Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām Liepājas metalurga lēnā novešana līdz maksātnespējai bija tikai un vienīgi valdības neizlēmības un neizdarības rezultāts? Vai arī kāds pieredzējis Latvijas politbiznesa konsultants ir spējis precīzi noprognozēt Valda Dombrovska valdības lēnīgumu un neizlēmīgumu - tieši to, kas uzņēmuma saimniekiem pagājušā gada sākumā bija vajadzīgs, lai vēl dažus mēnešus pasaimniekotu un paizsaimniekotu? Punktus uz "i" saliek šis fragments no jauniznākušās grāmatasLiepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido.

Kaut arī Kirovs Lipmans jau pagājušā gada maija beigās brīdina, ka Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa sākšana tikai dos "iespēju pārējiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam - izņemt no uzņēmuma vēl vairāk līdzekļu", Valda Dombrovska valdība kopā ar Prudentia padomdevējiem nolemj uzņēmuma saimniekiem šo iespēju dot, un viņi arī nekavējas to izmantot.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka patlaban labākais AS Liepājas metalurgs situācijas risinājums būtu kvalitatīvs un ilgtspējīgs tiesiskās aizsardzības procesa plāns, kura ietvaros tiek piesaistīts arī stratēģiskais investors, kurš ir gatavs veikt nepieciešamos ieguldījumus uzņēmuma darbības atjaunošanā un attīstībā, - tā, piemēram, augusta sākumā deklarē bijušā pianista Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija. Protams, bez mazākās sajēgas, kā tieši to panākt.

Melošanas un tukšās cerēšanas procesā aktīvi iesaistās arī Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers, kurš pilnā nopietnībā klāsta gan to, ka "tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir izstrādāts, ņemot vērā situāciju, ka starp akcionāriem ir konflikts, un tā izpilde ir īstenojama arī šādos apstākļos,", gan to, ka, "ja tas [plāns] nebūtu realizējams, tad diez vai tam piekristu kreditori"...

Šī vairāk nekā deviņus mēnešus ilgā vilcināšanās, melošana, Liepājas metalurga tālāka izputināšana un valsts naudas šķiešana likumsakarīgi beidzas tā paša 2013. gada novembrī, un Liepājas tiesa 2013. gada 12. novembrī tad nu arī pasludina AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu.

Šis mirklis liek atcerēties Saeimas opozīcijas deputāta Ivara Zariņa ļoti pravietisko rakstu "Kurš īsti gremdē Liepājas metalurga glābšanu - akcionāri vai valdība?", kas portālā pietiek.com tiek publicēts vairākus mēnešus pirms maksātnespējas atzīšanas un ar konkrētu piemēru palīdzību parāda Valda Dombrovska valdības un Prudentia bezjēdzīgā un valstij dārgi izmaksājušā dueta darbības:

"Tā ir vienkārša kibernētikas gudrība: ja notiekošais process šķiet bezjēdzīgs, tad visdrīzāk tā jēga ir citādāka, nekā tas šķiet šī procesa vērotājam. To pašu var attiecināt uz notiekošo ap Liepājas metalurgu.

No sākuma, pēc ilgas mīņāšanās šī gada aprīlī valdība braši izvirza prasību akcionāriem ieguldīt 25 miljonus latu un nodrošināt kārtējo maksājumu Unicredit bankai vairāk nekā miljona latu apmērā - kā priekšnosacījumu, lai valsts iesaistītos Liepājas metalurga glābšanā.

Situācijā, kad valsts jau ir garantējusi uzņemties uz sevi lielākās Liepājas metalurga saistības – gandrīz 60 miljonu latu lielo galvojumu Unicredit - un pārējie lielākie Liepājas metalurga kreditori ir valsts uzņēmumi, Liepājas metalurga nerisināto problēmu smagums gulsies uz valsts, nevis akcionāru pleciem. Nevis akcionāri, bet valsts būs spiesta par to maksāt.

Tādēļ ir maksimāli naivi un aprobežoti piedāvāt akcionāriem samaksāt no savas kabatas vairāk nekā 26 miljonus, ja, nesamaksājot tos, akcionāri var panākt, ka valsts būs spiesta viņu vietā samaksāt pati un daudz vairāk. Kas arī notika...

Nu kāda velna pēc akcionāriem būtu jāpiekrīt šķirties no savām akcijām par vienu latu? Tādēļ, ka citādāk tiek draudēts ar Liepājas metalurga maksātnespēju? Bet akcionāriem tas nozīmē vien viena lata zaudējumu salīdzinājumā ar to, ko tie iegūtu, savas akcijas pārdodot, kā to vēlas valdība!

Nav brīnums, ka akcionāri joprojām „apdomā” šo viedo priekšlikumu. Sevišķi pēc tam, kad valsts viņu vietā zibenīgi ir pasteigusies samaksāt visu atlikušo galvojuma summu – 47,4 miljonus latu, nemaz nepacenšoties pirms tam tikt skaidrībā ar tālāko Liepājas metalurga likteni.

Zinot, ka šis maksājums varēja pagaidīt vismaz dažas nedēļas, tas ir ļoti savdabīgs Valsts kases gājiens, sevišķi ņemot vērā, kā valsts veic atmaksas saviem uzņēmējiem par pārmaksātajiem nodokļiem, turot naudu līdz pēdējam savā kasē.

Ja jau visā notiekošajā ir vainīgi akcionāri, kā apgalvo valdība, tad kāpēc tika pieļauts tiesiskās aizsardzības process?

Situācijā, kad uzņēmums nespēj pildīt savas saistības, ir divas iespējas - uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu. Tiesiskās aizsardzības procesu ir loģiski un pamatoti izvēlēties gadījumos, kad uzņēmuma vadība un akcionāri ir spējīgi un ir gatavi atjaunot normālu uzņēmuma darbību, gatavi sadarboties ar kreditoriem un izstrādāt atbilstošu rīcības plānu un to īstenot.

Savukārt, ja uzņēmums nav spējīgs to izdarīt, un vēl jo vairāk – ja tā akcionāri nav gatavi sadarboties ar kreditoriem, tad visadekvātākais ir maksātnespējas process, kurā akcionāriem vairs nav nekādas teikšanas, bet visu lemj kreditori un tiesas iecelts administrators.

Maksātnespējas process - tas nenozīmē automātiski bankrotu un uzņēmuma galu, kā to atsevišķi runātāji tagad maldinoši cenšas pasniegt sabiedrībai. Arī maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējams izstrādāt plānu, kas ļautu īstenot uzņēmuma darbības atjaunošanu, turklāt daudz ātrāk nekā ar šo valdības izvēlēto scenāriju, kas ir jo īpaši svarīgi ražojošam izņēmumam, lai tas pēc iespējas mazāk zaudētu savu vērtību, un Latvijas gadījumā arī - lai zaudētu mazāk cilvēku.

Ja tas būtu ticis izdarīts, tad, piemēram, tādi Liepājas metalurga maksājumi kā 4,6 miljoni eiro kādai nodokļu krāpšanā apsūdzētai firmai nebūtu bijuši iespējami laikā, kad valsts bija spiesta segt Liepājas metalurga saistības vairāku miljonu apmērā, jo Liepājas metalurgam neesot bijis tam naudas.

Ja valdība būtu rīkojusies izlēmīgi un atbilstoši situācijai, tad, iespējams, jau tagad Liepājas metalurgs būtu atjaunojis savu darbību, jau tagad Liepājas metalurgu varētu piedāvāt reāliem investoriem un īstenot tos plānus, par kuriem tagad tiek tikai kusli sapņots naivi cerot uz akcionāru cēlsirdību.

Ļoti savdabīgi – valdība cenšas atbrīvoties no esošajiem Liepājas metalurga akcionāriem, turpinot uzstājīgi piedāvāt tiem absurdus un pat neizpildāmus ultimātus Minhauzena stilā, tādējādi situāciju joprojām nespējot atrisināt. Savukārt vienkāršas un konkrētas darbības, kas šo situāciju spētu atrisināt un ir atkarīgas no pašas valdības, nevis no akcionāru gribas, joprojām netiek veiktas!

Kādēļ mūsu valdība tā rīkojas? Vai tā ir nespēja pašiem pieņemt adekvātus lēmumus situācijā, kad neviens nestāv aiz muguras un nesaka, kas ir jādara, un tāpēc tiek pieņemti tik „dīvaini” lēmumi un situācija tiek tā muļļāta?

Vai varbūt patiesībā šajos lēmumos nav nekā dīvaina, jo tiem ir sava vēsture un process tiek mērķtiecīgi virzīts, bet - lai tiktu īstenoti pavisam citi mērķi, nevis tie, ko tā gaida sabiedrība?

Un šādā gadījumā visam notiekošajam parādās sava loģika un pamatojums: kādēļ tika izsniegts tāds „pliks” galvojums? Kādēļ tas tika tā uzraudzīts? Kādēļ tagad notiek tāda savāda „muļļāšanās” ar akcionāriem un valsts naudas šķiešana? Kādēļ joprojām nav risinājuma un nav piesaistīts neviens investors, lai gan gribētāji ir jau sen, turklāt vairāki?

Kādas ir konsekvences visam notiekošajam? Acīmredzami šāds process nevairo Liepājas metalurga vērtību un tā iespējas atsākt sekmīgu darbību. Valsts no tā var būt trīskāršs zaudētājs – vispirms jau kā kreditors, tad kā nodokļu saņēmējs, bet pats galvenais – valsts var zaudēt nozīmīgu ražošanas eksportu un tūkstošiem darba vietu.

Bet, kas vienam ir nelaime, tas otram – laime. Ieguvējs būs tas, kas visas šīs „ķibeles” rezultātā varēs „pa lēto” iegādāties Liepājas metalurgu – vai nu visu kopumā, vai pa izlasītiem gabaliņiem. Un arī, iespējams, kāds, kurš palīdzēs to izdarīt...

Tādēļ tam ir nepieciešama iespējami lielāka jezga un ņemšanās – centīgi demonstrējot aizraujošu, pat poēzijā ietērptu cīņas procesu, tādejādi radot ticamības momentu notiekošajiem centieniem un sagatavojot alibi nākotnes sekām – pamatojumu tam rezultātam, kurš mūs sagaida. Bet vainu par to varēs uzvelt nepiekāpīgajiem un savtīgajiem akcionāriem, kuru dēļ viss tā ievilcies, ka nu mums ir jābūt laimīgiem, ka vispār kādam tas Liepājas metalurgs ir vajadzīgs.

Akcionāri par to varēs baudīt dvēseles mieru un savas „sūrā” darbā sakrātās bagātības, ja vien būs spējuši „pareizi” uzvesties, bet valstij un citiem kreditoriem, protams, tāpēc būs jānoraksta vismaz daļa savu kredītu, kas pa lielam būs tie miljoni, kurus mēs segsim no savām kabatām kā nodokļu maksātāji vai kā šo kreditoru klienti.

Lai šo tālāko procesu varētu kontrolēt, ir vajadzīgs savējais administrators - un šeit tad parādās jēga šim dīvaini izvēlētajam un ilgi „muļļātajam” tiesiskās aizsardzības procesam, kurš atšķirībā no maksātnespējas procesa dod iespēju akcionāriem ar kreditoriem vienoties par sev vajadzīgo administratoru, kas būs atbildīgs par tālāku šī procesa īstenošanu.

Tāpēc ir svarīgi sagatavot un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesu, jo tādējādi tiek dabūts vajadzīgais administrators, kurš tad tālāk būs tas, kas īstenos visas nepieciešamās darbības. Tas nekas, ja vēlāk izrādīsies, ka tik ilgi lolotais un tiesas apstiprinātais tiesiskās aizsardzības process nemaz nav īstenojams un beigās tik un tā būs jāuzsāk maksātnespējas process, toties administrators šajā gadījumā paliks tas pats – vajadzīgais, kas tālāk veiks visas „iegūtā laupījuma” pārdales darbības.

Uzņēmumu visdrīzāk nāksies likvidēt, pārdot to, kas no tā pēc visas šīs jezgas būs palicis, jo tā vērtība krītas ar katru „nomuļļāto” dienu – to „par sviestmaizi” pārņems nolūkotais „glābējinvestors”, jācer – lai turpinātu ražošanu, nevis, lai to izpārdotu tālāk.

Par miljoniem, kuri klusi tiks norakstīti (aizvilkti no mūsu kabatām), protams, netiks pieminēts - visa šī jezga mums tiks pasniegta kā kārtējais valdības veiksmes stāsts. Kādam tas tiešām tā arī būs..."

Šis arī ir vienīgais jautājums, kas paliek neatbildēts - kā īsti izskaidrojams viss tas, kas notiek laikā kopš Valda Dombrovska valdības "pamošanās" 2013. gada janvāra beigās līdz Liepājas metalurga maksātnespējas pasludināšanai tā paša gada novembrī?

Sākotnējais secinājums it kā uzprasās pats par sevi, - tā taču normālā muļļāšanās un neizlēmība Valda Dombrovska stilā. Nekādus valstiskus lēmumus, tā vietā maksimāli vilcināt laiku, sasaukt darba grupas, pieaicināt "piebarotus" ekspertus, visu atbildību maksimāli pārkraut uz citiem, iztērēt pamatīgi daudz valsts naudas procesa apmaksai - un beigās noplātīt rokas, kad atkal izrādās, ka ēzelis badināšanu nav izturējis un nosprādzis.

Taču ir arī virkne apstākļu, kas liecina par ko citu, - un vispirms jau absolūti dīvainā Liepājas metalurga saimnieku rīcība, atsakoties no sev raksturīgajām metodēm un 2013. gada janvārī bez kādas "ieeļļošanas" un "augsnes sagatavošanas" skaidri paziņojot - dodiet mums ātri to, to un vēl arī to, citādi būs slikti!

Protams, sekojošie notikumi it kā pierāda, ka Sergejs Zaharjins un viņa apkalpojošais personāls it kā lāga nesaprot, kā īsti kas notiek Latvijas "lielajā politikā". Bet - vai tiešām pierāda?

Patiesībā Liepājas metalurga saimnieki - atšķirībā no valstiskajiem "uzraugiem" - 2013. gada janvārī ir vienīgie, kas jau mēnešiem ilgi patiešām ir lietas kursā par to, cik dziļā bezizejas situācijā ir uzņēmums un kādas ir tam patiesībā vajadzīgās naudas summas.

Stāvoklis, reālistiski izvērtējot, no viņu redzes viedokļa ir vienkāršs - gada finanšu "caurums" ir aptuveni simt miljonu latu, kopējie uzņēmuma parādi ir kļuvuši reāli neatmaksājami. Ja no tiem neizdodas kaut kādā veidā tikt vaļā - viss, gals klāt. Viņiem arī ir skaidrs, ka vēl daži mēneši - un "oponents" Kirovs Lipmans caur tiesu atgūs no Sergeja Zaharjina daļu akciju un attiecīgi iegūs uzņēmumā daudz lielāku ietekmi.

Taču tūlītējs gals nav vēlams - Liepājas metalurgā vēl palicis pietiekami daudz resursu, kas no tā tuvākajos mēnešos varētu būt izsūknējami. Turklāt galam vajadzētu pienākt tā, lai ne jau uzņēmuma saimnieki tajā šķistu vainīgi - vismaz no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa noteikti...

Vai šādā situācijā varētu būt parādījies kāds pieredzējis Latvijas politbiznesa konsultants, kas spētu precīzi noprognozēt Valda Dombrovska valdības lēnīgumu un neizlēmīgumu - tieši to, kas uzņēmuma saimniekiem vajadzīgs, lai vēl dažus mēnešus pasaimniekotu un paizsaimniekotu?

Ļoti iespējams, ka jā. Katrā gadījumā visi Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala manevri, mēnesi pēc mēneša vazājot aiz deguna Valdi Dombrovski, Andri Vilku, Danielu Pavļutu, Prudentia "ekspertus" un kompāniju, liecina tieši par šādu versiju.

Uzņēmuma saimniekiem, pateicoties tieši Valda Dombrovska valdības un pārējo "kreditoru kluba" dalībnieku neizlēmīgajām un gļēvajām darbībām, kuri cer un cer uz neīstenojamām lietām, izdodas uzņēmumā pasaimniekot vēl deviņus mēnešus, šajā laikā gan aizpumpējot šaubīgiem adresātiem desmitus miljonu, gan piespiežot valsti uzņēmuma vietā nomaksāt kredītu Itālijas bankai.

Savukārt pēc šiem deviņiem mēnešiem notiek tieši tas, kam vajadzēja sākties jau pavasarī, - Liepājas metalurgs beidzot tiek atzīts par maksātnespējīgu, un tā "saimniekiem" tāpat kā jebkuram citam interesentam rodas visas iespējas „pa lēto” iegādāties viņiem vajadzīgos Liepājas metalurga fragmentus – pateicoties izpumpētajai naudai, ar līdzekļiem problēmām nevajadzētu būt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

ANO bēgļu pakts, jeb kreiso multikulturālistu avantūras turpinās

FotoIzrādās, ka ANO ar migrācijas paktu nepietiek – tikpat nedemokrātiskā, sasteigtā un necaurskatāmā procesā ir pieņemts globālais bēgļu pakts (The Global Compact on Refugees). Arī šajā gadījumā laikam ir lieki gaidīt mūsu (?) Ārlietu ministrijas proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt tai, kas ar savu uzstājību piespiež politiķus komunicēt ar to!
Lasīt visu...

21

Par VDK materiālu publicēšanu

FotoŠogad publicējamās dokumentu grupas būs pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē nākošajā dienā pēc Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi"" stāšanās spēkā.
Lasīt visu...

21

Iedzimtais grēks

FotoNevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par...

Foto

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija),...

Foto

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli...

Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...