Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā.

Sekojot bezatbildīgajai un nolaidīgajai Ivara Godmaņa valdībai un sazin kādā tieši formā, taču iespaidīgi motivētajiem jau iepriekš nosauktajiem Saeimas deputātiem, nu arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un finanšu ministrs Einars Repše 2009. gadā izdara visu iespējamo, lai Liepājas metalurgs tiktu pie tik kārotā valsts galvojuma.

Procesos, kas sāk risināties līdz ar Saeimas balsojumu 2008. gada 14. novembrī noslēdzas ar finanšu ministra Einara Repšes parakstu zem galvojuma līguma 2009. gada 30. decembrī, īpaša loma ir burtiski dažiem dokumentiem.

Pirmais no tiem - ekonomikas ministra Kaspara Gerharda 2009. gada 12. janvārī Finanšu ministrijai sniegtais atzinums „Par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs nozīmi Latvijas tautsaimniecībā”, kas saskaņā ar toreizējo „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību” bija jāiesniedz kā "nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts pamatojums projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai.

Dokumenta sagatavotājs, kas zīmīgi, pretēji ierastajai praksei nav norādīts. Ekonomikas ministrija tagad to paskaidrot nespēj, darot zināmu vienīgi to, ka "konkrētajā gadījumā uzņēmums Liepājas metalurgs 2008. gada 17. decembrī griezās Ekonomikas ministrijā ar lūgumu sniegt šādu atzinumu un ministrija savas kompetences ietvaros 2009. gada 12. janvārī sniedza, raksturojot tēraudkausēšanas ražotnes modernizācijas projekta tautsaimniecisko nozīmi, un lūdza rast iespēju izskatīt jautājumu par galvojuma sniegšanu AS Liepājas metalurgs".

Pretēji Ministru kabineta noteikumos prasītajam šajā nozares ministrijas dokumentā ir neiespējami atrast kaut rindiņu, ko varētu nosaukt par "izteiktu pamatojumu projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai", ja vien par tādu neuzskata iepriekš arī dāsno Saeimas deputātu izteikto domu - ne jau tāpēc jāriskē ar valsts naudu, ka te ir viens precīzi sarēķināts un drošs projekts, bet tāpēc, ka bez šī riska uzņēmumam var klāties plāni...

Un tagad - kaut kas jau daudz, daudz nopietnāks - ja Kaspara Gerharda vēstulīte ir tikai tāda formalitāte, tad pavisam cita lieta ir Valsts kases galīgais atzinums par galvojuma piešķiršanu, ko pati iestāde par daļēji neizpaužamu labprāt pasludinātu arī pēc Liepājas metalurga slēgšanas - kā rāda daudzas dokumenta detaļas, labi saprotamu iemeslu dēļ.

Kas tad šajā apjomīgajā dokumentā īsti rakstīts? Pirmkārt, pat tad, kad Saeima nobalsoja par valsts galvojuma piešķiršanu Liepājas metalurga modernizācijas projektam, neviena kredītiestāde ne Latvijā, ne pasaulē nav pieteikusies uz kredīta izsniegšanu. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs ar sev vien zināmām metodēm veicis "individuālu banku finansējuma piesaistes procesu", ir pieteikusies viena banka no tālās Itālijas.

Otrkārt, pat šī banka nedēļu pirms gada beigām, līdz kurām Latvijas valstij bija jāparaksta galvojuma līgums vai arī viss process jāsāk no sākuma, ir pēkšņi paziņojusi, ka tās risks, izsniedzot kredītu Liepājas metalurgam, ir pārāk liels un tas jāsamazina, cita starpā mainot finansējuma struktūru un paaugstinot procentu likmju pievienotās likmes.

Treškārt, Valsts kase, kurai it kā pāri visam vajadzētu būt Latvijas valsts interešu ievērošanai, pēc šī negaidītā itāļu bankas jaunuma pavēsta, ka galvojums noteikti "izsniedzams līdz gada beigām", tāpēc "laika trūkuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedūra finansētāja izvēlei nav veikta, jo "ir pamats uzskatīt, ka šāds konkurss jebkurā gadījumā beigtos bez rezultātiem".

Ceturtkārt, Valsts kase skaidri pasaka: uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevīgāk bijis tērauda sagataves iegādāties tirgū nekā sagatavot tas rūpnīcā, turklāt uzņēmums nav spējis sniegt apliecinājumu par piegādātāju spēju nodrošināt ar Baltijas valstu tirgus un importēto metāllūžņu apjoma pieaugumu iecerētās jaunās krāsns pilnas jaudas izmantošanai.

Piektkārt, vēstulē tiek norādīts, ka iespaidīgā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai: tās dēļ nākamajā posmā vajadzētu modernizēt velmētavas, taču šī posma "investīciju izmaksas šobrīd nav aprēķinātas un uzņēmums pagaidām neprognozē to īstenošanas laiku".

Sestkārt, Valsts kase arī skaidri pasaka, ka konstatējusi biznesa plāna finanšu prognozēs tuvākajos gados prognozētās situācijas neatbilstību ar aktuālajām uzņēmuma un nozares darbības tendencēm. Piemēram, esot "maz ticams būtisks plānotās pamatdarbības pieaugums līdz 2011. gadam uz produkcijas realizācijas ieņēmumu pieauguma rēķina". (Jau 2009. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzņēmuma apgrozījums ir samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu.)

Septītkārt, Valsts kase bez īpašām problēmām ir aprēķinājusi, ka kopš 2008. gada līdz galvojuma izsniegšanas brīdim velmējumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpība ir sarukusi dubulti - no 320 līdz 166 eiro par tonnu, un ar šādu starpību Liepājas metalurgs vairs nespēj segt visus saimnieciskās darbības izdevumus. Tātad - strādā ar zaudējumiem.

Astotkārt, Valsts kase paredz vēl drūmāku nākotni, jo "ir pietiekams pamats uzskatīt, ka metāllūžņu iepirkuma cenas nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk par tērauda velmējumu (armatūras) realizācijas cenu pieaugumu, vēl vairāk samazinot Liepājas metalurga pelnītspēju, ņemot vērā prognozēto celtniecības apjomu turpmāku kritumu ES valstīs 2010.gadā".

Devītkārt, cita starpā pavīd arī uzņēmuma saimnieku neafišētie, maigi izsakoties, iespaidīgas darbinieku skaita samazināšanas plāni - "līdz 2012.gadam mainīgās materiālu izmaksas tiek plānots samazināt par 12%, darbaspēka izmaksas tiek plānots samazināt par 47%".

Visbeidzot, desmitkārt, vienkāršs un skaidrs, kaut vārdos iemudžināts gala brīdinājums: "Turpmākā Liepājas metalurga pastāvēšana varētu būt neiespējama."

Kas pretējā svaru kausā? Faktiski tikai tas pats brīdinājums, kas aizvieto finanšu un ekonomisko analīzi ministra Kaspara Gerharda vēstulē - "Liepājas metalurga slēgšanas gadījuma tiktu likvidētas vairāk kā 2 tūkstoši darbavietas Liepājā". Lemiet nu, finanšu ministr Einar Repše, - galīgā izlemšana ir jūsu rokās!

Taču nav tik vienkārši, - šis tas Valsts kases ilggadējā, dažādām politiskajām varām noderīgā pārvaldnieka Kaspara Āboliņa parakstītajā apjomīgajā dokumentā tīši vai netīši "aizmirsies".

Valsts kase arī tagad vēl joprojām nevēlas publiskot savu iekšējo dokumentu ar sarežģītu nosaukumu - 2006. gada 12. jūlija darījumu apraksta Nr.12 Versiju 3IP „Galvojumu izsniegšana un apkalpošana”, jo tas, lūk, esot ierobežotas pieejamības dokuments (un kas par to, ka šī redakcija jau 2012. gada sākumā ir mainīta).

Taču tas arī ir saprotams, - šis dokuments precīzi, visās detaļās un smalkumos apraksta, kā tieši notiek valsts galvojumu izsniegšana, kas, kā un ko pārbauda un izdara secinājumus. Un, rau, tā 2. punkts skaidri un gaiši nosaka - Liepājas metalurga gadījumā Kasparam Āboliņam "piemirsies" dokumentā sniegt kredītriska novērtējuma kopsavilkumu – vai uzņēmumam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata finanšu ministram pieņemt lēmumu sniegt vai tomēr atteikt galvojumu.

Bet tas vēl nav viss. Valsts kase iesniedz finanšu ministram parakstīšanai galvojuma līguma projektu ar Itālijas banku par kreditēšanas pakalpojumu apjomu, par kuru iepriekš nav izsludināts konkurss, "piemirstot" norādīt uz to, ka šādā veidā ir pārkāpti tobrīd spēkā esošie valdības noteikumi „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”.

Un arī tas vēl nav viss - jau pieminētais ierobežotās pieejamības darījumu apraksts „Galvojumu izsniegšana un apkalpošana” skaidri un gaiši nosaka arī to, ka gadījumā, ja kredītņēmēja pieprasījums neatbilst Likumā par budžetu un finanšu vadību minētajiem galvojuma izsniegšanas nosacījumiem, Valsts kasei līdz ar ziņojumu finanšu ministram jāsagatavo arī motivētas atteikuma vēstules projekts.

Neko tamlīdzīgu Valsts kase Einaram Repšem neiesniedz, līdz ar ko no formālā normatīvo aktu ievērošanas un izpildes viedokļa viss ir vairāk nekā skaidrs - Valsts kase ir sniegusi pozitīvu atzinumu, lai arī ko tās vadība mēģinātu apgalvot jau pēc Liepājas metalurga kraha.

Tas gan netraucē Kasparam Āboliņam vēl pēc Valsts kontroles atzinuma publiskošanas apgalvot to pašu, "piemirstot" par jau pieminēto ierobežotās pieejamības dokumentu, kura atminēšanās viņam nu galīgi nav izdevīga:

"Valsts kases 30.12.2009. vēstule Nr.l.5-5.4/2878 ietvēra arī Valsts kases vērtējumu par riskiem. Par finanšu ministra pozitīvu lēmumu attiecīgajā gadījumā kalpo fakts, ka finanšu ministrs parakstīja iesniegtos līgumu projektus.

Savukārt negatīva lēmuma gadījumā finanšu ministrs attiecīgus līgumus neparakstītu un atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 513 "Valsts galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" 10. punktam, lēmumu par galvojuma nesniegšanu 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūtītu kredīta ņēmējam, pamatojot atteikuma iemeslus.

Līdz ar to atteikuma vēstules projekti nav jāsagatavo līdz lēmuma par galvojuma nesniegšanu pieņemšanai."

Un, protams, vēl arī dažādi "sīkumi" - piemēram, pat tad, kad Liepājas metalurga stāvoklis pasliktinājies tiktāl, ka uz to skaidri norāda pat kreditējošā banka, Valsts kase vienalga nepieprasa ne aktualizēt ražotņu modernizācijas finansēšanas modeli, ne atbilstoši grozīt ar uzņēmumu parakstāmos līgumu projektus. Nē, viss paliek tieši tā, kā bijis sacerēts iepriekš.

Četrus gadus vēlāk, pabeidzot revīziju, valsts kontroliere Elita Krūmiņa publiski paziņo īsi un skaidri: "Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu."

Nu ko gan darīt finanšu ministram, kurš nostādīts šādā situācijā? Laiks spiež, valstiskā atbildība liela, un beigu beigās vēl uz galda priekšā šāds te viennozīmīgi pozitīvs atzinums... Lūk, kā toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Latvijas attīstītājs Einars Repše to gandrīz četrus gadus vēlāk pasniedz skaidrojumā nozare.lv: viņš noteikti nebūtu parakstījis nekādu galvojumu, taču, pirmkārt, Saeimas lēmums, otrkārt, likums par valsts budžetu, treškārt, pozitīvs Valsts kases atzinums, - neesot viņš varējis "vienpersoniski pārkāpt likumu".

Taču Einars Repše melo. Neviens viņam 2009. gada 30. decembrī šo galvojumu parakstīt neliek, protams, ja neskaita ministra paša nezināmos motīvus. Ja finanšu ministrs uzskata, ka šāda galvojuma parakstīšana ir pretēja valsts interesēm, viņam ir visas tiesības to neparakstīt.

Patiesība ir tāda, ka finanšu ministram saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. pantu ir tiesības, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un šādus galvojumus, kuri iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, finanšu ministrs sniedz bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma.

Savukārt tolaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 513 "Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" skaidri un gaiši nosaka: "Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu." Kas nozīmē - tā ir tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība.

Einars Repše savukārt pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas, kā to norāda arī Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrī lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā un parakstīja Valsts kases sagatavotos līguma projektus, neņemot vērā, ka kredītiestāde netika izvēlēta konkursa kārtībā, kā to nosaka normatīvais akts".

Ikvienam interesentam, kurš būtu kaut ieskatījies tobrīd jau vairākus mēnešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - te nu ir uzņēmums, kurš pamazām vien iet uz leju.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rūk divus gadus pēc kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircēju un pasūtītāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi no kredītiestādēm un arī izmantotie kredītlīniju līdzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, ražošanas izmaksās palielinās gan algas, gan materiālu izmaksas, parādās ievērojamas "ar akcionāriem saistītas izmaksas".

Tad vēl samazinās šaubīgo debitoru atgūtās summas, pieaug uzkrājumi šaubīgiem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, uzņēmuma koeficients samazinās, realizācijas rentabilitāte samazinās no 8 līdz 2,9 procentiem, vairāk nekā dubulti sarūk pašu kapitāla rentabilitāte.

Un tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasīt jebkurš interesents. Savukārt potenciālam aizdevējam vai kredīta galvotājam ir nesalīdzināmi apjomīgākas iespējas - protams, ja ir vēlēšanās tādas izmantot.

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedējošas informācijas. Vai ministrs to visu tāpat kā Valsts kontroles tagad uzskaitītos pārkāpumus gluži vienkārši "nepamana" - vai varbūt negrib pamanīt?

Einara Repšes stāstiņš par Valsts kases atzinumu, kas vienā brīdī apgriezis pretējā virzienā viņa skatu uz galvojumu, ir vairāk nekā nenopietns. Gan viņa draugi, gan pretinieki ir vienisprātis - ja šis cilvēks kaut ko ir ieņēmis galvā, ir gandrīz neiespējami likti viņam mainīt domas.

Lūk, kā to, piemēram, raksturo Juris Pūce - izbijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš tāpat ieguldījis savu artavu Liepājas metalurga krahā un pēc skandalozas izlidošanas no valsts amata kopā ar Einaru Repši nonāk partijas Latvijas attīstībai dibinātāju pulkā:

"Einars Repše ir vīzijas cilvēks ar stratēģisku skatienu, kurš redz kopsakarības. Vairāk stratēģis nekā taktiķis. Sarunās ar cilvēkiem, domāju, viņš ir ļoti elastīgs. Sarunās parasti vairāk klausās, nekā runā.

Ja viņam par kaut ko ir pārliecība, tad mainīt viņa viedokli ir ļoti grūti. Tikai ar argumentiem. Viņš ir daudz lasījis un daudz zina, tādēļ jāprot ļoti labi argumentēt. Ar viena dokumenta izlasīšanu domu maiņai, domāju, ka nepietiks. Es nedomāju, ka no viņa var sagaidīt ekspromta viedokļa maiņu. Varbūt tikai ilgākā laika posmā un ar spēcīgiem argumentiem."

Kas un kādā formā ir spējis efektīvi motivēt Einaru Repši uz šādu "viedokļa maiņu", nez vai kādreiz būs pilnīgi skaidrs, - it īpaši ņemot vērā viņa tuvību ar Latvijas tālaika galveno korupcijas apkarotāju Jutu Strīķi. (Kaut ļoti izteiksmīgas ir Kirova Lipmana vēlāk izteiktās aizdomas: "Man nemaz šaubu nav, ka tur bija uzpirkšana. Cik vajadzēja samaksāt tiem, kas iedeva to galvojumu?!")

Skaidrs ir viens: Einars Repše galvojumu paraksta drudžainā steigā - vienas vienīgas dienas laikā viņš saņem apjomīgo Valsts kases atzinumu, to izlasa, izvērtē, rezultātā maina savu līdzšinējo negatīvo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašā 2009. gada 30. decembrī paraksta uzņēmuma tik kāroto dokumentu.

Tas notiek pašā pēdējā brīdī - vēl tikai viena diena, un astoņdesmit pieci miljoni Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāju naudas Liepājas metalurgam un tā saimniekiem šādas totālās bezatbildības un droši vien jau arī visprastākās korupcijas ķēdes rezultātā, visticamākais, nekad netiktu. Bet - pateicoties personiski Einaram Repšem, tiek.

Kāpēc Einars Repše atzinumu saņem tikai 30. decembrī? Valsts kase to skaidro šādi: "Galvojuma dokumentācijas izvērtēšanas process tika uzsākts 2009. gada janvārī un norisinājās visa gada garumā. Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistībām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts tikai 2009. gada 30. decembrī, jo AS Liepājas metalurgs finansējuma piesaistes process globālās finanšu krīzes ietekmē bija ievērojami apgrūtināts, savu galējo finansējuma piedāvājumu aizdevēja banka iesniedza novēloti un tādējādi līdz pēdējam brīdim notika līgumu projektu skaņošana ar aizdevēja banku."

Kad nu atzinums saņemts, to, ja ticēt pašam Einaram Repšem, dažās stundās izlasa ne tikai viņš viens pats. "Pēc tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lūdzu pārbaudīt Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketē neatrada neko peļamu. Un tad es vēl papildus palūdzu ieskatīties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arī atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas. Un, lai arī taisnība, ka Valsts kases galējā atzinumā bija ierakstītas dažas piesardzīgas frāzes, bet gala slēdziens taču bija šo garantiju izsniegt. Tātad Valsts kases slēdziens bija pozitīvs – garantiju," jau pēc uzņēmuma kraha taisnojas galvojuma izsniedzējs.

Un, ja kādam nepietiek ar šiem faktiem, te ir vēl viens - jau pilnīgi neapstrīdams. Tātad - Einars Repše apgalvo, ka "viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu".

Valsts kases atzinums, kā zināms, datēts ar 2009. gada 30. decembri. Tieši pēc tā saņemšanas Einars Repše arī esot mainījis savu līdz tam noraidošo nostāju un tai pašā 30. decembrī galvojumu parakstījis.

Taču, rau, kāda lieta - Finanšu ministrijas dokumentos atrodama arī Einara Repšes vēstule, kurā viņš, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."

Un... kā izrādās, šī vēstule ir datēta jau ar 29. decembri, tā skaidri apliecinot - viss, ko Einars Repše jau pēc Liepājas metalurga kraha stāsta par savu negatīvo nostāju pret galvojuma izsniegšanu, ko mainījis tikai Valsts kases pozitīvais slēdziens, ir nekas cits kā meli.

Patiesībā jau dienu pirms Valsts kases slēdziena saņemšanas Einars Repše itāliešiem ir oficiāli, ar savu parakstu apsolījis - galvojums tiks parakstīts, to izdarīs viņš pats, un viss būs labākajā kārtībā.

Visbeidzot, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiskā un pieklājīgā formā apliecina - Einars Repše melo, arī apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstīšanas esot viņam zvanījis un lūdzis apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzīvotspējīgs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arī esot sniedzis:

"Valsts kase bija pārbaudījusi projekta dzīvotspēju pēc stresa scenārija un secināja, ka, AS Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības izmaksām pēc projekta realizācijas ilgstoši saglabājoties 2009. gada izmaksu līmenī, varētu tikt apdraudēta uzņēmuma dzīvotspēja. Telefonsarunu ar Valsts kases pārvaldnieku nevaram apstiprināt. 2009. gada 30. decembrī finanšu ministrs zvanīja Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta direktoram, kurš savukārt apstiprināja vienīgi to, kas bija aprakstīts sagatavotajā Valsts kases atzinumā vai konstatēts projekta kredītriska izvērtēšanas gaitā..."

Tai pašā 30. decembrī Einars Repše paraksta arī komercķīlas līgumu, kura parakstītāji no Liepājas metalurga puses ir Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, - un šajā līgumā nav ne vārda par to, ka kredīta saņēmēji ieķīlātu savu personisko mantu vai kaut vai savas akcijas.

"Komerclikums nosaka, kāda ir uzņēmumu dalībnieku un akcionāru atbildība par uzņēmuma darbību un radītajiem zaudējumiem. Līgumos nav nosacījuma, kas paredz, ka uzņēmuma akcionāri neatbild ar saviem īpašumiem (t.i., atbrīvojuma no personīgās atbildības)," - tā tagad līgumā ierakstīto skaidro Valsts kase, atbildot uz jautājumu, ar kādu pamatojumu tajā tika iekļauts nosacījums, ka uzņēmuma akcionāri neuzņemas atbildību ar saviem īpašumiem.

Ir vai nav nosacījums, taču vismaz Einara Repšes un abu uzņēmuma saimnieku parakstītajā komercķīlas līgumā skaidri un gaiši paliek ierakstīts: "2.1. KOMERCĶĪLAS PRIEKŠMETĀ ietilpst KOMERCĶĪLAS DEVĒJAM uz īpašuma tiesību pamata piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas bridi, kuru uzskaitījums dots Līguma Pielikumā Nr. 1, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa."

Un - viss. 2011. gada 11. martā finanšu ministrs Andris Vilks un Iļja Segals paraksta vienošanos par grozījumiem komercķīlas līgumā - bet neko tādu, kas attiektos uz pārējo akcionāru mantu - un pat ne uz viņu akcijām.

Kurš par to atbildīgs? Valsts kases skaidrojums ir tiešs un skaidrs: " Minētie ķīlas un hipotēku līgumi tika sagatavoti, par pamatu izmantojot apstiprinātos standartlīguma paraugus. Minētie līgumi tika slēgti saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu un pilnvarojumu, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtība" 7.punktu finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu pēc dokumentu izvērtēšanas.

Saskaņā ar minēto noteikumu 8.punktu, ja pieņemts lēmums sniegt galvojumu, finanšu ministrs paraksta galvojuma līgumu, līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam dokumenta saskaņošana (vizēšana) neietekmē dokumenta juridisko spēku. Līdz ar to galīgās līgumu redakcijas akceptēja finanšu ministrs, šos līgumus parakstot."

Visbeidzot, tiešām interesanti, ka vēl 2010. gada janvāra beigās UniCredit, saņēmis visus līgumus un galvojumus, vienalga bažīgi apjautājas Finanšu ministrijai - vai tiešām viss ir kārtībā un vai gadījumā nav vajadzīga jauna Eiropas Komisijas atļauja. Un jau 15. februārī Einars Repše steigšus raksta vēl vienu vēstuli - esiet mierīgi, priecājieties par saņemto naudu un galvojumu, viss ir labākajā kārtībā...

Publikāciju cikla turpinājums – jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

21

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

Foto2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu fotoilustrācijās) Roberts Raimo izstājās no nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam uzticīgi kalpojošās „zaļās partijas”, lai dibinātu šodienas Latvijā unikālu politisko spēku. Par Roberta Raimo nodomu „Delfi” rakstīja: "Viņš uzskata, ka ir nepieciešams dibināt jaunu politisko spēku – kustību, kas savās rindās vienotu vairāk nekā 20 tūkstošus biedru un "būtu nopietns pretsvars ārējās pārvaldes (!?) uzspiestajai politikai Latvijā".”
Lasīt visu...

10

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

FotoArvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad.
Lasīt visu...

21

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

FotoZaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...