Likuma caurums ļauj sashēmot vecāku pabalsta saņemšanu
Paula Krišjanko, Elīna Zavadskaja, Kristiāns Starko, īpaši Pietiek30.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plāno noskaidrot, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) likumīgi pieprasa atmaksāt pašas aģentūras nepareizi aprēķinātos pabalstus. Lai gan topošie vecāki vēl pirms likuma pieņemšanas brīdināja Saeimas deputātus, ka likumā par vecāku pabalstu izmaksu ir „caurums”, kas var radīt jucekli un pārpratumus, tautas kalpi tos neņēma vērā. Skaidrību par pabalstu pārmaksas atprasīšanu jāvieš arī administratīvajai tiesai, kurā pabalstu saņēmēji apstrīdējuši VSAA rīcību.
Budžeta taupības nolūkos 2009.gadā mainīja likumu par vecāku pabalsta jeb tā dēvēto māmiņu algu izmaksu strādājošiem vecākiem un noteica, ka viņiem pienākas vien puse no pabalsta. Taču likuma pantu formulējums paredzēja iespēju turpināt saņemt pilnu pabalstu un strādāt, vien dažas dienas mēnesī noformējot bērna kopšanas atvaļinājumu.
Šo likuma nepilnību pamanīja kāda topošā māmiņa, kura par to e-pasta vēstulē informēja vairākus Saeimas deputātus no sev tuvās politikās apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Taču deputāti neuzskatīja par vajadzīgu ieklausīties vēlētājas brīdinājumos un nepūlējās atrast tādu formulējumu, kas nepieļautu likuma dažādu traktējumu. „Kad Saeimā izskatīja likumprojektu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam", biju 39. grūtniecības nedēļā, bet tomēr to izpētīju un atradu tajā "caurumu" - veidu, kā pilnīgi likumīgi un ļoti vienkārši strādājošiem vecākiem apiet ierobežojumu uz pabalsta saņemšanu pilnā apmērā. Nezinu, kas mani pamudināja nocirst koku, uz kura varētu ērti sēdēt veselu gadu, bet aizrakstīju vienam Saeimas atbildīgās komisijas loceklim, kurš pēc apspriešanās ar kolēģiem atsūtīja man atbildi par to, ka kolēģi nolēmuši - tā kā Latvijas tauta ir ne pārāk gudra, slinka un paklausīga, viņi neko nemainīšot, jo neviens to caurumu neizmantos,” saraksti ar Saeimas deputātu atceras Alla Babkina.
„Tikko bija Budžeta komisija, kurā daļēji tika atbalstīts risinājums jūsu minētajai problēmai, bet plašākā kontekstā. Risinājums ir šāds – ja kaut kas ir pārmaksāts pensijā vai pabalstā saistībā ar saņēmēja pāreju no vienas kategorijas otrā, tad starpība pēc tam tiek kompensēta ar 10% ieturējumiem no nākamajiem pabalsta vai pensijas maksājumiem. Apspriešanas laikā atklājās, ka valsts iestādes absolūti nav gatavas pārejai uz jauno pabalstu un pensiju sistēmu, tāpēc tuvākajos mēnešos gaidāms juceklis, ieturējumi un aizvainojumi. Es šo risinājumu neatbalstīju. Izskatās, ka valsts sistēma iet uz grunti un budžeta satricinājumi tikai pastiprina sabrukuma procesus,” atbildes vēstulē iedzīvotājai rakstīja Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL).
Juceklis klāt!
Juceklis sākās aptuveni gadu pēc likuma stāšanās spēkā (skaidrības labad jāteic, ka tagad šis likums vairs nav spēkā un strādājošie vecāki „māmiņu algu” nesaņem). Vecāki, kas vairākus mēnešus bija saņēmuši pilnu vecāku pabalstu, pēkšņi saņēma VSAA vēstules ar aicinājumu atmaksāt atpakaļ pārmaksāto pabalstu, turklāt nevis 10% apmērā no nākamajiem pabalstiem, bet uzreiz visu.
Alla Babkina ir pārliecināta, ka tā nav viņas vaina, ka VSAA aprēķinājis un izmaksājis viņai pilnu pabalstu. Galu galā viņa iesniegusi dokumentus VSAA, bet aģentūra pati aprēķina, cik daudz jāizmaksā. „Es neesmu iesniegusi viltotus dokumentus. Kā varu zināt, kā viņi tur rēķina? Un nekur nav teikts, ka pabalsta saņēmējam pašam jāpārrēķina, vai VSAA nav kļūdījies,” sašutusi ir Alla Babkina.
Likuma panti, kas radījuši jucekli un pārpratumus, skan šādi: „Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona sākusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Vecāku pabalsta izmaksu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona pārtraukusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātai.”
Lai saņemtu pabalstu pilnā apmērā, pietika vien mēneša pēdējā dienā doties bērna kopšanas atvaļinājumā (likums atļauj to izmantot, līdz bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu, un neliedz to izmantot pa daļām), bet jau nākamā mēneša sākumā atsākt strādāt, bet mēneša beigās atkal doties atvaļinājumā. Līdz ar to pēc likuma pabalsts jau ar nākamā mēneša pirmo datumu jāizmaksā pilnā apmērā.
To, ka patiesībā strādājošie vecāki pabalstu saņem pilnā apmērā, VSAA pamanīja tikai pēc gada. Un sekoja prasība pārmaksāto atmaksāt. Tā kā vairāku mēnešu laikā summa bija sakrājusies iespaidīga, VSAA arī saprata, ka 10% ieturējumi no nākamajiem pabalstiem situāciju īsti nerisinās. Tādēļ pieprasīja pārmaksāto atmaksāt divu mēnešu laikā. „Kur lai divu mēnešu laikā ņemu naudu atmaksāt pusgada algu?” neizpratnē ir Alla Babkina, kura zina stāstīt, ka līdzīga situācija ir vairākiem simtiem vecāku.
Viņa mēģinājusi VSAA paskaidrot, ka prasība atmaksāt pārmaksāto ir nelikumīga, taču ierēdņi, lai arī nav varējuši parādīt likumu, kurš atļautu veikt šādas darbības, tomēr palikuši pie sava.
Vizīti VSAA atceras Alla Babkina: „Aizgāju aprunāties, vadītāja sāka skaidrot, ka viņiem esot ļoti daudz mums līdzīgu gadījumu, budžetā nepietiek līdzekļu. Jautāju, kāpēc mūs lūdz atmaksāt tik lielu summu. Tad sākās.
- Jūs esat pretlikumīgi saņēmuši pabalstu!
- Ko nozīmē „pretlikumīgi”? Vai esam ar ieroci ielauzušies VSAA vai bankā un iznesuši naudu maisos? Esam nolaupījuši to naudu no kontiem? Esam viltojuši bērna dzimšanas apliecību?
- Nē, bet jums bija jāsaņem uz pusi mazāk, tātad otro pusi esat saņēmuši pretlikumīgi.
- Ja nemaldos, no mums tas nebija atkarīgs, esat kļūdījušies un pārskaitījuši nepareizo summu, kur tad mūsu vaina?
- Nu jā! Mums programmētāji ir saprogrammējuši nepareizi, pēc audita to pamanīja un teica, ka atkal jāskaita pašiem, bet pēc tam inspektors laikam kļūdījās un aprēķināja jums pilno pabalstu, bet jums bija jāsaņem puse, tātad otro pusi esat saņēmuši pretlikumīgi!
- Es atvainojos, bet vai jūs neko nejaucat? Mēs esam saņēmuši to, ko jūs pārskaitījāt, bet tas, ka jūs nespējat ne tulkot likumu, ne rēķināt, ne rakstīt programmas, nav mūsu problēma! Mēs jau jums arī algas maksājam.
- Bet jums tak ir jāatmaksā!!!
- Kur rakstīts, ka ir jāatmaksā? Likumā ir rakstīts, ka pārmaksāto ietur no nākamajiem pabalstiem. Varat ieturēt.
- Bet jums taču tagad nav pabalstu!
- Kādreiz būs. Varbūt no pensijas varēsiet ieturēt...
- Bet mums taču vajag tagad! VSAA nav kredītiestāde, mēs jūs nevaram kreditēt uz tik ilgu laiku.
- To jūs stāstiet pensionāriem, kuri līdz aprīlim jūs kreditēja. Man nerūp. Nekas mums nav jāatmaksā. Lasiet likumu.
- Esmu birokrāte! Es daru to, ko man saka darīt! Savus likumus tulkosiet citviet. Gaidiet lēmumu!!”
Saeimas komisija tagad pētīs
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) Pietiek apstiprināja, ka prasīs VSAA paskaidrojumus, kāpēc tā pieprasa atmaksāt pašas aprēķinātos pabalstus. A.Barča ir pārliecināta, ka VSAA nav tiesību to darīt, bet atbildību par nepareizi aprēķinātiem pabalstiem jāuzņemas pašai VSAA.
Savukārt VSAA ir pārliecināta, ka pabalstu atmaksas prasīšana ir paredzēta likumā un tiem, kas likuma „caurumu” izmantojoši ļaunprātīgi, nepareizi aprēķinātais pabalsts jāatmaksā valstij.
„Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav zināms, par kādu konkrētu gadījumu ir radies šis jautājums par konstatēto vecāku pabalsta pārmaksu, bet pieļaujam, ka jautājums varētu būt par tām vecāku pabalsta pārmaksām, kas tika konstatētas gadījumos, kad VSAA ieskatā šī pabalsta saņēmēji vēlējās ļaunprātīgi izmantot normatīvajos aktos paredzētās tiesību normas, par ko VSAA ir ziņojusi arī Labklājības ministrijai. Proti, ir atsevišķi vecāku pabalsta saņēmēji, kuri bērna kopšanas atvaļinājumu pie darba devēja noformējuši pēc principa – viena darba diena kalendārā mēneša sākumā un otra darba diena kalendārā mēneša beigās, tādējādi vēloties saņemt gan darba algu par visu mēnesi (izņemot 2 darba dienas, kad atradās bērna kopšanas atvaļinājumā) un arī vecāku pabalstu pilnā apmērā (nevis 50%). Konstatējot atsevišķus šādus gadījumus, tika izstrādāta programmatūra, lai varētu atklāt arī pārejos līdzīgos gadījumus, kad vērojama šeit aprakstītā situācija, kad vienlaicīgi ar darba ienākumiem tiek saņemts arī vecāku pabalsts. Tā kā vecāku pabalsta saņemšana pilnā piešķirtajā apmērā un vienlaicīgi ienākumu gūšana strādājot ir prettiesiska situācija, tad personām šādos gadījumos tika aprēķināta vecāku pabalsta pārmaksa, kas atgriežama valsts sociālās apdrošināšanas budžetā,” VSAA pozīciju skaidro preses sekretāre Edīte Olupe.
Neviens jau neapstrīd, ka likuma jēga bija tieši šāda, taču reāli likumā tā tomēr ierakstīts nebija. Turklāt, tā kā likums atļauj bērna kopšanas atvaļinājumu izmantot pa daļām, līdz bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu, tad noteikt, kurā brīdī atvaļinājuma izmantošana pa daļām ir „ļaunprātīga normatīvajos aktos paredzētās normas izmantošana”, bet kad „labticīgas rūpes par bērnu”, patiesībā ir neiespējami.
Tā kā jau ir pieredze, ka likuma „caurumus” nevis mēģina „aizlāpīt”, bet gan soda „caurumu” izmantotājus (atcerēsimies gadījumu ar Valkas maternitātes pabalsta izkrāpēju, kura vienu dienu bija flīzējusi grīdu par vairāku tūkstošu algu un kurai VSAA aprēķināja vairāku desmitu tūkstošu pabalstu, jo toreizējais likums tā arī skaidri pateica – ja cilvēks pabalsta aprēķināšanas laikā strādājis tikai vienu dienu, tad tajā nopelnītais arī uzskatāms par vienas dienas peļņu un no tā rēķināms pabalsts. Pabalsta izkrāpēju notiesāja, bet tikai vēlāk likuma caurumu likvidēja, nosakot, ka pabalsta aprēķinam izmanto vairāku mēnešu laikā gūtos ienākumus, izdalot uz attiecīgo periodu), tad varam gaidīt, ka arī šoreiz vairāki simti jauno vecāku saņems tiesu izpildītāju piedziņas paziņojumus, nevis kāds saņems sodu par to, ka pieļāvis „caurumaina” likuma izkļūšanu cauri Saeimai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
