Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā esam aizvien tuvāk situācijai, kad savu darbību varētu atjaunot leģendārais, taču likstām vajātais uzņēmums „Liepājas Metalurgs”. Diemžēl tajā pašā laikā liepājnieku vidū ir it kā pieaudzis pieprasījums pēc „Metalurga” neatjaunošanas, to pamatojot it kā ar rūpēm par apkārtējo vidi.

Lieta tāda, ka Turcijas kompānija „Aslani Metalurji” tuvāko 5 gadu laikā plāno ieguldīt „Liepājas Metalurgā” aptuveni 200 miljonus EUR un izveidot 400 – 500 jaunas darbavietas Ilgtermiņa perspektīvā darbinieku skaits varētu pieaugt pat līdz 700 – 1000. Attiecīgi „Metalurgs” atkal varētu kļūt par darbspējīgu un aktīvu uzņēmumu, kas sniegtu ieguldījumu ne vien Liepājas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībā.

Jāatgādina, ka uz šo brīdi „Liepājas Metalurgs” jau kādu laiciņu nav darbspējīgs, neatbilst Eiropas Savienības metalurģijas nozares prasībām un ir paspējis bankrotēt veselas divas reizes. Uzņēmuma ar vairāk nekā simt gadu vēsturi krahs bija smags trieciens ne tikai tā darbiniekiem, bet visai Liepājai un Latvijai kopumā. Turku investoru piesaiste beidzot ir devusi reālas cerības, ka viens no valsts leģendārākajiem uzņēmumiem varēs atjaunot savu darbību.

Rodas pašsaprotams jautājums, kādēļ tieši šajā brīdī, kad investīciju piesaiste uzņēmumam jau ir iegājusi savā pēdējā fāzē, Liepājā ir aktivizējušies zaļie aktīvisti, kas aģitē par „Liepājas Metalurga” radīto apdraudējumu apkārtējai videi? Vai tiešām tās ir tikai rūpes pār piekrastes floru un faunu vai tomēr atsevišķu politdarboņu ambīcijas?

Paskaidrošu sīkāk. Pašlaik pret „Liepājas Metalurga” pārdošanu turkiem un darbības atjaunošanu aģitē vides aizstāvju kustība „Radi vidi pats”. Šī gada 18.jūnijā bija ieplānota biedrības organizēta tiešsaistes diskusija „Metalurgs – Liepājas vēsture vai nākotne?”, kas gan nenotika, jo neieradās viens no diskusijas dalībniekiem. Pasākums, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē, un tā primārais mērķis ir sēt sabiedrībā šaubas par to vai „Metalurga” pārdošana turkiem ir „prāta darbs” un vai tomēr valstij nevajadzētu iejaukties un apturēt šo procesu.

Kurš gan vēlētos apturēt 200 miljonu EUR ienākšanu Latvijas ekonomikā? Ļoti elementāri – savu politisko ambīciju vadīti reģionālie vietvalži! Lieta tāda, ka Liepājas pilsētas dome Ulda Seska (Liepājas partija) un Jāņa Vilnīša (Latvijas Reģionu apvienība) veidolā uzskata, ka turku investoru ienākšana pilsētā ir saistīta ar Jaunās konservatīvās partijas, tātad savu tiešo politisko konkurentu interesēm. Tieši šī iemesla dēļ Liepājas dome jau šī gada pavasarī sāka aktīvi meklēt liekus 3 miljonus EUR, lai paši iegādātos „Metalurga” daļas un apturētu turku ienākšanu pilsētā.

Iespējams, ka domes vēlmei pretoties acīmredzami izdevīgam darījumam ir vēl dziļāki iemesli. Piemēram, varētu būt tā, ka U. Sesks ar līdzgaitniekiem jau bija sarunājis, ka „Metalurgu” pēc kāda laiciņa par zemāku cenu notirgos kādiem sev pietuvinātiem uzņēmējiem, par to saņemot arī kādu „kapeiciņu” savās kabatās. Tā, protams, ir tikai spekulācija, taču, zinot to, kā mūsu vietvalži organizē līdzīga veida darījumus, varētu būt arī taisnība.

Kāds, protams, varētu teikt, kur gan ir problēma „Metalurgu” nopārdot kādam citam, nevis tieši turkiem? Atbilde ir pavisam vienkārša, - tādēļ, ka vienīgās valstis, kas līdztekus Turcijai ir ieinteresētas mūsu metalurģijas nozarē, ir Krievija un Ķīna. Nevienam nav noslēpums, ka abas - gan Krievija, gan Ķīna -, maigi izsakoties, ir ne vien mūsu konkurenti, bet pat ienaidnieki, kas nereti izmanto ietekmi citu valstu ekonomikās kā hibrīdkara metodi savu politisko mērķu sasniegšanai.

Tajā pašā laikā Turcija ir mūsu sabiedrotais. NATO dalībvalsts, ar kuru vēsturiski esam allaž bijuši labās attiecībās. Turklāt Turcijai atšķirībā no Krievijas un Ķīnas nav mūs apdraudošu stratēģisko ambīciju Baltijas reģionā. Līdz ar to „Metalurga” iegāde ir abpusēji izdevīgs biznesa darījums.

Ja viss notiks pēc plāna un Liepājas domnieki neliks šķēršļus turku investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, pirmā rosība „Metalurgā” varētu sākties jau šogad. Tas būtu vēlamais scenārijs, jo pēc COVID-19 pandēmijas nogurdinātajai Latvijas ekonomikai lieti noderētu papildu stimuls turku naudas veidolā.

Novērtē šo rakstu:

40
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...