Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ulda Seska vadītā Liepājas dome, kas pirms dažiem gadiem vairāk nekā 16 tūkstošus latu par 13 lappuses garu vidusskolnieka līmeņa sacerējumu sliktā latviešu valodā samaksāja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas firmai, ir spērusi lielu soli uz priekšu un avansā apmaksājusi 90 procentus no 3,03 miljonus latu vērtā pilsētas koncertzāles tehniskā projekta. Ieguvumu speciālisti nedēvē citādi kā par atklātu brāķi un makulatūru, savukārt Seska vadītā pašvaldība uz šo vērtējumu ir reaģējusi tāpat kā savulaik uz interesi par Vīķes-Freibergas sacerējumu un projektu noslepenojusi.

Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company, un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tiek ziņots, ka pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis, ka „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.

Šie diplomātiskie atzinumi patiesībā nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru. „Tā rezultātā pašvaldība par saņemto nederīgo tehnisko projektu ir jau faktiski avansā samaksājusi gandrīz trīs miljonus latu – apmēram 90 procentus no kopējās projekta vērtības. Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.

Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks. Austrijā esot, sūtīju Latvijas pārstāvjiem brīdinājumus, bet tie netika ņemti vērā. Izrādījās, ka par nepabeigtu un kļūdainu projektu ir samaksāti 90 procenti honorāra, koncertzāles tehniskais projekts maksā 3,03 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Latvijas puse liedz sev jebkādas iespējas iegūt kvalitatīvu projektu. 2011. gada marta sākumā publicēju projekta arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījumu. Izveidojās īslaicīga diskusija, bet tā vietā, lai atgūtu zaudēto naudu, Liepājas Dome projektu aizslepenoja”.

Saskaņā ar Vērpes pārliecību „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Ja ķeras klāt šo kļūdu labošanai, jāpārstrādā arī projekta inženieru daļa – būvkonstrukcijas, apkure, vēdināšana, u.t.t. un pats būtiskākais ēkas celtniecības izmaksas. Tehniskais projekts, kas izmaksā 15,6 procentus no plānotās būvizmaksas, neuzrāda precīzas būvtāmes, pie tam pagājušā gada 13. decembrī netika iesniegtas būvkonstrukcijas! Šādus iztrūkumus par papildinājumiem pēc projekta ekspertīzes vairs nosaukt nevar. Nebrīnos, ka labošanas process ir tā ieildzis. Pēc projekta nodošanas būs nepieciešama atkārtota projekta ekspertīze, iepriekšējā izmaksāja 15 000 latu”...

Dažas no arhitektu pamanītajām uzskatāmākajām nejēdzībām un paviršībām austriešu izstrādātajā projektā ir šādas:

- jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

- mēģinot izsekot evakuācijas ceļu ugunsgrēka gadījumā, tas izrādās bezjēdzīgi sarežģīts un bīstams; pēc būtības evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu, uz strupceļu.

- vispār nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta, un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu.

- mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, un jau ieplānotas nopietnas problēmas ar flīģeļa nogādi kamerzālē.

- visā ēkā mūzikas klasēs un kabinetos nav paredzēta dabīgā ventilācija, kas ir sevišķi bīstams risinājums ēkai ar stiklotām sienām un ļoti zemiem griestiem.

- tualetes iecerētas nepamatoti mazas un plānojuma ziņā būtu vairāk pieļaujamas kinoteātrim vai ātrās ēdināšanas iestādei, nevis augstas klases publiskai ēkai.

- dušas telpas izeja projektēta tieši uz gaiteni bez jebkādas priekštelpas.

Īpatna bijusi arī austriešu arhitektu attieksme. „Jāsaka, ka par Latvijas likumdošanu un ēkas funkcionālajiem un apkalpes risinājumiem projekta autori nelikās ne zinis, atvēlētajā laikā nebija iespējas neko vairs saglābt. Redzot projektu, sākumā bija sašutums un neticība par notiekošo. Latvijas pārstāvju brīdināšana par draudošo līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamo projekta kvalitāti netika ņemta vērā. Tomēr, strādājot tālāk, arvien labāk sapratu, ka projekts ir mums dārga un rūgta mācību stunda, un ir nepieciešami nopietni papildinājumi Latvijas būvnormatīvos, lai varētu realizēt liela mēroga projektus Latvijā, sadarbojoties ar ārzemju speciālistiem,” atzīst Vērpe.

Tikmēr Sesks par iztērēto naudu un iegūto rezultātu pagaidām klusē. Turklāt oficiāli ar projekta ekspertīzes slēdzienu nav bijis iespējams iepazīties par domes opozīcijas deputātiem, - kā norāda Kesenfelds, viņam pēc būtības paziņots, ka „ekspertīzes rezultātus man nedos tik ilgi, līdz tie tomēr kaut kā nebūs kļuvuši pozitīvi”.

Seska vadītā pašvaldība pašlaik gaida projekta labojumus un pilnveidojumus, kuri solīti līdz 16. maijam, taču vēl joprojām nav saņemti. Savukārt Vērpe ir noskaņots radikāli: „Lai šajā situācijā iegūtu reālu rezultātu, ir jāsper radikāls solis – jāpārtrauc sadarbība ar līdzšinējiem projektētājiem un jāattiesā izšķērdētie līdzekļi, turpinot sadarbību ar citu arhitektu biroju. Šādā gadījumā sākotnēji nerealizējams projekts pārtaptu par paraugpiemēru labai projektēšanas vadības un likumdošanas praksei. Projekta pārstrāde un/vai projekta autoru maiņa ir nepieciešama, ja mēs patiesi vēlamies lepoties ar skaistu, modernu un Liepājas pilsētvidē iederīgu celtni, ja nevēlamies iedzīt bankrotā Liepājas infrastruktūras objektus un beidzot kopīgi padomāt, kā pelnīt, nevis izšķērdēt, kopīgi mācīties kā aizstāvēt savas valsts intereses, nevis apmaksāt ārzemnieku izrakstītos rēķinus.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...