Iesaki rakstu: 
Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu darboņu burvju mākslinieku cienīgi triki, sakūdot sabiedrību, un no otras puses sabiedrības vēlme burvju trikiem par katru cenu noticēt. Pēdējā nedēļā redzētais man liek uzdot jautājumu: vai tiešām neviens neredz, ka lietuviešu uzņēmums visu Latvijas sabiedrību vazā aiz deguna un ka parka izveides sākotnējai (!) iecerei nekad nav bijis sakars ar sabiedrības interesēm?
Tātad par visu pēc kārtas. Sāksim ar galveno jautājumu – kas aizsāka parka iniciatīvu? Pilsētvides aktīvisti un zaļi domājošie? Nē, viņi bija tikai māls sabiedrisko attiecību speciālistu rokās. Tiem, kas ir sekojuši līdzi jaunās “Jaunās Teikas” attīstībai, zinās, ka parka iniciatīvu aizsāka biedrība VEFRESH, kurā ir apvienojušies VEF apkaimes uzņēmēji, tai skaitā “Jaunā Teika”.
Kas gan ir interesanti - VEFRESH dibināšanas statūtos minēts, ka biedrību ir dibinājuši, nevis apkaimes iedzīvotāji, bet gan uzņēmumi - SIA “Jaunā Teika” un SIA “Jaunā Teika Offices”. Ak, kāds brīnums – abi uzņēmumi pastarpināti pieder Lietuvas uzņēmumam “Hanner grupa”!
Paskatīsimies dziļāk – “VEFRESH” mājaslapā ir atrodams bijušā velotreka vietā ieplānotā parka attēla fails “rsz_00_vef_park_180820.jpg”. Lapā exif.regex.info jebkurš var pārliecināties, ka attēls fails ir izveidots 2018. gada 18. augustā. Tātad “Hanner Group” parku plānoja pusotru gadu pirms (!) biedrības “VEFRESH” dibināšanas 2019. gada martā.
Vēl gan garāmejot jāpiemin, ka elektronisko balsošanas iespēju par parka iniciatīvu “ManaBalss.lv” iesniedza biedrības “VEFRESH” mārketinga speciāliste Linda Sleja. Tā gan liekas maza sakritība. Mazliet lielāka sakritība ir tā, ka „VEFRESH” vadītājs ir Viesturs Celmiņš, kurš vienlaikus ir arī Rīgas mēra Oļega Burova padomnieks.
No tā gan izriet vēl virkne jautājumu: vai V. Celmiņš ir piedalījies Rīgas domes sanāksmēs, kurās tiktu apspriests jautājums par parka izveidi? Vai V. Celmiņš darbojas brīvprātīgi vai tomēr ir visparastākais sabiedrisko attiecību speciālists? Vai O. Burovs ir nonācis Lietuvas nekustamo attīstītāju koruptīvajos tīklos?
Un visbeidzot noslēdzošais jautājums – kāpēc “Jaunās Teikas” attīstītājam, par kura tēlu rūpējas VEFRESH, tik ļoti rūp zaļas zonas pilsētvidē, bet pašiem neizdevās izveidot zaļo zonu savā teritorijā? Vai esat tur kādreiz bijuši? Daudzstāvene pie daudzstāvenes, un ne miņas no kokiem, zāles – tikai blīva apbūve. Neies jau attīstītājs ne pleķīti no savas teritorijas izniekot?
Lai arī cik banāla atbilde būtu, bet runa ir par naudu – lielu naudu. Yuri Kondratenko, kura ierakstu pārpublicēja arī biedrība VEFRESH, min: “ja šajā teritorijā kaut kur būtu kvalitatīva zaļā publiskās ārtelpas teritorija (..), tad īpašumu vērtības pieaugums varētu būt vismaz 20 miljoni EUR”.
Šobrīd “Hanner Group” “piederošā” biedrība “VEFRESH”, izmantojot lētticīgas apkaimju biedrības, “atstrādā” šos 20 miljonus. Un acīmredzot atstrādā labi. Nebūsim naivi – „VEFRESH” nerūp ne sabiedrības intereses, ne zaļa pilsētvide, bet Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju peļņa!
Noslēgumam: viss šis tejāteris ap parka izveidi ir jau labu laiku iepriekš iestudēta biznesa centra “Jaunās Teikas” attīstītāju kampaņa ar mērķi celt savu nekustamo īpašumu vērtību un noplēst maksimāli lielāko piķi par savā īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Kurš gan atbildēs uz pēdējo jautājumu: kas ir svarīgāks – lietuviešu uzņēmēju intereses vai Latvijas intereses?
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
