Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā bankrota priekšā nonākušā un valdības palīdzību lūdzošā uzņēmuma Liepājas metalurgs ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš Latvijas TV, nikni pirkstu purinot, protestēja pret tā saukto elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas sadārdzina elektrības cenu uzņēmumam un kurā būtiska daļa ir tieši gāzes koģenerācijas atbalsts. Taču, kā izrādās, šo „dāvanu” uzņēmumam savulaik lielā mērā nodrošinājusi tieši Deniņu ģimene: kamēr Deniņš „uzraudzīja” Liepājas metalurga darbu, bet uzņēmuma auditora BDO valdē bija (un ir) viņa sieva Ģertrūde Deniņa, viņa meita Arta Deniņa, strādājot Ekonomikas ministrijā, 2006. gadā ir sagatavojusi valdības noteikumu projektu „Par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā”, kas tad arī pavēra durvis gāzes koģenerācijas atbalstam.

Kā zināms, Liepājas metalurga priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs janvāra otrajā pusē informēja Saeimas deputātus, ka uzņēmuma valde esot nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt AS Latvenergo tā saukto zaļo komponenti jeb OIK, kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem koģenerācijā un atjaunojamās enerģijas stacijās. Vēlāk par OIK valdībai sūdzējās arī uzņēmuma faktiskais saimnieks – tā padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.

No uzņēmuma vadības skaidrojumiem līdz šim ir izrietējis, ka tai kā liels pārsteigums nācis šogad gaidāmais OIK būtiskais kāpums, kas liktu Liepājas metalurgam zaļajā komponentē šogad samaksāt vairāk nekā deviņus latu. Īpaši skaļi pret šo kāpumu aizvadītās nedēļas LTV raidījumā Sastrēgumstunda protestēja ilggadējais Liepājas metalurga padomes loceklis Andris Deniņš, kur iepriekš bija atzinis, ka nav lietas kursā pat par viņa uzraudzībā uzņēmuma vadības atalgojuma jautājumiem.

Kā noskaidrojis Pietiek, tieši Deniņam šim OIK kāpumam vismazāk vajadzēja būt pārsteigumam, ja viņš patiešām būtu pildījis savus uzņēmuma padomes locekļa pienākumus un pamatoti pieminējis savu ekonomista izglītību, - izrādās, efektīvās gāzes koģenerācijas atbalstam, kas visvairāk ir „atbildīgs” par OIK kāpumu, ceļu Ekonomikas ministrijā un valdībā 2006. gadā ir bruģējusi tieši Deniņa meita.

Ministru kabineta elektroniskajā dokumentu portfelī Pietiek bez grūtībām atrada 2006. gada Ministru kabineta noteikumu „Par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā” projektu, kurā kā tā sagatavotāja minēta Deniņa meita Arta Deniņa, kas tolaik strādāja Ekonomikas ministrijā par, kā minēts viņas amatpersonas deklarācijā „nozares padomnieci”.

„2006.10.19. 10:21. A. Deniņa. 7013175, Arta.Deniņ[email protected]” – šāds ieraksts par šo dokumentu sagatavotāju un atbildīgo par tiem atrodams ne tikai pie valdības noteikumu projekta, bet arī pie paskaidrojumiem par šo noteikumu gaidāmo ietekmi.

Tajos Deniņu ģimenes pārstāve norādījusi gan to, ka „noteikumi neradīs ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem”, gan to, ka „šo noteikumu pieņemšana padarīs vienkāršāku un saprotamāku koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apriti tirgū, kā arī sniegs instrumentus un radīs izpratni par to, kā veicami aprēķini koģenerācijas stacijas efektivitātes noteikšanai”.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Deniņa jaunu skaidrojumu par viņa pārsteiguma patiesajiem apmēriem un iemesliem saistībā ar OIK kāpumu, ņemot vērā jaunatklātos faktus. Taču jau tagad skaidrs, ka Deniņam nebūs iespējams aizbildināties ar to, ka šajā laikā viņš nebūtu uzturējis ciešas saites ar meitu, - citos jautājumos viņš ar meitu kontaktējies pat ļoti cieši.

Kā rāda Artas Deniņas amatpersonas deklarācija, tieši 2006. gadā viņa ar tēvu un māti veikusi iespaidīgus finansiālos darījumus – no tēva viņa dāvinājumā saņēmusi vasarnīcu Saulkrastos, kā arī vēl 29 tūkstošus latu un 155 tūkstošus latu, bet no mātes – vēl 15 tūkstošus latu.

Pietiek šodien publicē abus 2006. gada valdības dokumentus, kuros Andra Deniņa meita minēta kā to sagatavotāja.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2006. gada                                                                                        Noteikumi Nr.

Rīgā                  (prot.Nr. §)

 

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā.

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.panta otro un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas (turpmāk – komersants) tiek kvalificētas iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

 koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību;

koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā;

kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu. 

Noteikumos lietotie termini:

lietderīgā siltumenerģija – koģenerācijas iekārtā saražota siltumenerģija, ko komersants pārdod jebkādam siltumenerģijas lietotājam par cenu, kas nav zemāka par kurināmā izmaksām siltumenerģijas vienas vienības saražošanai katlu mājā, ja izmanto to pašu kurināmā veidu, ko koģenerācijas iekārtā un katlu mājas neto lietderības koeficients nav mazāks par 92%, ja par kurināmo izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, un nav mazāks par 80%, ja izmanto cieto kurināmo. Ja komersants ir vertikāli integrēts un vienlaicīgi nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, tad par lietderīgo siltumenerģiju atzīstama visa koģenerācijas iekārtā saražotā siltumenerģija. Lietderīgās siltumenerģijas apjomā neieskaita siltumenerģiju, kas saražota atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai iegūta noņemot tvaiku aiz tvaika katla pirms tvaika turbīnas;

koģenerācijas elektrostacija – elektrostacija, kas sastāv no koģenerācijas iekārtas un atsevišķiem siltumenerģijas ražošanas katliem vai tikai no koģenerācijas iekārtas;

mazas jaudas koģenerācijas elektrostacija – koģenerācijas elektrostacija, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par 1 MW;

koģenerācijas iekārta - iekārta, kura paredzēta vienlaicīgai elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai vienā tehnoloģiskajā koģenerācijā.

II. Koģenerācijas elektrostaciju efektivitātes kritēriji un minēto elektrostaciju kvalifikācija tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

Kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai izcelsmes apliecinājuma saņemšanai var koģenerācijas elektrostacijas, kuras vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas no šādām ražošanas tehnoloģijām:

kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku;

tvaika pretspiediena turbīna;

gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

iekšdedzes dzinējs;

mikroturbīnas;

Sterlinga dzinēji;

kurināmā elementi;

tvaika dzinēji;

organiskais Renkina cikls;

citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja to izmantošanas rezultātā vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju.

Lai noteiktu koģenerācijas elektrostacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst koģenerācijas elektrostacijai ražojot enerģiju koģenerācijā, pēc formulas:

kur:

PEI – primāro energoresursu ietaupījums, ko iegūst koģenerācijas elektrostacijai ražojot enerģiju koģenerācijā, [%];

- koģenerācijas iekārtas elektriskais lietderības koeficients noteiktā laika posmā, ko aprēķina pēc šo noteikumu 6.punktā noteiktās formulas;

- lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai, ko izvēlas no šo noteikumu 1.pielikuma atkarībā no izmantotā kurināmā veida;

- koģenerācijas iekārtas siltuma lietderības koeficients noteiktā laika posmā, ko aprēķina pēc šo noteikumu 7.punktā noteiktās formulas;

- lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai, ko izvēlas no šo noteikumu 1.pielikuma atkarībā no izmantotā kurināmā veida.

Koģenerācijas elektrostacija atbilst efektivitātes kritērijiem un tiek kvalificēta kā tiesīga pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja pēc šo noteikumu 4.punktā noteiktās formulas aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums ir:

lielāks par 1% mazas jaudas koģenerācijas elektrostacijām;

ne mazāks par 10% pārējām koģenerācijas elektrostacijām.

Koģenerācijas iekārtas elektrisko lietderības koeficientu noteiktā laikā posmā, kas nav mazāks kā 6 mēneši, aprēķina pēc formulas:

kur:

- koģenerācijas iekārtā saražotais elektroenerģijas apjoms attiecīgajā ne mazāk kā 6 mēnešu ilgā laika posmā, [MWh];

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtā attiecīgajā ne mazāk kā 6 mēnešu ilgā laika posmā, [MWh].

Koģenerācijas iekārtas siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikā posmā, kas nav mazāks kā 6 mēneši, aprēķina pēc formulas:

kur:

- koģenerācijas iekārtā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms attiecīgajā ne mazāk kā 6 mēnešu ilgā laika posmā, [MWh];

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtā attiecīgajā ne mazāk kā 6 mēnešu ilgā laika posmā, [MWh].

Komersants, kurš plāno iegūt tiesības pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām .Iesniegumu tiesību iegūšanai pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – iesniegums) komersants var iesniegt par jau ekspluatācijā esošu koģenerācijas elektrostaciju vai jaunu plānotu koģenerācijas elektrostaciju. Par ekspluatācijā esošu koģenerācijas elektrostaciju, kurai jau ir iegūtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iesniegums ir jāiesniedz gadījumos, ja tiek palielinātas uzstādītās jaudas, lai novērtētu koģenerācijas elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem pēc jaudas palielināšanas.

Iesniegumu sagatavo, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumā noteikto formu, un to paraksta komersanta pilnvarotā amatpersona. Iesniegumu aizpilda datorrakstā, un tajā nedrīkst būt labojumi. Iesnieguma lapas numurē un katru lapu ar iniciāļiem paraksta komersanta pilnvarotā amatpersona. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

Komersanta reģistrācijas apliecības apliecināta kopija vai kopija, ja iesniedzot tiek uzrādīts oriģināls;

Licences elektroenerģijas ražošanai, ja tādas nepieciešamība noteikta tiesību aktos, kopija;

Koģenerācijas elektrostacijas apraksts ar tehniskajiem datiem, kas pamato iesniegumā iekļautos rādītājus;

Līguma vai nodomu protokola apliecināta kopija, kas apliecina lietderīgās siltumenerģijas pārdošanu lietotājiem.

Ekonomikas ministrija iesniegumu izskata 20 dienu laikā. Ja iesniegums nesatur visu šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 9.punktā noteiktie dokumenti, Ekonomikas ministrija lūdz tos iesniegt 30 dienu laikā. Ja komersants noteiktajā termiņā nav iesniedzis prasīto, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un informē par to komersantu, nosūtot iesniegumu atpakaļ.

Ja iesniegums un tam pievienotie dokumenti atbilst šo noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz tajā sniegto informāciju, atbilstoši šo noteikumu 4.-7.punktos noteiktajai kārtībai 20 dienu laikā no visas nepieciešamās informācijas saņemšanas brīža pārbauda koģenerācijas elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Ja koģenerācijas elektrostacija atbilst minētajiem kritērijiem, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot attiecīgajā koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par ko izsniedz komersantam attiecīgu lēmumu trīs eksemplāros.

Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības pārdot attiecīgajā koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros šādos gadījumos:

Koģenerācijas elektrostacija neatbilst šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem;

Iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir savstarpēji pretrunīgi vai nav pienācīgi pamatoti, vai arī ir pieļautas aritmētiskas kļūdas, kas liedz gūt pārliecību par koģenerācijas elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.

Ekonomikas ministrijas lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības pārdot attiecīgajā koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros komersants var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

III. Obligātā iepirkuma kārtība un uzraudzība

Obligāto iepirkumu īsteno pamatojoties uz līgumu starp publisko tirgotāju (turpmāk – tirgotājs) un komersantu vai tā pilnvarotu personu. Pirms līguma slēgšanas komersants iesniedz tirgotājam vienu no šo noteikumu 11.punktā noteiktā Ekonomikas ministrijas izsniegtā lēmuma eksemplāriem.

Lai pārdotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros koģenerācijas elektrostacijai jābūt aprīkotai ar:

koģenerācijas iekārtā saražotās, elektrotīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas uzskaites mēraparātiem, kas atbilst attiecīgās elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) noteiktām un publicētām tehniskajām prasībām. Uzskaites mēraparātu uzstādīšanas un noplombēšanas aktu paraksta koģenerācijas elektrostacijas, sistēmas operatora un tirgotāja pārstāvji;

siltumenerģijas uzskaites mēraparātu vai mēraparātu sistēmu, kas nodrošina, atsevišķu koģenerācijas iekārtā saražotās siltumenerģijas, atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai citā veidā saražotās siltumenerģijas un lietotājam pārdotās lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti;

mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu, kas nodrošina iespēju atsevišķi uzskaitīt koģenerācijas iekārtā un citās siltumenerģijās ražošanas iekārtās patērēto kurināmo.

Laikā, kad koģenerācijas elektrostacija elektroenerģiju ražo mazāk nekā patērē savām vajadzībām vai neražo, tā pērk elektroenerģiju no tirgotāja.

Norēķinu periods elektroenerģijas pārdošanai - pirkšanai obligātā iepirkuma ietvaros ir viens kalendārais mēnesis.

No koģenerācijas elektrostacijas, kas ir saņēmusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, obligātā iepirkuma ietvaros tirgotājs iepērk tikai to koģenerācijā saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas ir palicis pāri pēc izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas pašu vajadzībām. Šo elektroenerģijas apjomu nosaka šo noteikumu 19.punktā noteiktajā kārtībā.

Norēķina periodā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas apjomu, kas ir palicis pāri pēc izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas pašu vajadzībām, nosaka šādi:

Aprēķina faktisko kopējo koģenerācijas iekārtas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu pēc formulas:

kur:

 - koģenerācijas iekārtā saražotais elektroenerģijas apjoms norēķina periodā, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā, [MWh].

Qnp – koģenerācijas iekārtā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms norēķinu periodā, [MWh];

Bnp – koģenerācijas iekārtā patērētais kurināmā daudzums norēķinu periodā, [MWh].

Koģenerācijā saražotās elektroenerģijas apjomu, kas ir palicis pāri pēc izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas pašu vajadzībām, norēķina periodā pieņem vienādu ar koģenerācijas elektrostacijas norēķinu periodā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

koģenerācijas iekārtas, kurā izmanto šo noteikumu 3.1. vai 3.2. apakšpunktā noteikto tehnoloģiju, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir lielāks vai vienāds ar 80%;

koģenerācijas iekārtas, kurā izmanto kādu no šo noteikumu 3.3. – 3.8.apakšpunktos noteiktajām tehnoloģijām, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir lielāks vai vienāds ar 75%.

Ja pēc šo noteikumu 19.1.apakšpunktā noteiktās formulas koģenerācijas iekārtas faktiskais kopējais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 19.2.1. vai 19.2.2.apakšpunktos noteiktās vērtības, tad koģenerācijā saražotās elektroenerģijas apjomu, kas ir palicis pāri pēc izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas pašu vajadzībām, norēķinu periodā aprēķina pēc formulas:

kur:

 - attiecība starp koģenerācijas iekārtas uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu saskaņā ar tās tehniskās pases datiem. Gadījumā, ja šādi dati nav pieejami, tad to izvēlas no šo noteikumu 4.pielikuma atkarībā no pielietotās koģenerācijas tehnoloģijas.

Elektroenerģijas apjomu, kas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā noteikto kārtību nav atzīstams par saražotu koģenerācijā, komersants var pārdot jebkuram elektroenerģijas tirgus dalībniekam, savstarpēji vienojoties par visiem pārdošanas nosacījumiem vai arī tirgotājam par zemāko tirgus cenu attiecīgajā norēķinu periodā.

Katru gadu līdz 1.martam komersants iesniedz atskaiti Ekonomikas ministrijai par katras tā īpašumā esošas koģenerācijas elektrostacijas darbību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteikto atskaites formu. Atskaitē sniegtos datus apliecina tā sistēmas operatora atbildīgā amatpersona, kuras elektrotīkliem koģenerācijas elektrostacija ir pieslēgta. Atskaite jāiesniedz papīra un elektroniskā (MS Excel) formā.

Pie ikgadējās atskaites pievieno līguma par lietderīgās siltumenerģijas pārdošanu kopiju.

Valsts Energoinspekcija kontrolē koģenerācijas elektrostacijas darbības atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, bet sistēmas operators un tirgotājs - elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaites ierīču stāvokli.

Pamatojoties uz šo noteikumu 21.punktā minētās atskaites datiem, Ekonomikas ministrija 3 mēnešu laikā no atskaites saņemšanas brīža izvērtē koģenerācijas elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Ja izvērtējot tiek konstatēts, ka koģenerācijas elektrostacija neatbilst šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, Ekonomikas ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par koģenerācijas elektrostacijas neatbilstību efektivitātes kritērijiem un iespēju zaudēt tiesības pārdot koģenerācijā ražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

6 mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas komersantam jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība šo noteikumu 5.punktā noteiktajām efektivitātes kritērijiem un jāiesniedz Ekonomikas ministrijā atskaite par šo laika periodu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai formai. Ja arī atkārtotā atskaite liecina, ka koģenerācijas elektrostacija neatbilst efektivitātes kritērijiem, Ekonomikas ministrija 20 dienu laikā sagatavo lēmumu par tiesību zaudēšanu pārdot koģenerācijā ražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ko nosūta komersantam, tirgotājam un sistēmas operatoram.

Pamatojoties uz šo noteikumu 25.punktā minēto lēmumu, tirgotājs pārtrauc šo noteikumu 14.punktā noteiktā līguma darbību. Koģenerācijas elektrostacija pēc līguma pārtraukšanas var turpināt darbu un pārdot saražoto elektroenerģiju jebkuram tirgus dalībniekam, savstarpēji vienojoties par visiem pārdošanas nosacījumiem.

Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām  pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tas paziņo savu lēmumu tirgotājam, Ekonomikas ministrijai un sistēmas operatoram. Ekonomikas ministrija 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sagatavo attiecīgu administratīvo aktu un nosūta to tirgotājam, sistēmas operatoram un komersantam. Šo noteikumu 14.punktā noteiktā līguma par koģenerācijā ražotās elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros darbība pārtraucama ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc komersanta paziņojuma par lēmumu atteikties no tiesībām uz obligāto iepirkumu.

Pēc šo noteikumu 14.punktā noteiktā līguma darbības pārtraukšanas komersantam saglabājas pienākums iesniegt šo noteikumu 21.punktā noteikto atskaiti.

IV. Koģenerācijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšana

No koģenerācijas elektrostacijām, kas ir saņēmušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ar uzstādīto elektrisko jaudu, kas ir lielāka par 4 megavatiem, tirgotājs obligātā iepirkuma ietvaros iepērk koģenerācijā saražoto elektroenerģijas apjomu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 19.punktā noteiktajai kārtībai, par cenu, ko nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk tekstā – regulators) atbilstoši regulatora apstiprinātai metodikai.

Koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto jaudu līdz 4 megavatiem cenu par kādu tirgotājs iepērk šo noteikumu 19.panta kārtībā noteikto koģenerācijā saražotās elektroenerģijas apjomu, aprēķina pēc šādām formulām:

koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus vai kūdru:

pārējām koģenerācijas elektrostacijām:

kur:

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa par kādu tirgotājs iepērk koģenerācijā saražoto elektroenerģiju, [Ls/MWh];

Tg – regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes siltumspējas 7900 kcal/n.m3 , [Ls/tūkst.n.m3];

k – cenas diferencēšanas koeficients, kas atkarīgs no koģenerācijas elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas.

Ja koģenerācijas iekārtā tiek lietots atjaunojamo energoresursu vai kūdras un citu kurināmo maisījums, elektroenerģijas cenu aprēķina kā vidējo svērto lielumu proporcionāli dažāda veida kurināmo patēriņam. Šādā gadījumā koģenerācijas elektrostacijai ir jābūt aprīkotai ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90% no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, tad pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

Aprēķinot cenu par kādu tirgotājs iepērk šo noteikumu 19.punkta kārtībā noteikto koģenerācijas ciklā saražotās elektroenerģijas apjomu pēc šo noteikumu 30.punktā noteiktajām formulām, lieto šādus regulatora apstiprinātos dabasgāzes tirdzniecības gala tarifus:

koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu, kas nav lielāka par 0,08 megavatiem, piemēro koeficientu k=1,11 un lieto dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu, kas noteikts dabasgāzes patēriņam no 25 tūkst.n.m3 līdz 126 tūkst.n.m3 gadā;

koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu, kas ir lielāka par 0,08 megavatiem, bet nepārsniedz 0,8 megavatus, piemēro koeficientu k=1,05 un lieto dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu, kas noteikts dabasgāzes patēriņam no 126 tūkst.n.m3 līdz 1260 tūkst.n.m3 gadā;

koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu, kas ir lielāka par 0,8 megavatiem, bet nepārsniedz 4,0 megavatus, piemēro koeficientu k=1,00 un lieto dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu, kas noteikts dabasgāzes patēriņam no 1260 tūkst.n.m3 līdz 12600 tūkst.n.m3 gadā.

V. Koģenerācijā ražotas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums

Komersants var saņemt izcelsmes apliecinājumu, ka tā īpašumā esošās koģenerācijas elektrostacijas ražotā elektroenerģija atbilst šajos noteikumos noteiktajām efektivitātes prasībām.

Šo noteikumu 32.punktā minēto izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ekonomikas ministrija.

Izcelsmes apliecinājumu izsniedz elektroenerģijas apjomam, kas saražots koģenerācijas elektrostacijā, kas atbilst šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem un ir noteikts saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā noteikto kārtību.

Ja komersants vēlas saņemt izcelsmes apliecinājumu elektroenerģijai, kas saražota gada laikā, tas, iesniedzot šo noteikumu 21.punktā minēto atskaiti, norāda, ka vēlas saņemt izcelsmes apliecinājumu.

Ja komersants vēlas saņemt izcelsmes apliecinājumu par īsākā laika periodā, bet ne mazākā kā 3 mēneši, koģenerācijā saražotu elektroenerģijas apjomu, tas iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu, kam pievienota informācija par koģenerācijas elektrostacijas darbību attiecīgajā laika posmā. Informācija ir jāiesniedz izmantojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto atskaites formu.

Izcelsmes apliecinājumu Ekonomikas ministrija izsniedz vai arī izsniegšanu motivēti atsaka 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā noteiktās ikgadējās atskaites vai šo noteikumu 36.punktā noteiktā iesnieguma un informācijas saņemšanas.

 

VI. Noslēguma jautājums

 

Attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām, kas uzsākušas darbu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, šo noteikumu 15.2. un 15.3. apakšpunktu prasības tiek piemērotas no 2008.gada 1.augusta.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK.

Ministru prezidents                                                                                      A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs                                                                                               A.Štokenbergs

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Štokenbergs

K. Gerhards

Dž.Innusa

I.Vanaga

N.Freivalds

2006.10.19. 10:21

A. Deniņa

7013175, Arta.Deniņ[email protected]

Paskaidrojuma raksts Ministru kabineta noteikumu projektam

„Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā”

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro un septīto daļu.

Šie Ministru kabineta noteikumi noteiks kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību; koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā; kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu. 

Šo noteikumu pieņemšana padarīs vienkāršāku un saprotamāku koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apriti tirgū, kā arī sniegs instrumentus un radīs izpratni par to, kā veicami aprēķini koģenerācijas stacijas efektivitātes noteikšanai.

Noteikumi neradīs ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEK.

Augstāk minētās Direktīvas 7.1. punkts pārņemts ar 2005.gada 25.maija Elektroenerģijas tirgus likuma 28.panta 1.punktu.

Atsauce uz ES direktīvu

Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/8/EK par koģenerāciju, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū, ar ko groza Direktīvu 92/42/EEK.

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/neatbilst)

Komentāri

2.

3.

Atbilst

3.

I.Pielikums

Atbilst

4.

III. Pielikums b)

Atbilst

5., 11.

7.1

Atbilst

19.2.1.

II. Pielikums a) ii)

Atbilst

19.2.2.

II. Pielikums a) i)

Atbilst

19.3.

II. Pielikums b)

Atbilst

32.- 37

5.

Atbilst

Valsts sekretārs                                                                                          K. Gerhards

2006.10.19. 10:09

A.Deniņa

7013175,[email protected]

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...