Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
boļševiku cūka,
12.04.2020. 01:31»
Nu
Valsts nodevējs Ulmanis un viņa kliķe jau nu gan nav tā kompānija, kas pelnījusi pieminekļus. Nepiekrītu apgalvojumam, ka "mēsls jau ir, bet savējais mēsls". Ulmani un viņa kliķi bija jānošauj pašiem latviešiem. Krievi ar viņu auklējās. Pilnīgi lieki
nebāz savu rilu latviešu lietās !
Nu
11.04.2020. 17:22Valsts nodevējs Ulmanis un viņa kliķe jau nu gan nav tā kompānija, kas pelnījusi pieminekļus. Nepiekrītu apgalvojumam, ka "mēsls jau ir, bet savējais mēsls". Ulmani un viņa kliķi bija jānošauj pašiem latviešiem. Krievi ar viņu auklējās. Pilnīgi lieki.
Pusdolārs
11.04.2020. 09:17Ko gan citu no Liepājas vievalžiem varēja gaidīt? Svarīgs bija un ir LSEZ un darboņiem ap ostu.
>
11.04.2020. 08:42»
Ripa
Ehh, nam bi vaši probļemi
Un kādas ir Jūsu problēmas - vai netraucēti klīst pa pasauli?
tfū-tfū-tfū
11.04.2020. 08:32»
mo
Tas tagad aktuāl? Visā šajā C-19 laikmetā
Ārkārtīgi aktuāli.
Vari uzspļaut katram kretīnam.
Braukšu uz laukiem, tur visi kretīni.
par Liepāju nav ko brīnīties !
11.04.2020. 03:03»
Jā, bet
Kāda vara tāda tās attieksme pret pieminekļiem. Tas sarkanarmietis ar granātu tacu ir savējais
Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam un rūpniecībai tajā, Liepāja allaž ir bijusi "sarkana" t.i. proletāriska.
Savā laikā caur ostu tur ienāca revolūcionāras(būtībā - boļševistiskas) šarikovu idejas no Krievijas.
Tā, kā proletāriešiem zemnieku(tautas pabarotāju) intereses bija tālas un svešas, tik pat tāls un svešs palika arī K.Ulmanis.
Proletāriāts Liepājā pieturējās un lietoja krievu boļševiku uzskatus un leksiku.
Nekas nebija jādomā un jāizdomā - visu saņēma "uz paplātes" no Krievijas(vēlāk no kremļa) - varmāka un izkalpinātājs, jo lika strādāt "profesionālajiem revolucionāriem".
… Rādīt visu
Jā, bet
10.04.2020. 19:33Kāda vara tāda tās attieksme pret pieminekļiem. Tas sarkanarmietis ar granātu tacu ir savējais.
Ezerkrasts
10.04.2020. 19:00Pareizi jau teikts.
Bet Vilnītis jau tāds pats Sesks vien ir. Abi pie Zaharjina svinējušies kopā, abi ietekmi LSEZ dalījuši. Abi pat vienā draudzē iet, lai savu kristietību apliecinātu, bet dzīve visu parāda - tāds mācītājs Rimbenieks viņiem pie vienas vietas.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
