Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens šāds gadījums notika mēnesi nesenā pagātnē. Lietuvas uzņēmēju pārstāvis Latviju nodēvēja par Baltijas korupcijas perēkli Nr.1, pēc būtības pielīdzinot valsti melnajam caurumam, kurā var pazust ne vien miljoni, bet arī Eiropas nauda miljardos mērāmos apjomos.

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus ir izteicis bažas par dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā.

“Vai esam gatavi uzticēt miljardiem eiro kaimiņvalstij, kuras nacionālās dzelzceļa kompānijas vadītājs tiek turēts aizdomās par kukuļņemšanu un kurai kritiku par naudas atmazgāšanu un korupciju nežēlo arī starptautiskās organizācijas?” pavisam tieši jautā Sutkus.

Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail “varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu”.

Šos Latvijai noniecinošos vārdus veltījis nevis kāds vienpatis sociālajos tīklos, bet kaimiņvalsts uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents! Cilvēks, kurš pārstāv Lietuvas ekonomikas virzītājspēku – uzņēmējus valsts politikas veidošanas procesā.

Vienīgais kurš noreaģēja ar komentāru, bija KNAB, kurš noraidīja Sutkus bažas, norādot, ka strādā korupcijas apkarošanas jomā. Ja Sutkus ir konkrēta informācija, lai informē KNAB, bet tas, bažām apstiprinoties, spēs nodrošināt sadarbību ar Lietuvas kolēģiem.

Kādi secinājumi jāizdara Latvijai?

Pirmkārt, valsts varas impotence nav pieļaujama! Neskatoties uz mediju, sociālo partneru un sabiedrības radīto fonu, KNAB ir jāstrādā! KNAB problēmas VAR un TIKS izmantotas pret Latviju, kad kādam tas būs izdevīgi, atkarībā no uzdevumiem vai lielās politiskās spēles. Savukārt mums atliek tikai nojaust šī balagāna ietekmi uz valsts tēlu, ekonomiku un tās attīstības dinamiku.

Otrkārt, mēs varam savās sirdīs izsapņot sapni par Baltijas vienotību, tomēr esam trīs valstis ar atšķirīgu domāšanu, ekonomiku un pieeju uzņēmējdarbībai. Ja tas tā nebūtu, mēs spētu vienoties par kopējiem principiem normatīvo aktu bāzē un nebūtu uz Latvijas ielām neskaitāmu auto ar Lietuvas un Igaunijas reģistrācijas numuriem, nebūtu Latvijas izcelsmes uzņēmumu, kuri savu juridisko mājvietu raduši kaimiņvalstīs. 

Treškārt, nav skaidrs, vai Latvijas iedzīvotājiem mūsu valsts atbildīgo amatpersonu un nozaru sociālo partneru klusēšana jāuztver kā piekrišana Sutkus viedoklim vai kā pilnīga padošanās kaimiņu spiedienam mūsu valsts teritorijā?

Ceturtkārt, nedrīkst aizmirst, ka ikvienai sevi cienošai uzņēmējus pārstāvošai organizācijai ir galvu nepacēlušai jāstrādā, lai jebkuriem likumā atļautiem līdzekļiem nodrošinātu maksimāli pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un iespējas nopelnīt. Vēl labāk, ja to iespējams izdarīt, neatņemot maizīti citam pašmāju uzņēmumam, tas ir, uz kaimiņvalsts rēķina. L

ietuvieši savu māku mūsmājās apliecina ar darbiem. Tiklīdz runāsim par summām, kas ir kaut cik vērā ņemamas, tiksim sisti ne vien svešā teritorijā, bet arī Latvijā! To laiks apgūt arī inertajiem un pārlieku politkorektajiem Latvijas politiķiem un nozaru intereses pārstāvošajām organizācijām. 

Ko darīs lietuvieši?

Lietuvieši atšķirībā no igauņiem, kuri paļaujas uz sakārtotiem normatīvajiem aktiem (līdz brīdim, kad saskaras ar apjomīgu alkohola plūsmu no Latvijas pierobežas veikaliem), neizvēloties līdzekļus, konkurēs ar jebkuru, kurš stāsies ceļā naudas plūsmai. Potenciālie konkurenti visiem iespējamiem līdzekļiem tiek vadīti Latvijas virzienā uz neatgriešanos.

Valds Sutkus norāda: “Šādos apstākļos Lietuvai jācenšas panākt, lai starptautiskie projekta iepirkumu konkursi tiktu rīkoti nevis ar kopuzņēmuma starpniecību, bet katrā valstī atsevišķi.” Tā ir atbilde par Lietuvas stratēģiju pārskatāmā nākotnē.

Savukārt mēs savā tolerancē esam atvērti Lietuvas biznesam Latvijā. Kaimiņi mūsmājās jūtas komfortabli, jo mēs skaļi neklaigājam par citu nepilnībām. Kā piemēru var minēt “Jūrmalas namsaimnieka” iegādi un tai sekojošās iedzīvotāju sūdzības tiesībsargājošajām iestādēm. Valsts mērogā neviens nav izteicis viedokli par kaimiņu biznesa ienākšanu Latvijas apsaimniekošanas tirgū. Tāpat var pieminēt kaimiņu “kluso” rosīšanos būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tāpēc - lai gan formāli mēs esam vienots ES tirgus, mūs tur negaida. Lietā tiks liktas visas metodes – uzņēmējdarbības intereses pārstāvošas organizācijas, arodbiedrības, plašas kampaņas, ja iespējams, arī tiesībsargājošo iestāžu resursi. Tas neizbrīna, ja runājam par tāda apjoma projektiem kā Rail Baltic.

Ko darīs latvieši?

Paradoksāli, bet šķiet, ka neko. Pēc šī uzbrukuma Latvijas valstij nav sekojusi nekāda reakcija. Ja mēs neizdarīsim savu “mājas darbu” ar pilnvērtīgiem secinājumiem un stratēģiju tālākai rīcībai, arī turpmāk būsim ekonomiski atpalikušo cietēju lomā. Šķiet, gaidīsim, kad lietuvieši, aktīvi lobējot savas intereses, panāks savu.

Nav jau pirmā reize, tomēr ir skumji noraudzīties kā kaimiņi cīnās par savu ekonomiku, bet mēs kā valsts sēžam peramā zēna pozīcijā un klusējot noraugāmies notiekošajā, kas ietver precīzi aprēķināmu plusiņu Lietuvas ekonomikai un mīnusiņu Latvijas veselības, izglītības, sociālajam u.c. budžetiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...