Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2014. gada janvārī parādās ziņas, ka Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers (attēlā) iecerējis maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma pamatražotni pārdot nevis izsolē, bet gan "labākā piedāvājuma" iesniedzējam - pēc shēmas, kāda savulaik tika aktīvi izmantota Latvijas kuģniecības bēdīgi slavenajā privatizācijā: arī šis uzņēmums savulaik tika pārdots nevis atklātā izsolē, bet gan pēc sarežģītiem kritērijiem nosakāmā "labākā piedāvājuma" iesniedzējam.

H. Velmera Liepājas metalurga mantas pārdošanas plānā apgalvots, ka administrators esot izvērtējis uzņēmuma mantas (ieķīlātās un neieķīlātās) pārdošanu un secinājis, ka kreditoru ieguvums no mantas pārdošanas uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros būs augstāks, nekā pārdodot katru mantas vienību atsevišķi, par vērtību, kas nosakāma attiecīgā uzņēmuma ietvaros saimnieciskās darbības neturpināšanas (likvidācijas vērtība).

Tāpēc H. Velmers uzsākšot Liepājas metalurga mantas pārdošanu uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros, nerīkojot izsoli, ja šādu atļauju saskaņā ar Maksātnespējas likuma 114.pantu un 116.pantu būs devuši uzņēmuma nodrošinātie kreditori, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts. (Un Latvijas valsts valdības personā šādu atļauju arī dod.) Šādā veidā H. Velmers prognozējot saņemt pat 112 miljonus eiro, kas ir oficiālais ražotnes novērtējums.

"Parādnieka ražotnes (uzņēmuma) sastāvā ietilpst metāla kausēšanas ražotne, kuras kapacitāte gada laikā sasniedz 900 000 tonnas sagataves un velmētava, kuras kopējā jauda ir 730 000 tonnas armatūras gadā. Ražotnes sastāvā ietilpst tehnoloģiskās iekārtas, nekustamie īpašumi un kustamā manta, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu," - šādi plānā aprakstīta bez izsoles pārdodamā Liepājas metalurga pamatražotne.

Kārotāju nav daudz, turklāt liela daļa no tiem, atkal aktīvi līdzdarbojoties Prudentia „konsultantiem” ar Vienotības aizmuguri, tiek „atšūta” jau pieteikumu stadijā – viņu vidū arī Kirovs Lipmans. Beigu beigās paliek tikai divi - Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par Liepājas metalurgu piedāvā samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro, savukārt formāli Ukrainai piederīgā KVV Group piedāvā maksāt vien 107 miljonus tāpat desmit gadu laikā.

Taču, kā jau pēc darījuma noslēgšanas ar KVV Group paziņo konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, pārrunu gaitā KVV Group esot izrādījusi "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu". Kā tieši izpaudusies šī „degsme”, tā arī netiek atklāts, toties pārdošanas brīdī tiek zīmētas visnotaļ spožas nākotnes ainas.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas un administratora konsultanta, bēdīgi slavenās Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tikšot saņemti nodokļos.

Taču tās izrādās tikai ilūzijas bez kāda reāla seguma. Jau drīz pēc darījuma izrādās, ka „labākā piedāvājuma” iesniedzējiem tomēr nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumiem par elektrību, tie jau drīzumā nolemj ražošanu sašaurināt un atlaist 15% darbinieku, kas nozīmē 150 cilvēku atstāšanu bez darba.

Tad arī atklājas, ka bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas". Kļūst arī skaidrs, ka administrators nav pat mēģinājis noskaidrot „labākā pretendenta” finansiālo stabilitāti un saimniecisko pieredzi. Interesējošie faktori ir bijuši tikai divi – solītā pirkuma summa un pirmā iemaksa.

H. Velmers šai sakarā var pateikt tikai to, ka šī taču esot nevis privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta. Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts. „Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos,” skaidro H. Velmers.

Šis „galvenais” gan nenozīmē, ka valsts tūlīt saņem vismaz būtisku daļu no tās samaksātās galvojuma summas. (Kopējā summa, ko Latvijas valsts 2013. gadā augstsirdīgi atmaksāja aizdevējiem uzņēmuma vietā, bija vairāk nekā 70 miljoni eiro.)

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš 2015. gada sākumā gan apgalvo, ka Valsts kase esot atguvusi aptuveni septiņus miljonus eiro, kas investēti Liepājas metalurga maksātnespējas procesā, kā arī 1,7 miljonus eiro, kas novirzīti izmaksu segšanai, kuras radās, uzņēmuma vietā atmaksājot Itālijas bankai kredītu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, taču nekādu sīkāku informāciju nesniedz.

Taču patiesībā summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņem no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas, izrādās, ir tikai 5 145 989 eiro.

Pēc līguma noslēgšanas ar KVV Group un tās pirmās iemaksas saņemšanas atklājas, ka tās lielākā daļa - 13,33 miljoni eiro sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.

Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators H. Velmers kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu no šīs iemaksas saņēmis savu pirmo lielo maksājumu - 1 141 010 eiro (ieskaitot PVN).

No jauniem skandāliem un atklājumiem saistībā ar Liepājas metalurga investoru piesaistes procesu pasargā tikai tas, ka Ministru kabinets šo procesu atzīst par valsts noslēpumu un iekļauj to valsts noslēpuma objektu sarakstā, jo tā detaļu atklāšana var "apdraudēt valsts intereses".

"Deputātiem jārēķinās, ka informāciju saistībā ar maksātnespējīgā AS Liepājas metalurgs investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu, piešķirot konfidenciālu statusu un iekļaujot valsts noslēpuma objektu sarakstā, tā kā šādas informācijas, kura attiecas ekonomisko un tehnisko darbību, nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses," - šādu atbildi no Ekonomikas ministrijas saņem Saeimas deputāti, kas interesējušies par investora piesaistes procesu.

Ekonomikas ministrija viņiem arī paskaidro, ka "vienkāršajiem cilvēkiem" uz skaidrību par šo jautājumu vismaz tuvākajos gados nav ko cerēt: "Likuma „Par valsts noslēpumu" (turpmāk - likums) 9.panta pirmā daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas.

Savukārt likuma 12.panta sestā daļa nosaka, ka valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.

Likuma 8.pantā ir noteikti valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi. Konfidenciālai informācijai slepenība noteikta uz pieciem gadiem. Konkrētā informācija kļūst pieejama sabiedrībai, ja, beidzoties slepenības termiņam, netiek nolemts noteikt jaunu slepenības termiņu vai ja konkrētā informācija pirms slepenības termiņa beigām ir zaudējusi nozīmīgumu un tai slepenība tiek atcelta..."

Tikmēr uzņēmums ar jauno nosaukumu KVV Liepājas metalurgs straujiem soļiem tuvojas otrajam kraham, H. Velmera un kreditoru (no kuriem noteicošā balss ir Latvijas valstij) izvēlētais „labākais pretendents” KVV Group izrādās gan saimnieciski, gan finansiāli nespējīgs, un likumsakarīgs iznākums aprakstītajiem procesiem ir 18. martā izziņotais KVV lēmums par uzņēmuma konservāciju (kurai gan arī nepietiek līdzekļu).

Rezultātā trīs gadus pēc Valda Dombrovska valdības demonstrētās neizlēmības un mazspējas Māra Kučinska Ministru kabineta pārstāvji faktiski atkārto 2013. gada ministru izteikumus: tagadējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tieši tāpat kā viņa priekšgājēji pēc ilgas minstināšanās nonāk līdz atzinumam, ka ar pašreizējiem akcionāriem Liepājas metalurgs nez vai varētu atsākt darbību, savukārt Ministru prezidents M. Kučinskis tieši tāpat kā savulaik V. Dombrovskis nedēļu pēc nedēļas stāsta, ka tiekot gaidīta papildu informācija.

Vienīgā atšķirība – ja V. Dombrovskis vēl solīja uzņēmuma darbības atjaunošanu, tad M. Kučinskis kopā ar Privatizācijas aģentūru runā tikai par „normālām atgūstamām summām”, kaut ir skaidrs, ka ar katru lēmumu novilcināšanas un nepieņemšanas nedēļu tās kļūst aizvien niecīgākas.

Nākamajā cikla publikācijā Pietiek publicēs apjomīgu sarunu ar bijušo Liepājas metalurga administratoru Haraldu Velmeru, - kā viņš skaidro visu ar uzņēmumu notikušo un pašlaik notiekošo.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...