Iesaki rakstu: 
Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu darboņu burvju mākslinieku cienīgi triki, sakūdot sabiedrību, un no otras puses sabiedrības vēlme burvju trikiem par katru cenu noticēt. Pēdējā nedēļā redzētais man liek uzdot jautājumu: vai tiešām neviens neredz, ka lietuviešu uzņēmums visu Latvijas sabiedrību vazā aiz deguna un ka parka izveides sākotnējai (!) iecerei nekad nav bijis sakars ar sabiedrības interesēm?
Tātad par visu pēc kārtas. Sāksim ar galveno jautājumu – kas aizsāka parka iniciatīvu? Pilsētvides aktīvisti un zaļi domājošie? Nē, viņi bija tikai māls sabiedrisko attiecību speciālistu rokās. Tiem, kas ir sekojuši līdzi jaunās “Jaunās Teikas” attīstībai, zinās, ka parka iniciatīvu aizsāka biedrība VEFRESH, kurā ir apvienojušies VEF apkaimes uzņēmēji, tai skaitā “Jaunā Teika”.
Kas gan ir interesanti - VEFRESH dibināšanas statūtos minēts, ka biedrību ir dibinājuši, nevis apkaimes iedzīvotāji, bet gan uzņēmumi - SIA “Jaunā Teika” un SIA “Jaunā Teika Offices”. Ak, kāds brīnums – abi uzņēmumi pastarpināti pieder Lietuvas uzņēmumam “Hanner grupa”!
Paskatīsimies dziļāk – “VEFRESH” mājaslapā ir atrodams bijušā velotreka vietā ieplānotā parka attēla fails “rsz_00_vef_park_180820.jpg”. Lapā exif.regex.info jebkurš var pārliecināties, ka attēls fails ir izveidots 2018. gada 18. augustā. Tātad “Hanner Group” parku plānoja pusotru gadu pirms (!) biedrības “VEFRESH” dibināšanas 2019. gada martā.
Vēl gan garāmejot jāpiemin, ka elektronisko balsošanas iespēju par parka iniciatīvu “ManaBalss.lv” iesniedza biedrības “VEFRESH” mārketinga speciāliste Linda Sleja. Tā gan liekas maza sakritība. Mazliet lielāka sakritība ir tā, ka „VEFRESH” vadītājs ir Viesturs Celmiņš, kurš vienlaikus ir arī Rīgas mēra Oļega Burova padomnieks.
No tā gan izriet vēl virkne jautājumu: vai V. Celmiņš ir piedalījies Rīgas domes sanāksmēs, kurās tiktu apspriests jautājums par parka izveidi? Vai V. Celmiņš darbojas brīvprātīgi vai tomēr ir visparastākais sabiedrisko attiecību speciālists? Vai O. Burovs ir nonācis Lietuvas nekustamo attīstītāju koruptīvajos tīklos?
Un visbeidzot noslēdzošais jautājums – kāpēc “Jaunās Teikas” attīstītājam, par kura tēlu rūpējas VEFRESH, tik ļoti rūp zaļas zonas pilsētvidē, bet pašiem neizdevās izveidot zaļo zonu savā teritorijā? Vai esat tur kādreiz bijuši? Daudzstāvene pie daudzstāvenes, un ne miņas no kokiem, zāles – tikai blīva apbūve. Neies jau attīstītājs ne pleķīti no savas teritorijas izniekot?
Lai arī cik banāla atbilde būtu, bet runa ir par naudu – lielu naudu. Yuri Kondratenko, kura ierakstu pārpublicēja arī biedrība VEFRESH, min: “ja šajā teritorijā kaut kur būtu kvalitatīva zaļā publiskās ārtelpas teritorija (..), tad īpašumu vērtības pieaugums varētu būt vismaz 20 miljoni EUR”.
Šobrīd “Hanner Group” “piederošā” biedrība “VEFRESH”, izmantojot lētticīgas apkaimju biedrības, “atstrādā” šos 20 miljonus. Un acīmredzot atstrādā labi. Nebūsim naivi – „VEFRESH” nerūp ne sabiedrības intereses, ne zaļa pilsētvide, bet Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju peļņa!
Noslēgumam: viss šis tejāteris ap parka izveidi ir jau labu laiku iepriekš iestudēta biznesa centra “Jaunās Teikas” attīstītāju kampaņa ar mērķi celt savu nekustamo īpašumu vērtību un noplēst maksimāli lielāko piķi par savā īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Kurš gan atbildēs uz pēdējo jautājumu: kas ir svarīgāks – lietuviešu uzņēmēju intereses vai Latvijas intereses?
Seko mums 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
