Lietuvas pasniedzējs: jūsu izglītības ministre melo, te ir atspēkojums ar faktiem
Imants Liepiņš25.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nē, Lietuvā jaunajiem žurnālistiem un juristiem nav vispirms jāapgūst kāda cita profesija, lai tikai pēc tam divu gadu laikā varētu iegūt izglītību savā izvēlētajā specialitātē — tas ir pilnīgs “feiks”, norāda Viļņas Universitātes lektors.
Šī mēneša sākumā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) intervijā Neatkarīgajai, cenšoties pamatot ideju atrisināt pedagogu trūkumu ar viengadīgas programmas palīdzību, tajā “pārmācot” par skolotājiem citu specialitāšu absolventus, izteicās šādi:
“Sākot ar 2020. gadu, būs iespēja apgūt pedagoga kvalifikāciju viengadīgajā programmā. [...] Līdzīga sistēma darbojas daudzviet pasaulē, Lietuvā žurnālistiem ir jāstudē, piemēram, ekonomika, sporta zinātne, pedagoģija vai cita nozare, un tikai maģistra studijās viņš iegūst žurnālista specialitāti. Tāpat Lietuvā ir ar juristiem.”
Uz to Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātes lektors un pieredzējušais žurnālists Viktors Denisenko, kura zinātniskā darba centrā ir dažādu propagandas brīnumu un viltus ziņu izplatības analīze un kurš regulāri ierodas Rīgā uz NATO StratCom un citām konferencēm, atbildēja vienā vārdā: “Fake!”
V. Denisenko norādīja uz Viļņas universitātes mājaslapu, kur ikvienam redzama bakalaura programma žurnālistikā, no kuras izriet: jau no pirmā kursa tiek apgūta pamatīga, klasiska izglītība ar vienlīdz spēcīgu teoriju un praktiskajām nodarbībām, nevis gada vai divu garumā “kaut kas” pēc citas izglītības iegūšanas.
Tā pirmajā kursā topošajiem žurnālistiem jāapgūst komunikācijas teorija un ētika, ekonomikas teorija, ziņu izklāsts un stils, mūsdienu ziņu žurnālistika, audiovizuālie mediji, rakstošās žurnālistikas stili, balss treniņi un retorika. No otrā kursa interneta mediju žurnālistikai, interviju tehnikai, propagandas atpazīšanai utt. katru gadu klāt nāk profesionālā prakse, tālāk trešajā kursā tiek apgūta žurnālistikas vēsture, politikas un ekonomikas žurnālistika, sporta un radiožurnālistika, op-ed publicistika, pasaules literatūra un mediji, fotožurnālistika, komunikācijas psiholoģija un citi priekšmeti, uz ceturto kursu atstājot ārzemju ziņas, scenārijus un režisūru, kā arī reklāmas biznesa pamatu apgūšanu.
“Juristu bakalaura programma veidota līdzīgi,” piebilst V. Denisenko. “Savukārt žurnālistikas maģistra programmā uzsvars ir uz analītisko žurnālistiku. Tā kā tam nav nekāda saistība ar to, ko apgalvo tā jūsu ministre.”
Šuplinskas intervija:
Viļņas Universitātes bakalaura programma žurnālistiem:
http://www.kf.vu.lt/dokumentai/Studiju%20programos/Bakalauro/2019_ŽB_NL_svetainei_20190418.pdf
V. Denisenko “Fundamentālie problemātiskie Baltijas valstu attēlojuma aspekti Krievijas medijos”: https://www.academia.edu/9886980/The_Fundamental_Problematic_Aspects_of_the_Baltic_States_Image_in_the_Russian_Media
V. Denisenko “Krievijas propaganda — primitīva, bet efektīva”:
https://www.stopfake.org/en/opinion-new-russian-propaganda-primitive-but-effective/
V. Denisenko “Reģionālās un nacionālās drošības diskurss vietējos krievvalodīgajos medijos”: https://www.academia.edu/39510854/Regional_and_national_security_discourse_in_the_local_Russian_media_in_Lithuania
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
