Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ulda Seska vadītā Liepājas dome, kas pirms dažiem gadiem vairāk nekā 16 tūkstošus latu par 13 lappuses garu vidusskolnieka līmeņa sacerējumu sliktā latviešu valodā samaksāja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas firmai, ir spērusi lielu soli uz priekšu un avansā apmaksājusi 90 procentus no 3,03 miljonus latu vērtā pilsētas koncertzāles tehniskā projekta. Ieguvumu speciālisti nedēvē citādi kā par atklātu brāķi un makulatūru, savukārt Seska vadītā pašvaldība uz šo vērtējumu ir reaģējusi tāpat kā savulaik uz interesi par Vīķes-Freibergas sacerējumu un projektu noslepenojusi.

Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company, un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tiek ziņots, ka pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis, ka „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.

Šie diplomātiskie atzinumi patiesībā nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru. „Tā rezultātā pašvaldība par saņemto nederīgo tehnisko projektu ir jau faktiski avansā samaksājusi gandrīz trīs miljonus latu – apmēram 90 procentus no kopējās projekta vērtības. Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.

Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks. Austrijā esot, sūtīju Latvijas pārstāvjiem brīdinājumus, bet tie netika ņemti vērā. Izrādījās, ka par nepabeigtu un kļūdainu projektu ir samaksāti 90 procenti honorāra, koncertzāles tehniskais projekts maksā 3,03 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Latvijas puse liedz sev jebkādas iespējas iegūt kvalitatīvu projektu. 2011. gada marta sākumā publicēju projekta arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījumu. Izveidojās īslaicīga diskusija, bet tā vietā, lai atgūtu zaudēto naudu, Liepājas Dome projektu aizslepenoja”.

Saskaņā ar Vērpes pārliecību „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Ja ķeras klāt šo kļūdu labošanai, jāpārstrādā arī projekta inženieru daļa – būvkonstrukcijas, apkure, vēdināšana, u.t.t. un pats būtiskākais ēkas celtniecības izmaksas. Tehniskais projekts, kas izmaksā 15,6 procentus no plānotās būvizmaksas, neuzrāda precīzas būvtāmes, pie tam pagājušā gada 13. decembrī netika iesniegtas būvkonstrukcijas! Šādus iztrūkumus par papildinājumiem pēc projekta ekspertīzes vairs nosaukt nevar. Nebrīnos, ka labošanas process ir tā ieildzis. Pēc projekta nodošanas būs nepieciešama atkārtota projekta ekspertīze, iepriekšējā izmaksāja 15 000 latu”...

Dažas no arhitektu pamanītajām uzskatāmākajām nejēdzībām un paviršībām austriešu izstrādātajā projektā ir šādas:

- jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

- mēģinot izsekot evakuācijas ceļu ugunsgrēka gadījumā, tas izrādās bezjēdzīgi sarežģīts un bīstams; pēc būtības evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu, uz strupceļu.

- vispār nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta, un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu.

- mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, un jau ieplānotas nopietnas problēmas ar flīģeļa nogādi kamerzālē.

- visā ēkā mūzikas klasēs un kabinetos nav paredzēta dabīgā ventilācija, kas ir sevišķi bīstams risinājums ēkai ar stiklotām sienām un ļoti zemiem griestiem.

- tualetes iecerētas nepamatoti mazas un plānojuma ziņā būtu vairāk pieļaujamas kinoteātrim vai ātrās ēdināšanas iestādei, nevis augstas klases publiskai ēkai.

- dušas telpas izeja projektēta tieši uz gaiteni bez jebkādas priekštelpas.

Īpatna bijusi arī austriešu arhitektu attieksme. „Jāsaka, ka par Latvijas likumdošanu un ēkas funkcionālajiem un apkalpes risinājumiem projekta autori nelikās ne zinis, atvēlētajā laikā nebija iespējas neko vairs saglābt. Redzot projektu, sākumā bija sašutums un neticība par notiekošo. Latvijas pārstāvju brīdināšana par draudošo līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamo projekta kvalitāti netika ņemta vērā. Tomēr, strādājot tālāk, arvien labāk sapratu, ka projekts ir mums dārga un rūgta mācību stunda, un ir nepieciešami nopietni papildinājumi Latvijas būvnormatīvos, lai varētu realizēt liela mēroga projektus Latvijā, sadarbojoties ar ārzemju speciālistiem,” atzīst Vērpe.

Tikmēr Sesks par iztērēto naudu un iegūto rezultātu pagaidām klusē. Turklāt oficiāli ar projekta ekspertīzes slēdzienu nav bijis iespējams iepazīties par domes opozīcijas deputātiem, - kā norāda Kesenfelds, viņam pēc būtības paziņots, ka „ekspertīzes rezultātus man nedos tik ilgi, līdz tie tomēr kaut kā nebūs kļuvuši pozitīvi”.

Seska vadītā pašvaldība pašlaik gaida projekta labojumus un pilnveidojumus, kuri solīti līdz 16. maijam, taču vēl joprojām nav saņemti. Savukārt Vērpe ir noskaņots radikāli: „Lai šajā situācijā iegūtu reālu rezultātu, ir jāsper radikāls solis – jāpārtrauc sadarbība ar līdzšinējiem projektētājiem un jāattiesā izšķērdētie līdzekļi, turpinot sadarbību ar citu arhitektu biroju. Šādā gadījumā sākotnēji nerealizējams projekts pārtaptu par paraugpiemēru labai projektēšanas vadības un likumdošanas praksei. Projekta pārstrāde un/vai projekta autoru maiņa ir nepieciešama, ja mēs patiesi vēlamies lepoties ar skaistu, modernu un Liepājas pilsētvidē iederīgu celtni, ja nevēlamies iedzīt bankrotā Liepājas infrastruktūras objektus un beidzot kopīgi padomāt, kā pelnīt, nevis izšķērdēt, kopīgi mācīties kā aizstāvēt savas valsts intereses, nevis apmaksāt ārzemnieku izrakstītos rēķinus.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...