Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2013. gada 1. februārī, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu kaut kas galīgi nav kārtībā, Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija nāk klajā ar garu skaidrojumu par to, cik cītīgi un pamatīgi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tā gadu gaitā uzraudzījusi milzīgo valsts galvojumu saņēmušo Liepājas metalurgu:

Pirmkārt, Finanšu ministrija un tās pārraudzībā esošā Valsts kase esot darījušas visu, ko tai normatīvie akti liek, otrkārt, normatīvie akti prasa sniegt pamatīgu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kārtībā, bet vēl vairāk rūpēties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesīga, treškārt, uzraudzīšana rūpīgi sadalīta starp dažādām struktūrām, kā rezultātā konkrēti vienas atbildīgas amatpersonas vai struktūras nemaz nav, bet, ceturtkārt, vispār atbildība esot jāprasa no Liepājas metalurga padomes, kurai taču "jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem".

Apmēram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februārī paziņo arī, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Visa pagarā dokumenta būtība faktiski ir koncentrēta atbildē uz jautājumu, kura konkrēti institūcija un amatpersona ir atbildīga par Liepājas metalurgam galvoto saistību uzraudzību? Atbilde ir īsa - neviena. Ierēdņu valodā izsakoties, "valsts galvoto aizdevumu uzraudzību veic dažādi departamenti atbilstoši to kompetencei". Bet - "nevienā no departamentiem nav noteikta konkrēta persona, kas ir atbildīga par AS Liepājas metalurgs uzraudzību".

Deputātu ērtībai un labākai izpratnei pievienota pat shēma - lūk, tā tiesiskajā Latvijas valstī teorētiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:

"Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu (gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes grafikā noteiktajā termiņā) >

Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijā pieteikumu, biznesa plānu, informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu >

Nozares ministrija izvērtē projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, sagatavo atbalstāmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakārtotu prioritārā projektu realizācijas kārtībā un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvērtējumu iesniedz Finanšu ministrijā >

Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvērtējumu, kā prioritāros nosakot šādus kritērijus: kredītrisks, projekta atbilstība apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu >

Finanšu ministrija pēc projektu izvērtēšanas sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai >

Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā >

Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā rīko konkursu par kredītiestādes izvēli un līdz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētus dokumentus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plānu, sertificēta vērtētāja novērtējumu nodrošinājumam, operatīvo finanšu pārskatu u.c. >

Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Nav zināms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomēr kaut nedaudz zinot, kā ir ticis piešķirts galvojums Liepājas metalurgam), brīdī, kad paraksta šo Saeimas deputātiem adresēto dokumentu, kam nav nekā kopēja ar reālo dzīvi, kaut nedaudz nosarkst vai tomēr ne.

Taču ne tas būtiskākais. Faktiski skaidrojumā deputātiem Andris Vilks atkārto to pašu, kas ticis izklāstīts arī skaidrojumā sabiedrībai - ar uzraudzību viss esot bijis labākajā kārtībā, viss esot darīts precīzi tā, kā tas aprakstīts normatīvajos aktos, bet tas, ka Liepājas metalurgs kaut kā nejauši un negaidīti ir nonācis kraha priekšā, varot liecināt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma uzraudzību. Ar to viss esot bijis kārtībā, visi vajadzīgie papīri pieprasīti un arī saņemti.

Ja rūpīgāk paraudzīties uz oficiālās uzraudzības kārtībā iesniedzamajiem un izvērtējamajiem dokumentiem, ātri kļūst skaidrs - to vidū ir ļoti maz tādu, kas agrāk vai vēlāk nebūtu pieejami publiski. To apliecina arī finanšu ministra 2013. gada februāra sākuma atskaite Saeimas deputātiem par pēdējo divu gadu kontaktiem ar Liepājas metalurgu.

2011. gadā Finanšu ministrija ar Liepājas metalurgu sarakstījusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tāpat pēcāk ir atrodams gada pārskatā) un vēl arī reitinga novērtējumu, - un tas arī viss. Tas, kā uzņēmumam iet ar uzņēmējdarbību, Finanšu ministriju nav interesējis, - tikai mantas vērtējumi.

Savukārt 2012. gadā Finanšu ministrija pēkšņi pamanījusi, ka uzņēmumam "pasliktinājušies finanšu rādītāji" (kaut patiesībā Liepājas metalurgs ar zaudējumiem strādā jau gadiem ilgi), un "pieprasījusi paskaidrojumus". Uzņēmums atbild, ka "rādītājiem vajadzētu izlīdzināties", un Andra Vilka vadītajai ministrijai ar to pilnīgi pietiek. Arī visi pārējie informācijas pieprasījumi uzņēmumam ir tikpat formāli.

Tiesa, ir notikušas arī divas tikšanās, - taču abas ir bijušas tikai un vienīgi pačalošanas līmenī, bez kaut jel kādas konkrētas izpētes, analīzes un lēmumu pieņemšanas. Lūk, oficiālais atstāsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumā 2012. gada 8. augustā:

"Šodien AS Liepājas metalurgs vizītē bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, parlamentārā sekretāre Karina Korna un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kopā ar AS Liepājas metalurgs vadību viesi apskatīja jauno elektrotēraudkausēšanas cehu un pārliecinājās, ka darbs tajā rit bez traucējumiem.

Izvērtējot AS Liepājas metalurgs lomu Latvijas ekonomikā finanšu ministrs Andris Vilks rezumēja: "Biju šeit laikā, kad tika apturēta vecās martena krāsns darbība, mēģināju toreiz vizualizēt gaidāmo, bet tagad redzu, cik vērienīgas pārmaiņas ir notikušas.

Ir notikusi dinamiska pāreja no vecās tehnoloģijas uz jauno. Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomīgo nozari ir iespējams attīstīt - rūpnīca jau iezīmē nākotnes vīzijas, redzu, kāds būs nākošais posms. Metalurgam ir spēcīgi pamati, stabils kolektīvs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darīts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne Latvijā, arī ne Baltijā.

Uzņēmums ir unikāls, jo nav tradicionāls, Latvijā to nav ar ko salīdzināt. Ir jāskatās, kas notiek pasaulē ar šādiem uzņēmumiem. Lai realizētu pāreju no viena ekonomiskā modeļa uz otru ir vajadzīga drosme. Ir jāsaprot, ka notiek pāreja no viena modeļa uz otru, ir iespējamas problēmas, tā notiek un pret to ir jāattiecas ar izpratni. Latvijā līdzīgu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulē ir.""

Tiešām tikai pačalošanas? Un kā tad izpēte, uzraudzība, pieņemtie lēmumi? Lūk, izteiksmīga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes atbilde uz oficiālu pieprasījumu - kas abās tikšanās reizēs piedalījās, kādus jautājumus apsprieda, kur ir tikšanās protokoli vai ziņojumi par rezultātiem:

"Tikšanās [2012. gada 17. decembrī] notika pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, Finanšu ministrijas telpās, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji [kuru vārdus ministrija nevēlas atklāt] un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre, S. Jantone un K. Āboliņš. Informējam, ka operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas, izņemot gadījumus, kad to ir pieprasījis kāds no sanāksmes dalībniekiem.

Tikšanās [2012. gada 08. augustā] notika Liepājas vizītes ietvaros, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apmeklēja arī Eiropas Savienības fondu projektu atvērto dienu, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre un K. Āboliņš. Kā jau atbildē uz 1. jautājumu minējām, operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas."

Un kā tad ar visu - ne pārāk apjomīgo un detalizēto, bet nu tomēr - informāciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadā valsts galvojuma uzraudzības ietvaros esot pieprasījusi no Liepājas metalurga? Neticami, bet fakts - lūk, tās pašas Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Informējam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS Liepājas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vēstuli Nr.1626/31-1, kurā norādīts, ka visa informācija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistībā ar valsts vārdā sniegto galvojumu, ir komercnoslēpums."

Tas nozīmē: Liepājas metalurgs ir bez kādām diskusijām paziņojis Latvijas valstij, ka visa tā informācija, kas valstij tiek sniegta saistībā ar privātuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslēpums, - un valsts pārstāvji ar finanšu ministru priekšgalā tam ir bez ierunām piekrituši.

Vēl vairāk - Baiba Bāne noklusē to, ka tieši valsts pārstāvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklājīgi lūguši sniegt savu atzinumu - kāds ir ar valsts galvojumu saistītās informācijas statuss.

Un tas nav nekāds izdomājums vai fantāzija - lūk, arī pati Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāja Valērija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vēstule "Par informācijas statusu":

"Atbildot uz Jūsu pieprasījumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtās informācijas statusu, AS Liepājas metalurgs informē Jūs, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informācija, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS Liepājas metalurgs komercnoslēpums.

Šajā sakarā AS Liepājas metalurgs šai informācijai ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, jo šīs informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu AS Liepājas metalurgs likumiskajām interesēm un būtiski negatīvi ietekmēt AS Liepājas metalurgs konkurētspēju.

Ņemot vērā iepriekšminēto, AS Liepājas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, kā arī šo dokumentu saturs un tajos ietvertā informācija nav izpaužami trešajām personām..."

Arī tās skopās ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrīkstas izpaust bez Liepājas metalurga un tā saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzītāju neieinteresētību un vienkārši nolaidību, rūpējoties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.

Lūk, kāda, piemēram, bijusi Finanšu ministrijas rīcība, beidzot "pamanot", ka 2012. gada pirmajā ceturksnī Liepājas metalurga darbības rezultāti vēl pasliktinājušies, - vēl viens Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Valsts galvoto kredītu uzraudzība notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība". Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli īstenoja, regulāri uzraugot AS Liepājas metalurgs finanšu rādītājus un to izpildi pret biznesa plānu.

Konstatējot AS Liepājas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plānu un finanšu rādītāju pasliktināšanos, tika veiktas pārrunas un organizētas tikšanās, kuru laikā tika pārrunāti AS Liepājas metalurgs finansiālās darbības un valsts vārdā galvotā aizdevuma atmaksas jautājumi, rosinot AS Liepājas metalurgs aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pārskatīšanu vai pārfinansēšanu citā kredītiestādē."

Tātad - redzot, ka bizness sāk pikēt bezdibenī, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji "veikuši pārrunas un organizējuši tikšanās", kuru laikā "pārrunājuši finansiālās darbības un jautājumus", kā arī "rosinājuši aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas". Tas tad arī viss - un, kā mēs jau labi zinām, šādas "sarunas" visa 2012. gada laikā bijušas precīzi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos Liepājā un jūsmošanu par tehnisko progresu).

Tāda nu ir Andra Vilka un kompānijas valstiskā uzraudzība - absolūti formāla, bez konkrētiem atbildīgajiem, bez kādas ieinteresētības, atklāti pavirša un nolaidīga. Bet... varbūt citādi nemaz nevarēja? Varbūt nabaga valsts nemaz nevarēja pamanīt, kas patiesībā notiek ar Liepājas metalurgu? Publikāciju cikla turpinājums – pēc svētkiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...