"Liepājas metalurga" vadība sāk ignorēt tiesas Krievijā, uzņēmumam draud vēl papildu zaudējumi
PIETIEK20.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Smagā finanšu stāvoklī esošā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs zaudējumi var kļūt vēl nedaudz lielāki nevis ekonomisko procesu vai izlaupīšanas, bet gan vienkāršas nolaidības dēļ: kā rāda Pietiek rīcībā esošās ziņas no Krievijas tiesu reģistriem, uzņēmuma pārstāvji sākuši ignorēt tiesvedības Krievijā, kas draud uzņēmumam ar vēl gandrīz 700 tūkstošu ASV dolāru zaudējumu. Tiesa, iespējams, ka uzņēmuma vadība šajās tiesvedībās vienkārši cenšas novilkt laiku.
Kā rāda Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesas dati, šā gada 10. oktobrī tiesa pirmstiesas sēdē izskatījusi Krievijas SIA KarbonGrupp prasību pret Liepājas metalurgu par 390 540 ASV dolāru piedziņu, taču no Latvijas uzņēmuma neviens pārstāvis nav uzskatījis par vajadzīgu uz tiesu ierasties.
Lai gan nav šaubu, ka Liepājas metalurga vadība ir lietas kursā par Krievijas kompānijas pretenzijām, tiesa konstatējusi, ka nav dokumentālu pierādījumu, ka Latvijas uzņēmums patiešām būtu informēts par tiesas sēdi, līdz ar to tā pārcelta par pusgadu - uz nākamā gada 4. aprīli, kad gan prasītājam, gan atbildētājam nepieciešams iesniegt tiesā virkni dokumentu.
Savukārt 23. septembrī Samaras apgabala arbitrāžas tiesas pirmstiesas sēdē izskatīta Toljati reģistrētās SIA Torgovij dom NIIEPM prasība pret Liepājas metalurgu par parāda atgūšanu 283 446 dolāru apmērā, kā arī prasība par pāris sīku summu atmaksu sakarā ar līguma nepildīšanu.
Taču arī uz šo pirmstiesas sēdi neviens Liepājas metalurga pārstāvis nav ieradies, tiesa tāpat konstatējusi - nav pierādījumu, ka Latvijas uzņēmums oficiāli būtu ticis informēts par tiesas sēdi, līdz ar ko tā atlikta. Tiesa, šajā prāvā nākamā tiesas sēde noteikta daudz drīzāk - jau šā gada 31. oktobrī.
Pietiek nav izdevies saņemt nekādus komentārus ne no līdzšinējās Liepājas metalurga vadības, ne no uzņēmuma administratora, taču neoficiāli zināms, ka uzņēmuma vadība vienkārši nav uzskatījusi par nepieciešamu administratoru informēt par šādiem "sīkumiem".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
