Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc izpilddirektora preses konferences un Delnas ziņojuma par dalību Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta (SD) izmeklēšanas komisijā, mums arī būs, ko teikt par redzēto. Delna jau sākotnēji pozicionēja, ka vairāk komentēs procesu, savukārt, Rīgas Apkaimju alianse vairāk lietas būtību.

Mēs redzam, ka mūsu dalība izmeklēšanas komisijā ir būt par neatkarīgiem, godprātīgiem novērotājiem, kas ar pēc iespējas nepastarpinātu skatu sniegs atbildes uz diviem galvenajiem jautājumiem: 1.VAI SD IR NOTIKUSI NELIKUMĪGA IZŠĶĒRDĒŠANA? 2.VAI BIJA PAMATS MAINĪT LIETAS IZMEKLĒTĀJUS?

Te galvenās atziņas no intensīvā četru dienu darba komisijā: 1), tā bija darba disciplinārlieta, kas uzreiz iedod daudz šaurāku fokusu - faktiski šādās lietās ir 3 opcijas - a) nekas; b) disciplinārsods - piezīme vai rājiens; c) atlaišana no darba.

Disciplināratbildība nekā neizslēdz vai nekavē divas citas atbildības - kriminālatbildību, tā ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence, un civiltiesisko atbildību, tā ir Rīgas domes kā darba devēja atsevišķa izšķiršanās, vai ir pamats celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu.

Disciplinārlietām ir ierobežots termiņš - 1 mēnesis bez pagarinājuma iespējām, tāpēc izmeklētāju maiņa (padomnieka M.Knoka vietā tika iecelta 4 cilvēku komisija plus 3 sabiedrības pārstāvji kā novērotāji) noteikti nenāca par labu kvalitatīvākai lietas izmeklēšanai.

Tāpēc jautājums - VAI BIJA PAMATS MAINĪT LIETAS IZMEKLĒTĒJUS - ir būtisks jautājums. Īsā atbilde ir - jā, bija pamats, to veido nevis viens ļoti izteiksmīgs apstāklis, bet apstākļu kopums, kas mums radīja šādu pārliecību. Tagad par līdzekļu izšķērdēšanu.

Disciplinārlietā SD vadībai ir izvirzīti 3 galvenie pārmetumi: a) savlaicīga 2022.g. vispārējās vienošanās (VV) nepiemērošana, kas ir lētāka nekā 2019.gada uzturēšanas līgumi (UL); b) nepietiekama iesēdumu labošanas kontrole; c) 6 gadījumos UL pārmaksāts pēc dārgākas takses.

Pirms iztirzāt pārmetumus (pārkāpumus) pa punktiem - atruna. Šajā īsajā laikā nebija iespējams pārliecināties par to, vai SD visi procesi notiek pietiekami caurspīdīgi un vai nav būtisku korupcijas risku. Tāpēc uzsvars uz to, vai pierādīts inkriminētais. Pārējais vēl jāpētī.

VV nepiemērošanā jāizšķir 2 periodi līdz 2022.g. 30.09. un pēc tam. Līdz tam (pēdējā līguma noslēgšanas diena) par iepirkuma procesu bija atbildīga iepirkuma komisija, kuras sastāvā nebija ne J.Vaivods, ne A.Urtāns.

M.Knoka sagatavotajā izpilddirektora (ID) lēmumā zaudējumi par VV nepiemērošanu aprēķināti no 2021 (!).g. septembra (rezultātu paziņošana), bet pēc tam pārsūdzību un līgumu slēgšanas procesa dēļ VV līgumi tika parakstīti gadu vēlāk. Šāda zaudējumu aprēķināšana rada aizdomas.

Jebkurā gadījumā par iepirkuma procesu līdz tā noslēgšanai atbildīga ir iepirkumu komisija, nevis iestādes vadītāji, kuru nav tās sastāvā, un tāpēc šī perioda iekļaušana aprēķinos ir vērtējama kā absolūti nepamatota.

Bet VV nav piemērota arī periodā pēc 30.09., un tas IR AIZDOMĪGI, un RAA uzskata, ka šis ir jautājums, kuru vajag turpināt pētīt, bet disciplinārlietas materiālos nav neviena pierādījuma, ka SD vadība ir speciāli kavējusi VV piemērošanu.

Papildus tam disciplinārlietas materiālos ir ID 14.04.2023. rīkojums Nr. RD-23-168-ir, kurš specifiski uzdod SD veikt virkni darbu, pamatojoties uz 2019.g. UL (dārgāki nekā VV). Pēc tam pats ID citā rīkojumā norāda, ka SD vadības VV nepiemērošana šajā laikā ir pārkāpums,

11) Labākai izpratnei - 2019.g UL ir paredzēti visas veida darbi no mazu bedru labošanas līdz lielu ielas posmu atjaunošanai. Dažādi izcenojumi. VV paredzēta (no SD paskaidrojuma) lieliem seguma atjaunošanas darbiem (piemēram, iela vismaz kvartāla garumā) ar būvprojektu.

Kopsavelkot par pirmo pārmetumu - disciplinārlietā (DL) nav pierādīts, ka SD vadība ir vainojama pie tā, ka netiek piemērota VV. Vienā daļā DL pierādījumi ir pilnīgi nepamatoti, citā - ir aizdomas, bet tad jāveic papildu izmeklēšana, ko RAA arī aicina darīt.

Par iesēdumu labošanas kontroli. Kas šeit pievērš uzmanību, ka šeit ID rīkojums par atbildīgo norāda arī J.Vaivodu, kuram nav jāparaksta akti par paveiktajiem darbiem. Iestādes vadītāja darbs ir apstiprināt kārtību, kādā tas jādara, bet par to nav nekādas kritikas.

Otrkārt, ID rīkojumā ir uzsvērts, ka SD nav nekādu pierādījumu par iesēdumu labošanu un tai pat nav zināms, vai tādi pastāv. Šis ir vēl viens apgalvojums, kas mazina uzticību iepriekšējam izmeklētājam M.Knokam, jo SD iesniedza pat vairāk, nekā to prasīja UL.

SD iesniedza PN aktus un izpilduzmērījumus. Saskaņā ar līgumu SD būtu pieticis tikai ar PN aktu. UT līgumi paredzēja, ka darbu veicējs pie sevis 2 mēnešus glabā videofiksāciju un GPS datus. SD atbildē ID norāda, ka ir pieprasītas videofiksācijas, bet vēl nav saņemtas.

SD papildus iesniedza ID arī izpilduzmērījumus. Tos neprasīja savstarpējais līgums, bet tādi tika veikti, lai papildus pārliecinātos par darbu apjomu. Arī šis dokuments ir uzskatāms par pierādījumu.

SD kārtība paredz, ka tā būvinženieri 2x apseko iesēdumu labošanas vietu - pirms un pēc labošanas. Ja defektu nav, tad tiek parakstīts PN akts. Šajā kontekstā ticams ir SD paskaidrojums, ka videofiksācija un GPS dati ir vajadzīgi tikai strīdīgu jautājumu risināšanai.

ID rīkojumā visi PN akti tiek traktēti kā nepamatoti parakstīti un līdz ar to kā tādi, kas ir radījuši zaudējumus. Kaut faktiski nav konstatēta neviena vieta, kurā darbi nebūtu veikti vai būtu veikti sliktā kvalitātē. Līdz ar to zaudējumu aprēķins ir neadekvāti liels.

No RAA puses varam piebilst, ka nav iespējams pārliecināties, kā asfalta tonnas pārtop par kvadrātmetriem bedrēs. SD esot formula, kas aprēķina ar lielāku nekā 10% precizitāti. Mūsprāt, šeit SD vajag būt supercaurspīdīgiem, parādot, ka viņiem ir samērīgs un labs process šim.

Bet, tā kā DL materiālos nav pat centienu pierādīt, ka asfalta tonnu pārnesē uz kvadrātmetriem ir kļūdas un tātad zaudējumi, tad no DL pamatotības viedokļa šis ir 100% nepierādīts apsvērums.

Tādējādi arī iesēdumu labošanas kontroles trūkuma pārkāpums disciplinārlietā paliek pilnībā nepierādīts.

Pēdējais inkriminētāis pārkāpums ir dārgāku (piemēram, 520m2 iesēdumam piemērots tarifs 100 - 500m2 iesēdumu labošanai) izcenojumu piemērošana atsevišķiem ielu iesēdumu labošanas darbiem.

DL ir minēti 6 gadījumi, no kuriem 4 automātiski atkrita, jo notikuši vairāk nekā pirms gada un DL ietvaros tur vairs neko nevar darīt.

Kas uzreiz dara uzmanīgu, ir tas, ka no visiem daudzajiem simtiem ielu iesēdumu darbiem, kas notikuši šajā periodā, visi 6 izvēlētie ir uz tiltiem un pārvadiem. Protams, ka te ļoti būtu noderējis būveksperta atzinums - vai tiešām tie tilti ir tik atšķirīgi?

Kā norādīja Audita un revīzijas pārvaldes speciāliste, kvalitatīvā disciplinārlietā mēneša termiņa ierobežojuma dēļ pierādījumus (buvniecības ekspertīze utml.) savāc jau pirms tam dienesta pārbaudes vai audita ietvaros. Šajā DL tas nebija darīts nevienā pozīcijā.

SD paskaidrojumā raksta, ka līgumā norādītie iesēdumu labošanas kvadrātmetru izcenojumi piemērojami pēc principa - ja tos var izlabot vienā piegājienā, tāpēc uz tiltiem ir atšķirīgs izcenojums, jo tur to nevar izdarīt vienā piegājienā, tāpēc arī izmaksas augstākas.

SD paskaidro, ka tiltos iesēdumu labošanai biežāk vajag veikt darbus 2 piegājienos: 1) satiksmes organizācijas dēļ - lai nav jāslēdz viss tilts; 2) tilta deformācijas šuvju (salaiduma vietu) dēļ. Izklausās pietiekami ticami, it īpaši, ja DL nesniedz pretargumentus.

Tādējādi kopsavelkot - neviens no 3 ID rīkojumā minētajiem pārkāpumiem nav pierādīts. Ja vērtē no tāda aspekta - vai izdotos uzvarēt tiesā, tad, iespējams, visprecīzākais apzīmējums būtu "PAT NE TUVU NAV PIERĀDĪTS".

Vai tas nozīmē, ka SD nav korupcijas vai korpucijas risku? Diemžēl arī PAT NE TUVU TAM. Vienkārši šīs disciplinārlietas ietvaros, kurā jāpārbauda un arī JĀPIERĀDA konkrēti pārkāpumi, tādi nav konstatējami.

Ņemot vērā to, ka pārkāpumi nav tikuši pierādīti, kā arī to, ka J.Vaivodam un A.Urtānam izmeklētājs M.Knoks liedza pieeju DL materiāliem, kaut arī likums paredz tādu iespēju, mūsu rezumējums ir tāds, ka BIJA PAMATS MAINĪT DISCIPLINĀRLIETAS IZMEKLĒTĀJU.

Novērtē šo rakstu:

36
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi