Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

Grūti teikt, kā jūs justos, ja ar savu personisko mantu un maku būtu nogarantējuši kredītu kādam, kura bizness jau pirms kredīta saņemšanas brīža sācis strādāt ar zaudējumiem un tā arī turpina, kaut garantiju izlūgšanās laikā ir tikusi solīta uzplauksme un peļņa. Lūk, pavisam neliels kopsavilkums no aģentūras LETA ziņu lentas 2009.-2010. gadā.

LETA, 2009. gada 21. maijs: "Tērauda ražošanas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs konsolidētie zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljonus latu, salīdzinot pagājušā gada attiecīgajā perioda peļņu 0,7 miljonu latu apmērā."

LETA, 2009. gada 20. augusts: "AS Liepājas metalurgs konsolidētais neauditētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga mājaslapā."

LETA, 2010. gada 26. februāris: "Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs neto apgrozījums pērn sarucis par 37,4% un bija 169,1 miljons latu, salīdzinot ar 270,2 miljoniem latu 2008. gadā, liecina uzņēmuma neauditētais konsolidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn strādāts ar 12,4 miljonu latu zaudējumiem, bet 2008. gadā tika gūta 5,9 miljonu latu peļņa."

LETA, 2010. gada 10. jūnijs: "Metālapstrādes uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 6,5 miljonu latu zaudējumiem, liecina NASDAQ OMX Riga publicētais konsolidētais pārskats. Kompānijas zaudējumi šogad, salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, gandrīz dubultojušies. Pērn pirmajā ceturksnī zaudējumi veidoja 3,2 miljonus latu."

LETA, 2010. gada 25. augusts: "AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā pusgadā strādāja ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas publicēts NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija 3,8 miljoni latu."

LETA, 2010. gada 24. novembris: "Metalurģijas uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada deviņos mēnešos cietis 7,4 miljonu latu zaudējumus, liecina uzņēmuma deviņu mēnešu neauditētais finanšu pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX Riga. 2009. gada deviņos mēnešos Liepājas metalurga zaudējumi bija 4,9 miljoni latu."

Šī ir tā informācija, kas ir redzama katram un ikvienam, bet cilvēki, kuriem piemīt māka izlasīt uzņēmumu gada pārskatus, Liepājas metalurga ikgadējās bilancēs spēj - ja vien vēlas, protams, - saskatīt vēl daudz vairāk sākotnēji bažas raisošu, pēcāk jau atklāti biedējošu faktu.

Savukārt to, ko valsts ar tās kā galvojuma sniedzējas tiesībām šajā laikā būtu varējusi noskaidrot, ja vien būtu bijusi vēlēšanās, uzskatāmi rāda, piemēram, auditorkompānijas Ernst & Young Baltic jau 2013. gada martā pēc beidzot "atmodinātās" Finanšu ministrijas sagatavotā revīzija par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību 2011. gada konsolidēto finanšu pārskatu.

"2011. gadā Koncerns ir pārdevis produkciju par kopējo summu 7 465 tūkst. latu apmērā atsevišķiem darījumu partneriem, kurus Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests identificējis kā personas, kuras, iespējams, iesaistītas aizdomīgos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumos. Mēs nevarējām izvērtēt, vai Koncerns ir iesaistīts kādā aizdomīgā PVN darījumā, nedz arī to, vai saistībā ar šiem darījumiem Koncernam varētu rasties kādi PVN riski," - ja kādam nav skaidrs, runa ir par tumšiem darījumiem, ko valsts līdz tam nav pamanījusi.

"Mēs neesam saņēmuši atlikumu salīdzināšanās vēstuli par Koncerna saistībām par saņemto avansu no Stemcor UK Limited 30 286 tūkst. latu apmērā 2011. gada 31. decembrī, kā rezultātā mēs nevarējām pārliecināties par minētās saistības atlikuma pareizību. Līdz ar to mēs nevarējām pārliecināties par saņemto avansu uzskaites vērtību 2011. gada 31. decembrī," - te auditori skaidri pasaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā ir neskaidrība par tādu "sīkumu" kā 30 miljoni latu.

"Koncerns 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" ir atzinis ieņēmumus 3 232 tūkst. latu apmērā, kas attiecas uz pārvērtēšanas rezerves norakstījumiem saistībā ar atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. No visiem atzītajiem ieņēmumiem summa 3 123 tūkst. latu apmērā attiecas uz 2010. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem un summa 109 tūkst latu apmērā - uz 2011. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. Saskaņā ar SGS Nr. 1 un SGS Nr. 16 pārvērtēšanas rezerves norakstījumi pamatlīdzekļu atsavināšanas rezultātā jāatzīst pašu kapitālā.

Līdz ar to 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu posteņi „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" un „Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem" būtu jāsamazina par 3 232 tūkst. latu, pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa" 2010. gada 31. decembrī būtu jāpalielina par 3 123 tūkst. latu, bet summa 109 tūkst. latu apmērā 2011. gadā būtu jāpārklasificē no pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uz posteni „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa"," - te savukārt tiek skaidri norādīts uz valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma kategorisko nevēlēšanos maksāt nodokļus pilnā apjomā.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Taču, kā mēs tagad zinām, ne Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā, ne viņa pārraudzībā esošajā Kaspara Āboliņa pārvaldītajā Valsts kasē neatrodas ļaudis, kuriem interesētu Liepājas metalurga iesniegtos pārskatus ne tikai iereģistrēt un nolikt atbilstošajos plauktiņos, bet arī tajos ieskatīties un uz šo faktu pamata izdarīt secinājumus - kurp virzās uzņēmums, kuram valsts ir garantējusi 85 miljonu eiro kredītu.

Pat, ja Valsts kasē un Finanšu ministrijā neatrastos neviens pats cilvēks, kurš spētu lasīt gada pārskatus un uz to pamata izdarīt secinājumus, lielu un spilgtu trauksmes lampiņu valstisko uzraudzītāju galvās vajadzēja iedegt notikumiem 2012. gada vasarā, kad, nesagaidījis nekādu reakciju uz saviem pirmajiem brīdinājumiem, Kirovs Lipmans mēģina piespiest Liepājas metalurga saimniekus atļaut veikt uzņēmumā iekšējo revīziju par pēdējiem astoņarpus gadiem.

Nekas viņam, protams, neizdodas, uzņēmuma saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals nobalso pret, taču interesants ir saistībā ar šo akcionāru sapulci Kirova Lipmana iesniegtais astoņas lappuses garais pārbaudāmās informācijas saraksts - viss tas, kas Latvijas valstij saistībā ar tās 85 miljonu eiro likteni uzņēmumā neieinteresē līdz pat 2013. gada pavasarim. Prasīts tiek faktiski viss tas, ko kārtīgs saimnieks Liepājas metalurgam būtu paprasījis pirms kredīta garantēšanas. Taču uzņēmums to nesniedz ne pirms galvojuma izsniegšanas, ne arī tagad...

Ak tad gadījumā, ja jūs personiski kādam būtu garantējuši kredītu (personiski nozīmē - ar savu maku un savu mantu), jūs satrauktos, ja aizņēmējs, kura bizness jau sen strādā ar mīnusiem, paziņotu, ka viņš negrib nekādus tur jaunus, neatkarīgus revidētājus, jo viņam esot labi tā, kā ir? Sausā 2012. gada 21. septembra Liepājas metalurga padomes sēdes protokola valodā šis lēmums aprakstīts šādi:

"K. Lipmans ierosina veikt pārbaudi-auditu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs izsniegto valsts garantiju un iepriekš iesniegtiem jautājumiem par saviem līdzekļiem.

S. Zaharjins iepazīstina ar esošo situāciju akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs (par esošām pārbaudēm, darbinieku noslogojumu, sagatavojot dokumentus civillietai un krimināllietai, kur krimināllietā pieprasītie dokumenti daļēji atbilst K.Lipmana pieprasītajiem dokumentiem).

M. Pomerancis un G. Vilnītis jautā, vai iepriekš iesniegtajiem pārbaudes jautājumiem nav iestājies noilgums? M. Pomerancis piebilst, ka ir jāatdala lietas jautājumi, kurus var izskatīt Padome vai akcionārs. S. Zaharjins uzaicina Padomes locekļus balsot par to, vai uzsākt iekšējās revīzijas veikšanu.

Balsošanas rezultāti: Par: 1 - K. Lipmans. Pret: 4 - S. Zaharjins, G. Vilnītis, A. Zaharjins, M. Pomerancis. Atturas: 0. Nolēma: Neuzsākt iekšējās revīzijas veikšanu akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs."

Jūs uztrauktos? Jūs varbūt arī satrauktos, bet ne Andris Vilks, ne Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko pusotru gadu vēlāk konstatē Valsts kontrole: valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis algu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDO valdē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu.

Kāds izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze" skaidri apliecina - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Savukārt cits fragments no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze" ļauj izdarīt skaidru secinājumu, kas ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē."

To pašu savā atzinumā pēcāk paziņo arī Valsts kontrole:

"211.1. Ievērojot minētos apstākļus, galvojums sniegts, balstoties uz informāciju, kas, iespējams, neatklāja faktisko situāciju;

211.2. Šādi apstākļi bija arī 2009.gadā, laikā, kad valsts galvojuma saņemšanai atzinumu par AS Liepājas metalurgs iesniegto projektu Finanšu ministrijai sniedza AS BDO, kā arī pārējos gados, kad tika sniegts atzinums par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatiem;

211.3. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs finanšu pārskati nesniedza skaidru un patiesu priekšstatu par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem;

211.4. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs sertificēta vērtētāja atzinumi par ķīlas vērtību neatklāja tās patieso vērtību." Skaidrāk laikam vairs nav iespējams...

Taču... valstiskie uzraugi ar Andri Vilku priekšgalā Liepājas metalurga auditoru klajo interešu konfliktu "pamana" tikai tad, kad viņiem uz to norāda mediji.

"Finanšu ministrija 2013. gada 25. janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu, jo tikai LZRA ir ar likumu deleģēta šāda funkcija," - šādi skan ministrijas oficiālā, maigi izsakoties, izvairīgā atbilde uz jautājumu, vai tās amatpersonas ir iepriekš fiksējušas situāciju, ka uzņēmuma padomē atrodas persona, ar kuru cieši saistīts uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu?

Daudziem varētu šķist patiesi pārsteidzoši, bet fakts - vēl gadu vēlāk, kad Liepājas metalurgs jau ir atzīts par maksātnespējīgu un, latviski izsakoties, pat ezim skaidrs, ka kaut kas ar uzraudzīšanu un ķīlas novērtēšanu galīgi nav bijis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš joprojām, it kā nekas nebūtu bijis, atsaucas uz to pašu BDO vērtējumu:

"Jāmin, ka piedāvātais nodrošinājums saskaņā ar sertificētu vērtētāju novērtējumiem pilnībā nodrošināja valsts galvojuma saistības. Galvojuma līguma darbības laikā Liepājas metalurgs papildus ieķīlāja par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem iegādātās specializētās tehnoloģiskās iekārtas, nodrošinot galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma nosacījumu izpildi. Saistību nodrošinājuma vērtība tika noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja sniegto tirgus vērtības novērtējumu un piemērojot ātrās realizācijas koeficentu, t.i., noteiktā apmērā samazinot vērtētāja noteikto tirgus vērtību."

Taču ko gan brīnīties par šo vienu konkrēto dīvainību, ja 2013. gada sākumā, kad beidzot uzņēmuma nonākšanu bezdibeņa malā pamana arī valstiskie uzraugi no Finanšu ministrijas un Valsts kases, izrādās, ka ne Andris Vilks, ne kāda cita šo struktūru amatpersona nespēj atbildēt faktiski ne uz vienu konkrētu jautājumu saistībā ar uzraudzības veikšanu.

Lūk, viena šāda jautājumu porcija, kas Finanšu ministrijai tiek uzdota 2013. gada janvārī un uz ko Andris Vilks un viņa vadītā iestāde spēj atbildēt tikai ar vispārīgām frāzēm, nespējot nosaukt nevienu konkrētu atbildīgo un arī faktiski nevienu konkrētu reālas uzraudzības pasākumu:

"1) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas šo uzraudzību?

2) Kā tieši šī uzraudzība veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

3) Ar kādām citām valsts institūcijām šīs personas sazinājušās, lai iegūtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai?

4) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs uzraudzības rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par uzraudzības rezultātiem?

5) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas minētā uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi", kā tas minēts publicētajā ministra vēstulē?

6) Kā tieši šī analīze veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

7) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs analīzes rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par analīzes rezultātiem?"

Tipiska ir, piemēram, ministra atbilde uz jautājumu, kas tiek uzdots pēc tam, kad klajā nāk ziņas par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina saņemto gandrīz miljonu latu lielo gada atalgojumu. Uz jautājumu, vai ministrijas amatpersonas fiksēja situāciju ar uzņēmuma vadības atalgojumu un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu, atbilde ir šāda - saprotiet nu, kā gribat:

"Finanšu ministrija, vērtējot valsts galvotā aizdevuma atmaksas iespējas un uzņēmuma finanšu rādītājus, analizē kopējās atalgojuma un administratīvo izdevumu tendences, to dinamiku un to īpatsvaru pret kopējiem izdevumiem. Līdz šim nav novērotas būtiskas izmaiņas šajās pozīcijās salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem un biznesa plānā plānotajiem..."

Ko gan brīnīties par to, ka, taujāts uzrādīt konkrētus Liepājas metalurga ņemtā aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumus, kas būtu veikti 2012. gadā, Kaspars Āboliņš spēj atbildēt tikai to, ka "atmaksas iespējamības novērtējumi tiek veikti un glabāti datu bāzē".

"Pamatojoties uz Valsts kases kvalitātes dokumentos noteiktajiem kritērijiem, 2012. gada novembra un decembra atmaksas iespējamība no piecām iespējamām pakāpēm tika novērtēta kā otra augstākā," ir gan spiests atzīt Valsts kases pārvaldnieks. "Vēlāk, saņemot SIA Ernst&Young Baltic padziļinātas finanšu izpētes ziņojumu, atmaksas iespējamības pakāpe uz 2012.gada beigām, vadoties no piesardzības apsvērumiem, tika pārskatīta un samazināta par divām pakāpēm."

Šajā diplomātiskajā atbildē ietvertais patiesais vēstījums ir - līdz pat 2012. gada beigām Valsts kasei, neraugoties uz visu iepriekš minēto, nerodas nekādas būtiskas bažas par Liepājas metalurga saimniecisko un finansiālo stāvokli un atmaksas iespējamību tā samazina tikai un vienīgi pēc tam, kad satraukusies beidzot ir tādā pašā letarģiskā miegā gulējusī Valda Dombrovska valdība, pasūtot neatkarīgu auditu.

Valsts kontrole šo brēcošās nolaidības ainu pēcāk īsi raksturo šādi:

"210.1. Valsts kases procedūru aprakstā noteikto atmaksas iespējamības pakāpes noteikšanas kritēriju - nodrošinājuma novērtējums un kredītspējas novērtējuma kategorija - attiecība neraksturo uzņēmuma patieso maksātspēju atmaksāt valsts galvoto aizdevumu, jo pie jebkura finanšu rādītāju stāvokļa pasliktināšanās vai uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm, ja ir augsts nodrošinājuma novērtējums, kopējā atmaksas iespējamības pakāpe nesamazināsies zem 50% līmeņa.

Piemēram, AS Liepājas metalurgs atmaksas iespējamības pakāpe no 75% uz 25% tika samazināta tikai 2013. gada 29. aprīlī, lai gan Ministru kabinets jau 2013. gada 5. februārī bija devis uzdevumu padziļinātam auditam, kas pamatots arī ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, ka AS Liepājas metalurgs absolūtās likviditātes rādītājs jau kopš 2011. gada beigām liecina par AS Liepājas metalurgs nespēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu īstermiņa saistību segšanai, un 2013. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija AS Liepājas metalurgs vietā veica maksājumu EUR 6 128 456 apmērā."

Visbeidzot - pāris sīki fragmenti no auditorfirmas Ernst & Young Baltic 2013. gada 15. marta atzinumiem, ko Liepājas metalurgu "valstiski uzraudzījusī" Valda Dombrovska valdība labi saprotamu iemeslu dēļ nekavējoties noslepeno.

Pirmais: "Uzņēmums ir pārkāpis finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar SEB un Citadeles bankām. Saskaņā ar UniCredit kredītlīguma nosacījumiem, nespēja izpildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt UniCredit kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi bija pārkāpti 2012. gada beigās. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas UniCredit līguma nosacījumi bija pārkāpti jau 2011. gada beigās."

Un otrais: "2011. gada 31. decembrī Koncerns nav ievērojis atsevišķus saņemto aizņēmumu no kredītiestādēm nosacījumus, kas attiecināmi uz ilgtermiņa aizņēmumu 51 149 tūkst. apmērā. Minēto nosacījumu pārkāpumu dēļ šis aizņēmums būtu jāpārklasificē no ilgtermiņa kreditoriem uz īstermiņa kreditoriem. Ja tiktu veikti atbilstoši labojumi, tad ilgtermiņa kreditoru saistības samazinātos un īstermiņa kreditoru saistības palielinātos par 51 149 tūkst. latu."

Un tas nozīmē - ja ne niekošanās ar grāmatvedību (ko "piebarotie" auditori nevēlējās pamanīt), reālas maksātnespējas priekšvakars Liepājas metalurgam ir jau 2011. gada beigās, un, ja ne Andra Vilka un Valsts kases nolaidība, jau 2011. gada beigās vai, vēlākais, 2012. gada pavasarī valstiskajiem uzraugiem ir visas iespējas konstatēt problēmu patieso apmēru. Taču - šādas vēlēšanās nevienam no viņiem nav...

No šī letarģiskā miega un apmierinātības gan Kaspara Āboliņa vadīto Valsts kasi, gan Andra Vilka vadīto Finanšu ministriju, gan visu Valda Dombrovska valdību pamodina tikai paša Liepājas metalurga atzīšanās faktiskā maksātnespējā, un tad nu miegainās nolaidības vietā nāk drudžainu muļķību, vēl nolaidīgākas vilcināšanās un valstiska gļēvuma laiks. Bet par to - cikla nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

21

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

FotoSākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām. Objektivitātes līdzsvaram lieku klāt linkus informācijas avotiem. Paraksts - dīvāna eksperts.
Lasīt visu...

21

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

FotoKārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties neatkarības atgūšanas laiku un īpaši visas vēlākās peripetijas ap robežlīgumu ar Krieviju Abrenes atdošanas kontekstā, viņš (Māris Grīnblats -E.A.) bija viens no tiem, kas šajā līgumā tomēr iespēlēja okupācijas faktu pieminēšanu. Ja tā nebūtu noticis un mēs Abreni būtu atdevuši bez šīs atrunas, tad Krievija mūs varētu uzskatīt par jaunu valsti, nevis neatkarīgās Latvijas tiesību pārņēmēju un turpinātāju. Tad mēs būtu kārtīgās auzās ar visiem nepilsoņu statusiem un tamlīdzīgi".
Lasīt visu...

12

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

FotoVeselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs ir oficiali vērsies pie raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotājiem, Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, lūdzot atsaukt 29. marta raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pausto informāciju par imunitātes līmeņa pret Covid-19 noteikšanu pēc antivielu daudzuma organismā personām pēc vakcinācijas, salīdzinot vakcīnu efektivitāti. Šāda informācija ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša.
Lasīt visu...

6

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

FotoEs, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu, publisku apmelošanu, faktu sagrozīšanu un skarba apvainojuma "heiteris" adresēšanu manas personas virzienā. Pieprasu publisku atvainošanos no TV3 raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem SIA Red Dot Media, SIA All Media Latvia un žurnālistiem.
Lasīt visu...

12

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

FotoDrusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es kā vadošajās reklāmas aģentūrās visu dzīvi strādājusi varu jums apgalvot. Kā arī to, ka produktu sāk tik masīvi virzīt tirgū tikai vienā gadījumā. Kādā, paši nojaušat.
Lasīt visu...

21

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

FotoKad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss pareizi ir teikts, tikai no kādas tautas tas nosodījums un atmaskošana tiek prasīta?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....