Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2013. gada 1. februārī, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu kaut kas galīgi nav kārtībā, Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija nāk klajā ar garu skaidrojumu par to, cik cītīgi un pamatīgi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tā gadu gaitā uzraudzījusi milzīgo valsts galvojumu saņēmušo Liepājas metalurgu:

Pirmkārt, Finanšu ministrija un tās pārraudzībā esošā Valsts kase esot darījušas visu, ko tai normatīvie akti liek, otrkārt, normatīvie akti prasa sniegt pamatīgu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kārtībā, bet vēl vairāk rūpēties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesīga, treškārt, uzraudzīšana rūpīgi sadalīta starp dažādām struktūrām, kā rezultātā konkrēti vienas atbildīgas amatpersonas vai struktūras nemaz nav, bet, ceturtkārt, vispār atbildība esot jāprasa no Liepājas metalurga padomes, kurai taču "jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem".

Apmēram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februārī paziņo arī, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Visa pagarā dokumenta būtība faktiski ir koncentrēta atbildē uz jautājumu, kura konkrēti institūcija un amatpersona ir atbildīga par Liepājas metalurgam galvoto saistību uzraudzību? Atbilde ir īsa - neviena. Ierēdņu valodā izsakoties, "valsts galvoto aizdevumu uzraudzību veic dažādi departamenti atbilstoši to kompetencei". Bet - "nevienā no departamentiem nav noteikta konkrēta persona, kas ir atbildīga par AS Liepājas metalurgs uzraudzību".

Deputātu ērtībai un labākai izpratnei pievienota pat shēma - lūk, tā tiesiskajā Latvijas valstī teorētiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:

"Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu (gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes grafikā noteiktajā termiņā) >

Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijā pieteikumu, biznesa plānu, informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu >

Nozares ministrija izvērtē projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, sagatavo atbalstāmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakārtotu prioritārā projektu realizācijas kārtībā un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvērtējumu iesniedz Finanšu ministrijā >

Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvērtējumu, kā prioritāros nosakot šādus kritērijus: kredītrisks, projekta atbilstība apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu >

Finanšu ministrija pēc projektu izvērtēšanas sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai >

Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā >

Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā rīko konkursu par kredītiestādes izvēli un līdz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētus dokumentus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plānu, sertificēta vērtētāja novērtējumu nodrošinājumam, operatīvo finanšu pārskatu u.c. >

Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Nav zināms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomēr kaut nedaudz zinot, kā ir ticis piešķirts galvojums Liepājas metalurgam), brīdī, kad paraksta šo Saeimas deputātiem adresēto dokumentu, kam nav nekā kopēja ar reālo dzīvi, kaut nedaudz nosarkst vai tomēr ne.

Taču ne tas būtiskākais. Faktiski skaidrojumā deputātiem Andris Vilks atkārto to pašu, kas ticis izklāstīts arī skaidrojumā sabiedrībai - ar uzraudzību viss esot bijis labākajā kārtībā, viss esot darīts precīzi tā, kā tas aprakstīts normatīvajos aktos, bet tas, ka Liepājas metalurgs kaut kā nejauši un negaidīti ir nonācis kraha priekšā, varot liecināt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma uzraudzību. Ar to viss esot bijis kārtībā, visi vajadzīgie papīri pieprasīti un arī saņemti.

Ja rūpīgāk paraudzīties uz oficiālās uzraudzības kārtībā iesniedzamajiem un izvērtējamajiem dokumentiem, ātri kļūst skaidrs - to vidū ir ļoti maz tādu, kas agrāk vai vēlāk nebūtu pieejami publiski. To apliecina arī finanšu ministra 2013. gada februāra sākuma atskaite Saeimas deputātiem par pēdējo divu gadu kontaktiem ar Liepājas metalurgu.

2011. gadā Finanšu ministrija ar Liepājas metalurgu sarakstījusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tāpat pēcāk ir atrodams gada pārskatā) un vēl arī reitinga novērtējumu, - un tas arī viss. Tas, kā uzņēmumam iet ar uzņēmējdarbību, Finanšu ministriju nav interesējis, - tikai mantas vērtējumi.

Savukārt 2012. gadā Finanšu ministrija pēkšņi pamanījusi, ka uzņēmumam "pasliktinājušies finanšu rādītāji" (kaut patiesībā Liepājas metalurgs ar zaudējumiem strādā jau gadiem ilgi), un "pieprasījusi paskaidrojumus". Uzņēmums atbild, ka "rādītājiem vajadzētu izlīdzināties", un Andra Vilka vadītajai ministrijai ar to pilnīgi pietiek. Arī visi pārējie informācijas pieprasījumi uzņēmumam ir tikpat formāli.

Tiesa, ir notikušas arī divas tikšanās, - taču abas ir bijušas tikai un vienīgi pačalošanas līmenī, bez kaut jel kādas konkrētas izpētes, analīzes un lēmumu pieņemšanas. Lūk, oficiālais atstāsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumā 2012. gada 8. augustā:

"Šodien AS Liepājas metalurgs vizītē bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, parlamentārā sekretāre Karina Korna un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kopā ar AS Liepājas metalurgs vadību viesi apskatīja jauno elektrotēraudkausēšanas cehu un pārliecinājās, ka darbs tajā rit bez traucējumiem.

Izvērtējot AS Liepājas metalurgs lomu Latvijas ekonomikā finanšu ministrs Andris Vilks rezumēja: "Biju šeit laikā, kad tika apturēta vecās martena krāsns darbība, mēģināju toreiz vizualizēt gaidāmo, bet tagad redzu, cik vērienīgas pārmaiņas ir notikušas.

Ir notikusi dinamiska pāreja no vecās tehnoloģijas uz jauno. Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomīgo nozari ir iespējams attīstīt - rūpnīca jau iezīmē nākotnes vīzijas, redzu, kāds būs nākošais posms. Metalurgam ir spēcīgi pamati, stabils kolektīvs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darīts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne Latvijā, arī ne Baltijā.

Uzņēmums ir unikāls, jo nav tradicionāls, Latvijā to nav ar ko salīdzināt. Ir jāskatās, kas notiek pasaulē ar šādiem uzņēmumiem. Lai realizētu pāreju no viena ekonomiskā modeļa uz otru ir vajadzīga drosme. Ir jāsaprot, ka notiek pāreja no viena modeļa uz otru, ir iespējamas problēmas, tā notiek un pret to ir jāattiecas ar izpratni. Latvijā līdzīgu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulē ir.""

Tiešām tikai pačalošanas? Un kā tad izpēte, uzraudzība, pieņemtie lēmumi? Lūk, izteiksmīga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes atbilde uz oficiālu pieprasījumu - kas abās tikšanās reizēs piedalījās, kādus jautājumus apsprieda, kur ir tikšanās protokoli vai ziņojumi par rezultātiem:

"Tikšanās [2012. gada 17. decembrī] notika pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, Finanšu ministrijas telpās, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji [kuru vārdus ministrija nevēlas atklāt] un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre, S. Jantone un K. Āboliņš. Informējam, ka operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas, izņemot gadījumus, kad to ir pieprasījis kāds no sanāksmes dalībniekiem.

Tikšanās [2012. gada 08. augustā] notika Liepājas vizītes ietvaros, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apmeklēja arī Eiropas Savienības fondu projektu atvērto dienu, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre un K. Āboliņš. Kā jau atbildē uz 1. jautājumu minējām, operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas."

Un kā tad ar visu - ne pārāk apjomīgo un detalizēto, bet nu tomēr - informāciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadā valsts galvojuma uzraudzības ietvaros esot pieprasījusi no Liepājas metalurga? Neticami, bet fakts - lūk, tās pašas Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Informējam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS Liepājas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vēstuli Nr.1626/31-1, kurā norādīts, ka visa informācija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistībā ar valsts vārdā sniegto galvojumu, ir komercnoslēpums."

Tas nozīmē: Liepājas metalurgs ir bez kādām diskusijām paziņojis Latvijas valstij, ka visa tā informācija, kas valstij tiek sniegta saistībā ar privātuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslēpums, - un valsts pārstāvji ar finanšu ministru priekšgalā tam ir bez ierunām piekrituši.

Vēl vairāk - Baiba Bāne noklusē to, ka tieši valsts pārstāvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklājīgi lūguši sniegt savu atzinumu - kāds ir ar valsts galvojumu saistītās informācijas statuss.

Un tas nav nekāds izdomājums vai fantāzija - lūk, arī pati Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāja Valērija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vēstule "Par informācijas statusu":

"Atbildot uz Jūsu pieprasījumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtās informācijas statusu, AS Liepājas metalurgs informē Jūs, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informācija, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS Liepājas metalurgs komercnoslēpums.

Šajā sakarā AS Liepājas metalurgs šai informācijai ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, jo šīs informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu AS Liepājas metalurgs likumiskajām interesēm un būtiski negatīvi ietekmēt AS Liepājas metalurgs konkurētspēju.

Ņemot vērā iepriekšminēto, AS Liepājas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, kā arī šo dokumentu saturs un tajos ietvertā informācija nav izpaužami trešajām personām..."

Arī tās skopās ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrīkstas izpaust bez Liepājas metalurga un tā saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzītāju neieinteresētību un vienkārši nolaidību, rūpējoties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.

Lūk, kāda, piemēram, bijusi Finanšu ministrijas rīcība, beidzot "pamanot", ka 2012. gada pirmajā ceturksnī Liepājas metalurga darbības rezultāti vēl pasliktinājušies, - vēl viens Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Valsts galvoto kredītu uzraudzība notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība". Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli īstenoja, regulāri uzraugot AS Liepājas metalurgs finanšu rādītājus un to izpildi pret biznesa plānu.

Konstatējot AS Liepājas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plānu un finanšu rādītāju pasliktināšanos, tika veiktas pārrunas un organizētas tikšanās, kuru laikā tika pārrunāti AS Liepājas metalurgs finansiālās darbības un valsts vārdā galvotā aizdevuma atmaksas jautājumi, rosinot AS Liepājas metalurgs aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pārskatīšanu vai pārfinansēšanu citā kredītiestādē."

Tātad - redzot, ka bizness sāk pikēt bezdibenī, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji "veikuši pārrunas un organizējuši tikšanās", kuru laikā "pārrunājuši finansiālās darbības un jautājumus", kā arī "rosinājuši aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas". Tas tad arī viss - un, kā mēs jau labi zinām, šādas "sarunas" visa 2012. gada laikā bijušas precīzi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos Liepājā un jūsmošanu par tehnisko progresu).

Tāda nu ir Andra Vilka un kompānijas valstiskā uzraudzība - absolūti formāla, bez konkrētiem atbildīgajiem, bez kādas ieinteresētības, atklāti pavirša un nolaidīga. Bet... varbūt citādi nemaz nevarēja? Varbūt nabaga valsts nemaz nevarēja pamanīt, kas patiesībā notiek ar Liepājas metalurgu? Publikāciju cikla turpinājums – pēc svētkiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...