Iesaki rakstu: 
LR Ģenerālprokuratūra vakar paziņoja, ka sākusi pārbaudi sakarā ar tās saņemto Saeimas Nacionālās drošības komisijas vēstuli, kurā tika lūgts izvērtēt situāciju Satversmes aizsardzības birojā.
Vai nu ir pamats gavilēm un līksmībai, ka nu tik principiālie un skarbie prokurori izpurinās šo naudas atmazgātāju draugu un pusbandītu aizstāvju perēkli, kura spilgtākās aktivitātes ir nevis spiegu ķeršana, bet ar viltotiem numuriem apkarinātu automašīnu novietošana invalīdu stāvvietās?
Nē, ne mazākā. Un iemesli tam ir precīzi divi.
Pirmkārt, Satversmes aizsardzības birojs, neraugoties uz regulāriem skandāliem, ar kuriem būtu pietiekami jau pieckārtējai kādas citas drošības iestādes reorganizācijai un vadības nomaiņai, acīmredzami ir spējīgs ar droši nezināmām, bet gluži labi nojaušamām metodēm turēt pie vārīgām vietām lielu daļu no tiem, kuriem par šo iestādi būtu jāpieņem principiāli un skaidri lēmumi.
Šīs metodes acīmredzami ir pietiekami iedarbīgas, lai Bandītu aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Kažociņš varētu bez kompleksiem laist muļķi, televīzijas tiešraidē aizvadītajā nedēļā plikšķinot acis, stāstot, ka viņam vispār neesot nekādu ziņu par kādām birojā notiekošām nelikumībām, un sirdsšķīsti aicinot Ģenerālprokuratūru „rūpīgi izvērtēt” situāciju viņa vadītajā iestādē.
Otrkārt, pat tad, ja prokuratūrā ir daži ļaudis bez SABistu noskaidrotām vārīgām vietām, viņiem nav nekāda pamata īpaši saspringt, pārbaudot informāciju par biroja darbinieku saistību ar naudas atmazgāšanu, kriminālo aprindu pārstāvjiem un citiem „sīkumiem”.
Lieta tā, ka visi šie pārbaudes materiāli pēc tā paša SAB uzstājīga „lūguma” tāpat nekavējoties tiks noslepenoti – un neviens „neiesvētītais” nekad neuzzinās, vai patiešām veikta nopietna pārbaude, vai arī cienījamie pārbaudītāji vienkārši laiduši muļķi.
Neticat? Domājat - vai tad tiesiskā valstī var būt tā, ka, ja reiz tu esi Bandītu aizsardzības biroja paspārnē, „parasto cilvēku” likumi uz tevi neattiecas? Te būs visu paskaidrojošs LR Ģenerālprokuratūras atzinums par iepriekšējo pārbaudi sakarā ar to pašu „sasmērējušos” SAB darbinieku Aigaru Boru:
„Minētās pārbaudes materiāli ir klasificēti kā sevišķi slepens valsts noslēpuma objekts un saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 9. panta pirmo daļu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.”
Ko, jūs nekvalificējaties? Tad kāpēc jūs iedomājaties, ka jums kas būtu kas jāzina par bandītiem un pusbandītiem Satversmes aizsardzības biroja paspārnē vai „zem uzplečiem”? Staigājiet tālāk, pilsoņi.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
