februārī, kad ieslodzīto saslimstība cietumā sasniedza kritisko līmeni. Pēc normatīviem šādā situācijā bija jāizsludina karantīna, kas nozīmētu, ka cietumā varētu ierasties Veselības inspekcija un citas uzraugošās iestādes.
Lai izvairītos no šādas uzmanības, Osipovs vienkārši nenāca uz darbu, atstājot situāciju bez risinājuma. Šāda rīcība tikai apliecina, ka viņš jūtas kā patiesais cietuma vadītājs, kurš var atļauties ignorēt pat būtiskus jautājumus.
Šī vienaldzība bija liktenīga arī ieslodzītajam G. Kļavlapam, kurš, atrodoties cietumā, nesaņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tikai tad, kad viņa veselības stāvoklis bija jau kritisks, viņš tika atbrīvots, taču bija jau par vēlu – neilgi pēc tam viņš nomira. Ja medicīnas daļa, kuru vada Osipovs, būtu savlaicīgi reaģējusi, šādu iznākumu būtu bijis iespējams novērst.
Darbinieku attieksme – sodīšana kā prioritāte
Liepājas cietuma darbinieki nenāk uz darbu ar domu par ieslodzīto resocializāciju vai palīdzību. Tā vietā viņu galvenā nodarbošanās ir atrast jaunus veidus, kā ieslodzītajiem radīt problēmas.
Tiek viltoti protokoli un ziņojumi, lai uzliktu sodus par pārkāpumiem, kas nemaz nav notikuši. Videonovērošanas ieraksti bieži vien pazūd, ja tie var pierādīt, ka ieslodzītais nav vainīgs.
Šāda attieksme rada vidi, kurā nevis tiek uzturēta kārtība un taisnīgums, bet gan mākslīgi radītas problēmas.
Raimonds Smiltnieks: inscenēto pārkāpumu meistars
Bijušais Drošības daļas priekšnieks Raimonds Smiltnieks gadiem ilgi bija zināms kā paraugdarbinieks, kurš spējis izcili cīnīties pret nelikumībām. Taču vēlāk izrādījās, ka liela daļa viņa "atklāto pārkāpumu" bija inscenēti.
Viens no zināmākajiem gadījumiem bija manipulācijas ar mobilajiem telefoniem. Smiltnieks zvanīja no konfiscētajiem telefoniem uz Rīgas Centrālcietumu, uzdodoties par ieslodzīto, un lūdza nosūtīt mobilos telefonus uz Liepājas cietumu. Kad telefoni tika nogādāti, viņš organizēja kratīšanu un "atklāja" tos, radot priekšniecībā iespaidu, ka aktīvi cīnās ar nelikumībām.
Šāda taktika ļāva viņam uzrādīt izcilus darba rezultātus, taču, kad viņa pārkāpumi kļuva pārāk uzkrītoši, karjera beidzās ar tiesas spriedumu par braukšanu dzērumā.
Bijušā priekšnieka Žvagiņa ietekme joprojām saglabājas
Lai gan bijašais cietuma priekšnieks Žvagiņš formāli vairs nestrādā, viņa vadības stils joprojām ietekmē iestādi.
Vadošie amati tiek uzticēti cilvēkiem, kas turpina viņa pārvaldības metodes. Lēmumi par ieslodzīto sodīšanu bieži tiek pieņemti nevis pēc objektīviem kritērijiem, bet pēc darbinieku subjektīvā vērtējuma.
Jaunais cietums būs iespēja sākt no jauna, bet tikai tad, ja vadībā nenonāks cilvēki, kas turpinās tās pašas kļūdas.
Ja Tev ir informācija par Liepājas cietuma situāciju, sazinies ar mums [email protected]! Konfidencialitāte un rīcība garantēta.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
