Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājas cietums ir viens no mazākajiem Latvijā – tajā ir vieta aptuveni 140 ieslodzītajiem. Tomēr finansējuma trūkums, apšaubāma pārvaldība un darbinieku attieksme ir radījuši situāciju, kurā iestāde vairāk līdzinās pašplūsmā atstātai struktūrai, nevis organizētai sodu izpildes institūcijai. 

Pašlaik tiek būvēts jauns, mūsdienīgs cietums, kas aizstās šo iestādi. Tāpēc esošā cietuma finansējums ir samazināts, jo valsts līdzekļi tiek novirzīti jaunajai būvei. Šāda situācija ir pārsteidzoša, jo, piemēram, pirms Brasas un Šķirotavas cietumu slēgšanas tajos tika ieguldīti ievērojami līdzekļi remontos, bet Liepājas cietums šādu attieksmi nav piedzīvojis. 

Joprojām paliek jautājums – vai jaunā cietuma vadība atkārtos iepriekšējo kļūdas? Iepriekšējā priekšniece Gita Rozentāle, pārņemot vadību, turpināja sava priekšgājēja Raita Žvagiņa, metodes, nevis ieviesa jaunus standartus. Ir cerība, ka nākamais priekšnieks spēs atteikties no šīm tradīcijām un uzlabot pārvaldību. 

Ikdienas apstākļi – ēdiens un medicīniskā aprūpe 

Salīdzinot ar līdzīga izmēra cietumu Olainē, Liepājas cietuma ēdiena kvalitāte ir krietni sliktāka. Maltītes bieži ir slikti sagatavotas, aukstas un ar apšaubāmu produktu kvalitāti. 

Medicīniskā aprūpe ir ierobežota – ārstu apmeklējumi ir reti, un ieslodzītajiem nepieciešamos medikamentus ne vienmēr izsniedz. 

Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs – ietekmīgākais cilvēks cietumā? 

Liepājas cietumā ir oficiāls vadītājs, taču patiesībā viena no ietekmīgākajām personām ir Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs. 

Viņš ne tikai kontrolē medicīnisko aprūpi, bet arī aktīvi iesaistās cietuma administratīvajos lēmumos, kas daudzos gadījumos rada situāciju, kurā viņa viedoklis nosaka vairāk nekā paša priekšnieka norādījumi. 

Viņa pieeja darbam kļuva īpaši redzama šā gada 28. februārī, kad ieslodzīto saslimstība cietumā sasniedza kritisko līmeni. Pēc normatīviem šādā situācijā bija jāizsludina karantīna, kas nozīmētu, ka cietumā varētu ierasties Veselības inspekcija un citas uzraugošās iestādes. 

Lai izvairītos no šādas uzmanības, Osipovs vienkārši nenāca uz darbu, atstājot situāciju bez risinājuma. Šāda rīcība tikai apliecina, ka viņš jūtas kā patiesais cietuma vadītājs, kurš var atļauties ignorēt pat būtiskus jautājumus. 

Šī vienaldzība bija liktenīga arī ieslodzītajam G. Kļavlapam, kurš, atrodoties cietumā, nesaņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tikai tad, kad viņa veselības stāvoklis bija jau kritisks, viņš tika atbrīvots, taču bija jau par vēlu – neilgi pēc tam viņš nomira. Ja medicīnas daļa, kuru vada Osipovs, būtu savlaicīgi reaģējusi, šādu iznākumu būtu bijis iespējams novērst. 

Darbinieku attieksme – sodīšana kā prioritāte 

Liepājas cietuma darbinieki nenāk uz darbu ar domu par ieslodzīto resocializāciju vai palīdzību. Tā vietā viņu galvenā nodarbošanās ir atrast jaunus veidus, kā ieslodzītajiem radīt problēmas. 

Tiek viltoti protokoli un ziņojumi, lai uzliktu sodus par pārkāpumiem, kas nemaz nav notikuši. Videonovērošanas ieraksti bieži vien pazūd, ja tie var pierādīt, ka ieslodzītais nav vainīgs. 

Šāda attieksme rada vidi, kurā nevis tiek uzturēta kārtība un taisnīgums, bet gan mākslīgi radītas problēmas. 

Raimonds Smiltnieks: inscenēto pārkāpumu meistars 

Bijušais Drošības daļas priekšnieks Raimonds Smiltnieks gadiem ilgi bija zināms kā paraugdarbinieks, kurš spējis izcili cīnīties pret nelikumībām. Taču vēlāk izrādījās, ka liela daļa viņa "atklāto pārkāpumu" bija inscenēti. 

Viens no zināmākajiem gadījumiem bija manipulācijas ar mobilajiem telefoniem. Smiltnieks zvanīja no konfiscētajiem telefoniem uz Rīgas Centrālcietumu, uzdodoties par ieslodzīto, un lūdza nosūtīt mobilos telefonus uz Liepājas cietumu. Kad telefoni tika nogādāti, viņš organizēja kratīšanu un "atklāja" tos, radot priekšniecībā iespaidu, ka aktīvi cīnās ar nelikumībām. 

Šāda taktika ļāva viņam uzrādīt izcilus darba rezultātus, taču, kad viņa pārkāpumi kļuva pārāk uzkrītoši, karjera beidzās ar tiesas spriedumu par braukšanu dzērumā. 

Bijušā priekšnieka Žvagiņa ietekme joprojām saglabājas 

Lai gan bijašais cietuma priekšnieks Žvagiņš formāli vairs nestrādā, viņa vadības stils joprojām ietekmē iestādi. 

Vadošie amati tiek uzticēti cilvēkiem, kas turpina viņa pārvaldības metodes. Lēmumi par ieslodzīto sodīšanu bieži tiek pieņemti nevis pēc objektīviem kritērijiem, bet pēc darbinieku subjektīvā vērtējuma. 

Jaunais cietums būs iespēja sākt no jauna, bet tikai tad, ja vadībā nenonāks cilvēki, kas turpinās tās pašas kļūdas. 

Ja Tev ir informācija par Liepājas cietuma situāciju, sazinies ar mums [email protected]! Konfidencialitāte un rīcība garantēta.

Novērtē šo rakstu:

55
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mani 10 punkti, jeb par ko es iestājos

FotoŠonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Lasīt visu...

21

Mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi

FotoŠī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Lasīt visu...

21

Cīņai pret vardarbību ir jābūt šauri formulētai

FotoJa vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Lasīt visu...

21

Kāpēc ir jāizstājas no Stambulas konvencijas

FotoEsmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Lasīt visu...

3

Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu

FotoEkselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Lasīt visu...

21

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

FotoPar kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Palladium” popularizē krievu valodu

FotoŠodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi