Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek šodien sāk publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu iecienītākās un efektīvākās sabiedrības krāpšanas metodes.

Nav ne mazāko šaubu - Liepājas metalurga privatizētājiem 1996. gada beigās ir pilnīgi skaidrs, kādu aizvēsturisku ražotni viņi ir ieguvuši. Savā ziņā uzņēmuma martena cehs, kuru sāka celt jau 1962. gada maijā un 1965. gada beigās sāka nodot ekspluatācijā, ir vienkārši un unikāls - pēdējais šīs tēraudliešanas tehnoloģijas cehs, kas vispār "no nulles" uzbūvēts visā toreizējās Padomju Savienības teritorijā.

"Jāatzīmē, ka arī mūsu ārvalstu partneros neviltotu izbrīnu rada tas, ar kādu tehnoloģiju šodien Liepājas metalurgs ir spējīgs noturēties un konkurēt pārblīvētajā pasaules metālprodukcijas tirgū," uzņēmums atzīst kādā preses paziņojumā 1999. gada februārī. Tāpēc tiešām ir tikai likumsakarīgi, ka modernizācijas tēma uzņēmuma gada pārskatos atkārtojas gadu no gada.

Ja raugāmies uz oficiālajiem dokumentiem un plāniem, līdz pat 2004.-2005. gadam Liepājas metalurgs pārsvarā nodarbojas ar dažādu nosacītu sīkumu modernizēšanu, uzlabošanu un piebūvēšanu; 2006. gadā jau sākas runas par jaunu tehnoloģiju - elektrokausēšanu; 2007. gadā plāns pāriešanai uz jauno tehnoloģiju kopumā jau ir skaidrs; 2008. gadā sanāk maza aizķeršanās, bet 2009. gadā lielie būvdarbi beidzot sākas, un 2011. gadā tie tiek sekmīgi pabeigti.

Taču patiesībā par elektrokrāšņu uzstādīšanas projektu Liepājas metalurga vadība ierunājas jau daudz, daudz senāk. Ziņu aģentūra BNS 1997. gada 7. oktobrī pirmoreiz vēsta par principiālas tehnoloģiju nomaiņas ideju: "AS Liepājas metalurgs vadība plāno iegādāties modernas elektroloka krāsnis, intervijā BNS teica Liepājas metalurga izpilddirektors Valērijs Terentjevs. "Martena krāšņu nomaiņa nav lēts projekts, tas izmaksās aptuveni 5-25 miljonus ASV dolāru," sacīja Liepājas metalurga izpilddirektors. "Mēs pagaidām investoru nemeklējam, jo ceram, ka mūsu kontrolpaketes īpašnieks to izdarīs.""

Kontrolpaketes īpašnieki par šo tēmu pirmoreiz publiski ierunājas jau 1998. gadā, tiesa, jau tā paša gada rudenī toreizējais uzņēmuma prezidents Kirovs Lipmans publiski paziņo, ka darbs pie projekta pārejai no martena krāsnīm uz elektrokrāsnīm, ko bijis plānots veikt nākamajā gadā, ir pārtraukts - vainojama esot Krievijas Austrumāzijas ekonomiskās krīzes ietekme.

Divus gadus vēlāk, 2000. gada rudenī jau ir gatavs jauns plāns: pilnu Liepājas metalurga galvenās ražotnes modernizāciju paredzēts īstenot trīs posmos, un kopumā tā izmaksāšot 80 miljonus ASV dolāru, - martena ceha krāšņu rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta, kuras laikā paredzēts uzstādīt kausa krāsnis un rekonstruēt nepārtrauktās liešanas līnijas izmaksāšot vairāk nekā 13 miljonus latu, ko aizdevuma veidā piešķirs Reisfazer Bank Šveicē, bet trešā kārta - elektroloka krāšņu uzstādīšana - izmaksās līdz 55 miljoniem dolāru.

Laikrakstam Dienas Bizness tā paša 2000. gada 20. jūnijā Kirovs Lipmans kā uzņēmuma prezidents stāsta, ka plānoti divi modernizācijas posmi - jaunas kausa krāsns uzstādīšana un nepārtrauktās liešanas līnijas uzstādīšana un ka abu posmu kopējās izmaksas Liepājas metalurga speciālisti lēš ap 25 miljoniem eiro. "Par 90% ir skaidra tehniskā modernizācijas puse, tagad strādājam pie finanšu modeļa. Ceru, ka līdz rudenim parakstīsim līgumu par modernizācijas pirmā posma realizāciju," uzņēmēju citē laikraksts.

Turklāt īpaši interesanta nākamo notikumu gaismā ir publikācijas sadaļa ar virsrakstu "Finansēšana - tikai pašu spēkiem": "Kirovs Lipmans atzina, ka modernizācijai galvenokārt tiks izmantoti kredītlīdzekļi. Tāpēc akcionāru pilnsapulce 17. jūnijā vienojās par dividenžu politiku - 5% no 1999. gada 1.8 miljonu latu lielās peļņas ieskaitāmi rezervē, bet 95% - pirmsprivatizācijas perioda zaudējumu segšanai.

Šāda nostāja būs vismaz turpmākos septiņus astoņus gadus - jānosedz vecie parādi un jānodrošina modernizācijas procesa finansēšana. Liepājas metalurgs privatizējot uzņēmumu, pārņēmis kreditoru saistības 16 milj. Ls apmērā, ir nomaksāti 3,5 miljoni kreditoru parādu. 2000. gada plānotā uzņēmuma peļņa ir 1.5 miljoni latu."

Summas saistībā ar modernizāciju gan šajā laikā, gan nākamajos gados tiek sauktas visdažādākās, taču viens ir skaidrs - tie noteikti būs desmiti miljonu. Taču, kas zīmīgi, šajā laikā Liepājas metalurga saimnieki pat neiepīkstas, ka savu pamatplānu īstenošanai gaidītu kādas valsts garantijas vai cita veida finansiālu palīdzību.

Jaunu elektropieslēgumu Liepājas metalurgs 2006. gadā gan no valdības izdīc, un tieši tāpat ik pa laikam no uzņēmuma atskan aicinājumi pēc palīdzības. Taču šie saucieni ir, ja tā varētu teikt, pietiekami korekti un nepārspīlēti, - uzņēmums līdz pat 2004. gadam savos ikgadējos vadības ziņojumos regulāri ieminas par savām nelielajām vēlmēm.

2002. gada pārskats: "Nosacījumi, kādi būtu vajadzīgi, lai kompānija uzlabotu savu darbību: lai no LR neizvestu melnos metāla lūžņus; lai nepaaugstinātu dabas gāzes, elektroenerģijas patēriņu cenas un dzelzceļa tarifus; lai labvēlīgi risinātu jautājumu muitās par tranzīta kravām; lai LR vairāk tiktu organizēti starptautiskie sporta un kultūras pasākumi."

2003. gada pārskats - vēlmes kļuvušas vēl nedaudz pieticīgākas: "Nosacījumi, kādi būtu vajadzīgi, lai kompānija uzlabotu savu darbību: lai nepaaugstinātu dabas gāzes, elektroenerģijas patēriņu cenas un dzelzceļa tarifus; lai labvēlīgi risinātu jautājumu par tranzīta kravām; lai pilsētā vairāk tiktu organizēti starptautiskie sporta un kultūras pasākumi."

2004. gada vasaras beigās uzņēmums paraksta modernizācijas līgumus, kas paredz par 11-12 miljoniem eiro uzstādīt jaunu tērauda nepārtrauktās liešanas iekārtu, un šajā mirklī Sergejs Zaharjins jau runā par to, ka modernizācijas otrā kārta - kurā tad nu beidzot nedaudz aizvēsturiskās martena krāsnis nomainītu pret elektrokrāsnīm - varētu izmaksāt pat simt miljonus eiro.

2006. gada pavasarī pirmā kārta ir pabeigta, bet jau nākamā, 2007. gada rudenī Liepājas metalurgs biržai paziņo, ka noris uzņēmuma modernizācijas finanšu piesaistes process, kas var ilgt aptuveni līdz 2008. gada otrajam pusgadam. Kopējā darījuma vērtība procesa gaitā var mainīties, tādēļ konkrēti to varēšot nosaukt tikai finanšu piesaistes procesam beidzoties, taču tehniskā jomā viss jau šķiet izlemts.

Tiek plānots, ka jaunai elektriskā loka krāsnij kopā ar kausa krāsni tērauda ārpuskrāsns apstrādei ir jāaizvieto trīs esošās martena krāsnis. Papildu velmēšanas stāvs ar jaudu 400 000 tonnu gadā ļaus kompānijai paplašināt tās produktu klāstu no mazoglekļa tērauda un tērauda ar vidēju oglekļa saturu - divu līniju stāvs ražos armēto tēraudu rituļos, kā arī sīko profilu šķirņu velmējumus plašā sortimentā.

Savukārt blakus izvietotā elektrības apakšstacija līdz ar tās infrastruktūru tiks rekonstruēta sadarbībā ar Latvenergo un aprīkojuma piedāvātāju ABB-Facts. Plānota arī esošo palīgiekārtu modernizācija, pie kā pieder kaļķa un skābekļa ražotnes, un šis darbs tiks īstenots ar kopuzņēmumu Elme Messer Metalurgs un SMA Svenska Mineral AB līdzdalību.

Septembra beigās Liepājas metalurgs, klātesot entuziasma pārpilnajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, paraksta līgumus par tērauda ražotnes komplekso modernizāciju un jaunas velmētavas būvniecību, un parakstīšana plūstoši pāriet svinībās par godu uzņēmuma 125 gadu jubilejai.

Vajadzīga tikai nauda, bet par to, ka šajā procesā varētu būtu vajadzīga valsts palīdzība, uzņēmuma saimnieki joprojām publiski pat neieminas - joprojām ir spēkā 2000. gadā izteiktā Kirova Lipmana atziņa: "Nav reāli cerēt uz valsts garantijām kredītam."

Viss pēkšņi - vai vismaz šķietami pēkšņi - mainās gadu vēlāk, 2008. gada oktobra beigās un novembra sākumā. Vispirms jau Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks - tas pats, par kuru jau iepriekš tiek runāts, ka nevis uzņēmuma akcionārs Sergejs Zaharjins brauc pie viņa kārtot dažādas lietas, bet gan izsauc pie sevis, - 31. oktobrī nosūta Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem vēstuli ar lakonisku nosaukumu "Par AS Liepājas metalurgs", uz kuras adresāts uzliek daudznozīmīgu rezolūciju: "Saeimas frakcijām darbam. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai darbam."

Šajā vēstulē tad nu arī oficiāli un publiski pirmoreiz parādās principiāli jauna ziņa - izrādās, Liepājas metalurga ilgi kaldinātajiem modernizācijas plāniem pēkšņi esot ievajadzējies valsts galvojuma - pat vienkārši kategoriski un obligāti ievajadzējies. Vēstule noslēdzas ar apjomīgu lūgumu:

„Aicinām atbalstīt AS Liepājas metalurgs lūgumu piešķirt valsts galvojumu EUR 160 milj. apmērā uzņēmuma modernizācijai nepieciešamajam kredītam. Veicot šo nozīmīgo A/S Liepājas metalurgs ražotņu modernizāciju, būtiski palielināsies uzņēmuma konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgū, tiks ieviesta videi draudzīga ražošana un nodrošināts nozīmīga apjoma pasūtījums citiem lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Lūdzam nopietni izvērtēt AS Liepājas metalurgs nozīmi valsts ekonomikā un pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu."

Par to, ka Liepājas metalurgs kaut kur, kaut kad būtu iesniedzis kaut kādu šādu lēmumu, šajā brīdī nekas publiski vēl nav paziņots. Tikai 2008. gada 3. novembrī Liepājas metalurgs biržā pirmoreiz iesniedz izcili lakonisku informāciju saistībā ar šo savu nelielo vajadzību:

"Datums: 03.11.2008 - 10:29 (GMT+2), Birža: RIG, Uzņēmums: Liepājas metalurgs. Uzņēmuma paziņojums: Par modernizāciju un valsts atbalstu. Akciju sabiedrība Liepājas metalurgs apstiprina modernizācijas nepieciešamību, kā arī vēlas saņemt valsts atbalstu."

Arī dienu vēlāk biržai sniegtā informācija neizceļas ar detalizētību: "Datums: 04.11.2008 - 15:11 (GMT+2), Birža: RIG, Uzņēmums: Liepājas metalurgs. Uzņēmuma paziņojums: Par valsts galvojumu AS Liepājas metalurgs kredītam. Atsaucoties uz ziņu portālā BNS š.g. 03.11. plkst. 15.01 publicēto paziņojumu, sniedzam sekojošu informāciju.

Akciju sabiedrība Liepājas metalurgs ir griezies Liepājas pilsētas domē pēc atbalsta valsts galvojuma saņemšanai. Kredīts 112 milj. LVL apmērā dotu mums iespēju turpināt iesākto rūpnīcas modernizāciju, kas viennozīmīgi palielinās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos, kā arī ļaus izpildīt Eiropas Savienības noteiktās vides prasības.

Ja šis galvojums netiks saņemts, tad akciju sabiedrība Liepājas metalurgs turpinās strādāt pie citām iespējām, lai attīstītu savu ražotni."

Vienlaikus tieši 3. novembrī Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Valērijs Agešins, Aija Barča, Pēteris Hanka, Aigars Kalvītis, Andris Bērziņš un Uldis Grava iesniedz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai īsu un vienkāršu priekšlikumu likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam" izskatīšanai otrajā lasījumā:

"Papildināt likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam" sadaļu „Valsts izsniedzamie galvojumi 2009.gadam" ar vārdiem un skaitli šādā redakcijā: „AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas turpināšana - 112 000 000"."

Atcerēsimies - šo summu pats Liepājas metalurgs kā tam nepieciešamu biržai nosauc tikai dienu vēlāk, taču septiņi deputāti to precīzi māk nosaukt jau 3. novembrī. Savukārt tikai 7. novembrī Liepājas metalurga saimnieki biržā sniedz kaut cik plašāku informāciju.

Tātad - ja īsi apkopojam līdz šim brīdim pateikto: uzņēmums sākumā paziņo, ka mierīgi varētu iztikt arī bez galvojuma, tad - ka ne jau ar Liepājas metalurgu ir noticis kaut kas slikts, bet gan ar pasaules bankām, tad - ka tikai un vienīgi mediju intereses dēļ tas vispār gatavo kādu plašāku informāciju par nepieciešamo galvojumu.

Tiešām - neticami, bet fakts: 2008. gada nogalē neviens deputāts, neviens ministrs neuzskata par nepieciešamu pieprasīt kaut jel kādu informāciju, kaut jel kādus aprēķinus - kam tieši nauda vajadzīga, kāpēc tieši tik daudz naudas, kur tieši to izmantos, kāda tieši būs atdeve. Savukārt pats uzņēmums, kad nu beidzot sāk kaut ko paskaidrot, runā par visu ko, tikai ne par naudas izlietojumu un atdevi.

Paiet tikai piecas dienas, un Ivara Godmaņa vadītā valdība 8. novembrī (sestdienā) notiekošā ārkārtas sēdē, kurā galvenais jautājums ir Parex bankas grīļošanās, cita starpā nolemj atbalstīt valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā uzņēmumam Liepājas metalurgs, garantējot kredītu, kas nepieciešams ražotņu modernizācijai.

Lēmēju pilns saraksts no valdības sēdes protokola ir šāds: „Piedalās: ārlietu ministrs M.Riekstiņš, bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks, finanšu ministrs A.Slakteris, iekšlietu ministrs M.Segliņš, izglītības un zinātnes ministre T.Koķe, kultūras ministre H.Demakova, labklājības ministre I.Purne, satiksmes ministrs A.Šlesers, tieslietu ministrs G.Bērziņš, veselības ministrs I.Eglītis, vides ministrs R.Vējonis, zemkopības ministrs M.Roze, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās S.Bāliņa, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās N.Broks, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns.” Un - nekādu diskusiju, nekādu analīžu un vērtējumu - pilnīgi nekā.

Kā tas vispār iespējams? Lūk, gana izteiksmīgais toreizējā slavenā finanšu ministra Ata Slaktera skaidrojums: "Tajā brīdī bija cita mēroga problēmas. Jau bija sākusies ekonomiskā krīze, budžets tika samazināts, bija jādomā par to, kā izveidot budžetu, kuru pieņemtu starptautiskie aizdevēji, bija Parex problēma. Es vienkārši noliku šo jautājumu malā, lai Saeima izdiskutē. Vienkārši tam neatlika laika, jo dienā ir tikai 24 stundas, un visas tās es strādāju.

Es nevarēju riskēt izvērst diskusiju par Liepājas metalurgu, jo bija svarīgākas problēmas. Mums gāzās virsū daudz lielāka mēroga problēmas, tādēļ Liepājas metalurgs aizgāja otrā plānā.

Par šo galvojumu iestājās Liepājas puses deputāti gan no pozīcijas, gan opozīcijas. Bija liels satraukums par Liepājas metalurgu, un tas bija pamatots, bet es uzskatīju, ka tas ir Saeimas jautājums un arī debatēm jānotiek Saeimā.

Es jau toreiz biju skeptisks par Liepājas metalurgu, jo iet iekšā biznesā ir riskanti. Parex gadījumā mēs atņēmām akcijas, bet šeit risks bija. Bet nē, es nedevu komandu veikt finanšu analīzi par šo galvojumu."

Bet varbūt kāda finanšu analīze bija pieejama toreizējam formāli pirmajam galvenajam galvojuma "bīdītājam", Liepājas mēram Uldim Seskam? Viņš arī tagad sarunā ir tikpat glumjš un izvairīgs kā vienmēr, taču dažas lietas pasaka pietiekami skaidri un nepārprotami: "visi" gan Saeimā, gan valdībā tolaik jau esot zinājuši, ka Liepājas metalurgam vajadzīgs valsts galvojums.

Tiešām - visi no vienas publikācijas vietējā Liepājas laikrakstā? Vai patiesībā tomēr pirms Ulda Seska oficiālās vēstules un tai sekojušā septiņu deputātu oficiālā priekšlikuma bija veikts iespaidīgs un efektīvs informēšanas, sagatavošanas un, visticamākais, arī ieeļļošanas darbs. Toreizējā "iesniedzēja" Jāņa Lagzdiņa tagadējais stāstījums ir gana skaidrs:

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu, kādus aprēķinus par šo galvojumu?

- Nē, protams, ne. To pētīja Finanšu ministrija.

- Atis Slakteris kā toreizējais finanšu ministrs gan saka, ka Finanšu ministrija nepētīja, bet pārlika šo diskusiju uz Saeimu.

- Es jums paskaidrošu, kāda ir likumdošanas kārtība. Šādi nozīmīgi jautājumi, kas skar fiskālos jautājumus, vienmēr tiek izskatīti arī ministrijā. Protams, atbildība par šo priekšlikumu ir budžeta komisijai, kurai ir jāveic izpēte, uzklausot ekspertus, un galvenie eksperti ir Finanšu ministrijas augstākie ierēdņi un arī ministrs.

- Bet Slakteris saka, ka viņš nedeva nekādu rīkojumu pētīt šo jautājumu.

- Tas nav iespējams, jo kārtību es jau jums stāstīju. Tur noteikti bija visi dokumenti. Kopā ar priekšlikumu Saeimā tika iesniegti arī visi dokumenti.

- Pēc Saeimas sniegtajām ziņām, tomēr nebija tur nekādu dokumentu, tikai priekšlikums viena teikuma formā.

- Tā nevar būt...”

Nevar būt – bet ir. Un tikpat naivs un nezinošs tagad izrādās arī toreizējais Saeimas deputāts Uldis Grava, kura paraksts tāpat atrodams zem bēdīgi slavenā priekšlikuma:

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu?

- Nē, iedziļināšanās šajā jautājumā absolūti nenotika. Man bija saruna ar Uldi Sesku, un bija skaidrs arguments – nav cerību, ka Liepājas metalurgs var izdzīvot ar vecajām krāsnīm. Bija skaidrs, ka vienīgais glābiņš ir jauna tehnoloģija. Skaitļus neredzējām. Bet arī, ja būtu redzējuši, mēs tur neko nebūtu sapratuši. Bet tas jau bija gadiem ilgi aprakstīts, tas bija saprotams. Tādu pierādījumu, ka tas ir labākais pirkums, to neviens nevērtēja. Nebija nekādu debašu. Visi saprata, ka bez tehnoloģijas pārmaiņām Liepājas metalurgs aizies dibenā.

- Kā jūs zinājāt, ka vajag tieši 112 miljonus? nevis 100? 150? 200? 60?

- Mēs neiedziļinājāmies. Ar Liepājas metalurgu man nekādu sakaru nav bijis. Pietika ar to, ka dome ir iedziļinājusies, ka tas jādara. Tas balstījās uz Seska kunga pārliecību.

- Vai jums bija pārliecība, ka valsts naudu nezaudēs? Uz kā balstījās šī pārliecība?

- Bija pārliecība, ka nezaudēs naudu...

Tas ir tiešām pārsteidzoši, bet, ja neskaita medijus, tad visas pārējās valdošās koalīcijas partijas un politiķi klusē, - klīst gan runas par iespaidīgām summām (visbiežāk tiek pieminēti 11 miljoni latu), ko izmaksājusi šī "klusēšana - piekrišana", taču Jutas Strīķes vadītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja "apkarošanas bloks" klusē.

Faktiski vienīgā, kas iepīkstas, ir maznozīmīgā Sabiedrība citai politikai, kas dienu pēc valdības ārkārtas sēdes nāk klajā ar paziņojumu, aicinot "ieviest stingru parlamentāro kontroli pār finanšu sistēmas atbalsta procesu" un pavēstot, ka "valdība nav spējusi paskaidrot, kāpēc uzņēmums Liepājas metalurgs nav pārņemts valsts kontrolē, ja tam sniegtā atbalsta summa ir pat lielāka nekā Parex bankai".

Vēl kritiski ir arī daži mediji. "Liepājas metalurgs pēc naudas dodas tik klusi, cik vien iespējams. Tam ir grūti publiski pamatot, kāpēc visiem Latvijas nodokļu maksātājiem jāgarantē dažu galveno uzņēmuma īpašnieku labsajūta vai arī kāpēc Liepājas metalurgu nenacionalizē pēc Parex bankas parauga," konstatē Neatkarīgā Rīta Avīze.

Taču jau 2008. gada 10. novembrī priekšlikums par 112 miljonu latu valsts galvojumu, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, kā smērēts tiek cauri arī Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Šajā sēdē pirmoreiz parādās vēl viens nopietns arguments - Austrijas banka, kurā bijis plānots ņemt kredītu uzņēmuma ražotņu modernizācijai, "negaidot" esot pieprasījusi valsts garantijas. Kāda banka, kad plānots - tādi sīkumi nevienu deputātu neinteresē.

Toreizējais komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns piecus gadus pēc šīs "apspriešanas" tikai rausta plecus: "Galvojuma summa bija zināma. Mēs kā atbildīgā komisija atbalstījām šo galvojumu klusējot. Nebija nekādas diskusijas. Ja Ministru kabinetam nav iebilžu, tad komisijai arī nemēdz būt. Un valdībai nebija nekādu iebilžu. Manā praksē nekad nav bijis tā, ka valdība neiebilst, bet komisija ir pret. Ir bijis otrādi, ka valdība iebilst, bet komisija nobalso par.

Saeima jau nedod galvojumu. Saeima dod atļauju valdībai piešķirt galvojumu. Tā ir finanšu ministra atbildība. Tāpēc jau arī Saeimā nav nekādas diskusijas. Tas neatstāj nekādu iespaidu uz budžetu. Visi aprēķini, izpēte un tā tālāk ir jāveic Finanšu ministrijai pirms galvojuma izsniegšanas. Saeimā šāda debate nenotiek..."

Viss likumsakarīgi noslēdzas 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalsta valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem. Tas pats U. Grava bilst dažus vārdus, kam seko sēdes vadītāja vārdi: „Paldies. Debates beidzam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj? Priekšlikums atbalstīts. Turpinām ar 498. priekšlikumu.""

Līdz ar to ir uzstādīts faktiski unikāls rekords - no Ulda Seska vēstules, kas ir pirmais oficiālais signāls par valsts galvojuma nepieciešamību, līdz 112 miljonu latu galvojuma piešķiršanai likumdevēja līmenī ir pagājušas apaļas divas nedēļas...

Vai tiešām mums būtu jānotic, ka šādu politorganizēšanas rekordu spēj uzstādīt viens provinces pilsētas mērs, lai cik glumjš arī nebūtu, un viens lielas rūpnīcas saimnieks, kurš, lai cik bagāts arī nebūtu, tomēr ir tālu no praktiskās politiskās ietekmes mehānismiem?

Atbildi jau 2013. gadā dod Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija: "Tu atbalstīsi mani, pēc tam es atbalstīšu tevi: šādu apsvērumu vadīti, dažādi Latvijas oligarhi 2009. gadā ļāva saviem politiķiem sniegt valsts galvojumu Liepājas metalurgam. Liepājas partijas lolotais un Tautas partijas apsaimniekotais daudzu desmitu miljonu projekts varēja turpināties.

Līdz tam divu gadu garumā situāciju Metalurgā pavisam oficiāli uzraudzīja, naudas plūsmas plānoja un atalgojumu par to sev iekasēja Tautas partijas dibinātājam Andrim Šķēlem piederošais uzņēmums Uzņēmumu vadība un konsultācijas. (..)

Firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) valdes loceklis Edgars Šķenderis: "Latvijas straujās izaugsmes gadi viesa cerību, ka finansēt vienīgo metalurģisko uzņēmumu Baltijas valstīs nebūs problēmu. Uzņēmuma vadības plāni bija krietni grandiozāki, kā to var spriest no zināmās informācijas šodien, par tiem, kas tika realizēti dzīvē."

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju UVK joprojām pieder ekspremjeram Andrim Šķēlem – viņš tur ir gan dalībnieks, gan konsultants. Līgums ar Liepājas metalurgu bija spēkā no 2007. gada septembra līdz 2009. gada februārim. (..)

Konsultantu toreizējais uzdevums bijis palīdzēt izdarīt izvēli starp daudzajiem attīstības scenārijiem un iztulkot tos bankām saprotamā valodā. Nepieciešamība pēc valsts galvojuma toreiz nav bijusi. Vismaz Edgars Šķenderis raksta, ka viņa pārstāvētais uzņēmums galvojuma piesaistē nav līdzdarbojies.

Par to, ka akcionāru starpā pastāv konflikts, konsultanti netika informēti: "AS Liepājas metalurgs vadība vēlējās UVK vērtējumu un konsultācijas iespējamās rekonstrukcijas sakarā. Vērienīgie vadības plāni ietvēra vairākus, pašus par sevi it kā atsevišķus projektus, un svarīga bija to integrācija kopā, lai iegūtu finansējumu ES bankās.» Cik par sniegtajiem pakalpojumiem iekasēts atlīdzībās, esot komercnoslēpums. Liepājas metalurgs savas kādreizējās saistības ar UVK nekomentē vispār – Neatkarīgās uzdotie jautājumi neesot prioritāri.

Līgumattiecības tika pārtrauktas pēc klienta iniciatīvas. Tieši ap to laiku mainījās valdība, un no Tautas partijas paspārnes Liepājas metalurgs nokļuva premjera Valda Dombrovska pārstāvētās Vienotības aprūpē."

Vai mums tiešām vajadzētu ticēt, ka Andra Šķēles kompānija devusi padomus un konsultācijas visvisādās lietās, tikai ne tajā, kurā ekspolitiķis sevi sen pierādījis kā izcilu meistaru - kā kaut ko "pa lēto" izdabūt no valsts?

It īpaši, ja Liepājas metalurga līgums ar Andra Šķēles uzņēmumu tiek uzsākts laikā, kad uzņēmums vispār iedomājas par iespējamību saņemt valsts galvojumu, un tiek izbeigts pāris mēnešus pēc tam, kad šķietami nereālais sapnis kļūst par īstenību un Saeima pieņem savu 2008. gada 14. novembra "vēsturisko" lēmumu?

Var, protams, ticēt Andra Šķēles ikgadējam kompanjonam, taču jāatceras - tur, kur ir Andris Šķēle, parasti vienmēr virmo arī meli un izlikšanās. Izteiksmīgs pateiktajā un it īpaši nepateiktajā izrādās Andra Šķēles partijas biedrs, valdības vadītājs 2007. gadā Aigars Kalvītis:

- Cik liela bija Andra Šķēles ietekme par galvojumu Liepājas metalurgam?

- Es nedomāju, ka tur bija tā. Tur visvairāk Sesks staigāja un lobēja starp deputātiem. Es nevaru atbildēt par šādu... Šķēle jau nebija vairs deputāts.

- Viņš nebija deputāts, bet viņam piederošais uzņēmums esot konsultējis Liepājas metalurgu tieši aizdevuma sakarā.

- To es nevaru pateikt. To es nezinu. Tas ir viņa privāts bizness, to es nevaru pateikt.

- Respektīvi no Šķēles puses nekādi norādījumi, ka vajadzētu…

- Es nezinu, es atceros, ka Sesks bija Saeimā un runāja. Bet tur jau bija tā, ka to galvojumu, lai arī piešķīra, bet tur jau neiedeva naudu.

- Nu, budžetā nobalsoja…

- Bet budžets jau nenozīmē, ka piešķir. Budžets dod tiesības Finanšu ministrijai to jautājumu izskatīt.

- Bet jums toreiz bija tāda pārliecība, ka Liepājas metalurgs spēs to kredītu atdot?

- Nu, bija vienkārši pārliecība, ka tā rūpnīca nevar konkurēt, ja viņa ir nemodernizējas. Tāda bija pārliecība.

- Bet par to, ka valsts nezaudēs naudiņu?

- Bet to jau nevar ierindas deputāts novērtēt. Tāpēc jau ir finanšu ministrs ar visu Finanšu ministrijas aparātu, kas analizē konkrētos skaitļus, un finanšu ministrs ir tas, kas nosaka – piešķirt vai nepiešķirt. Tā ir tā būtiskā atšķirība.

- Bet toreiz jums kādus finanšu dokumentus rādīja?

- Nē. Kādi finanšu dokumenti! Sesks jau nav īpašnieks tajā uzņēmumā.

- Jūs tā bez dokumentiem ņēmāt un balsojāt...

- Iebalsot galvojumu - tas nozīmē tikai dot tiesības, tas nenozīmē piešķirt galvojumu. Gala instance ir Finanšu ministrija, kurai jāanalizē uzņēmuma spēja atdot kredītu, maksātspēja un visi šie jautājumi. Ja kaut kas neatbilst, tad finanšu ministrs neatbalsta šo galvojumu. Tad tā vienkārši nav. Saeimas deputāti daudz visādus galvojumus ir iebalsojuši, bet ne visi ir piešķirti un ne visi tie funkcionē.

- Un jūs sakāt, ka Šķēles ietekmes tur nekādas nebija?

- Es neatceros neko tamlīdzīgu...

Tā nu skaidrs viens - Andra Šķēles uzņēmums konsultē Liepājas metalurgu un tā saimniekus Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu visu valsts galvojuma organizēšanas pirmo posmu - cik tas izmaksā oficiāli, cik neoficiāli, protams, neviens nekad neatklās, taču rezultāts runā pats par sevi.

Protams, tas nenozīmē, ka jau nākamajā dienā Sergejs Zaharjins un Iļja Segals var sākt izmantot valsts apsolīto, - līdz tam jāgaida vēl vairāk nekā gads ar vēl jaunām gandrīz vai prātam neaptveramas valstiskas bezatbildības un nesodītu pārkāpumu izpausmēm. Par to - rīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...