Iesaki rakstu: 
Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu darboņu burvju mākslinieku cienīgi triki, sakūdot sabiedrību, un no otras puses sabiedrības vēlme burvju trikiem par katru cenu noticēt. Pēdējā nedēļā redzētais man liek uzdot jautājumu: vai tiešām neviens neredz, ka lietuviešu uzņēmums visu Latvijas sabiedrību vazā aiz deguna un ka parka izveides sākotnējai (!) iecerei nekad nav bijis sakars ar sabiedrības interesēm?
Tātad par visu pēc kārtas. Sāksim ar galveno jautājumu – kas aizsāka parka iniciatīvu? Pilsētvides aktīvisti un zaļi domājošie? Nē, viņi bija tikai māls sabiedrisko attiecību speciālistu rokās. Tiem, kas ir sekojuši līdzi jaunās “Jaunās Teikas” attīstībai, zinās, ka parka iniciatīvu aizsāka biedrība VEFRESH, kurā ir apvienojušies VEF apkaimes uzņēmēji, tai skaitā “Jaunā Teika”.
Kas gan ir interesanti - VEFRESH dibināšanas statūtos minēts, ka biedrību ir dibinājuši, nevis apkaimes iedzīvotāji, bet gan uzņēmumi - SIA “Jaunā Teika” un SIA “Jaunā Teika Offices”. Ak, kāds brīnums – abi uzņēmumi pastarpināti pieder Lietuvas uzņēmumam “Hanner grupa”!
Paskatīsimies dziļāk – “VEFRESH” mājaslapā ir atrodams bijušā velotreka vietā ieplānotā parka attēla fails “rsz_00_vef_park_180820.jpg”. Lapā exif.regex.info jebkurš var pārliecināties, ka attēls fails ir izveidots 2018. gada 18. augustā. Tātad “Hanner Group” parku plānoja pusotru gadu pirms (!) biedrības “VEFRESH” dibināšanas 2019. gada martā.
Vēl gan garāmejot jāpiemin, ka elektronisko balsošanas iespēju par parka iniciatīvu “ManaBalss.lv” iesniedza biedrības “VEFRESH” mārketinga speciāliste Linda Sleja. Tā gan liekas maza sakritība. Mazliet lielāka sakritība ir tā, ka „VEFRESH” vadītājs ir Viesturs Celmiņš, kurš vienlaikus ir arī Rīgas mēra Oļega Burova padomnieks.
No tā gan izriet vēl virkne jautājumu: vai V. Celmiņš ir piedalījies Rīgas domes sanāksmēs, kurās tiktu apspriests jautājums par parka izveidi? Vai V. Celmiņš darbojas brīvprātīgi vai tomēr ir visparastākais sabiedrisko attiecību speciālists? Vai O. Burovs ir nonācis Lietuvas nekustamo attīstītāju koruptīvajos tīklos?
Un visbeidzot noslēdzošais jautājums – kāpēc “Jaunās Teikas” attīstītājam, par kura tēlu rūpējas VEFRESH, tik ļoti rūp zaļas zonas pilsētvidē, bet pašiem neizdevās izveidot zaļo zonu savā teritorijā? Vai esat tur kādreiz bijuši? Daudzstāvene pie daudzstāvenes, un ne miņas no kokiem, zāles – tikai blīva apbūve. Neies jau attīstītājs ne pleķīti no savas teritorijas izniekot?
Lai arī cik banāla atbilde būtu, bet runa ir par naudu – lielu naudu. Yuri Kondratenko, kura ierakstu pārpublicēja arī biedrība VEFRESH, min: “ja šajā teritorijā kaut kur būtu kvalitatīva zaļā publiskās ārtelpas teritorija (..), tad īpašumu vērtības pieaugums varētu būt vismaz 20 miljoni EUR”.
Šobrīd “Hanner Group” “piederošā” biedrība “VEFRESH”, izmantojot lētticīgas apkaimju biedrības, “atstrādā” šos 20 miljonus. Un acīmredzot atstrādā labi. Nebūsim naivi – „VEFRESH” nerūp ne sabiedrības intereses, ne zaļa pilsētvide, bet Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju peļņa!
Noslēgumam: viss šis tejāteris ap parka izveidi ir jau labu laiku iepriekš iestudēta biznesa centra “Jaunās Teikas” attīstītāju kampaņa ar mērķi celt savu nekustamo īpašumu vērtību un noplēst maksimāli lielāko piķi par savā īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Kurš gan atbildēs uz pēdējo jautājumu: kas ir svarīgāks – lietuviešu uzņēmēju intereses vai Latvijas intereses?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
