Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem. Nav jāatgādina, ka čekas maisu publiskošanas jautājums bijis politiķu dienas kārtībā jau ilgus gadus, līdz beidzot lēmums tika pieņemts un sākās taisnošanās periods. Par katra indivīda stāstījumu, kamdēļ tā vārds ir parādījies kartotēkā, varētu sarakstīt grāmatu 100, un tie būtu vieni meli, bet pasaku stāstīšana lai paliek uz katra sirdsapziņas. Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos parādījās raksti, ka daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā spējuši pierādīt, ka nav sadarbojušies ar VDK1.

Tā jau šķistu, ka, ja tiesa reiz tā teikusi, tad tā jau arī noteikti ir, bet ir viens liels “bet”. Sadarbības fakta konstatēšana notiek atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”14.panta sestajai daļai:

Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta)2.

Tomēr - vai viss ir tik smuki un tiesas konstatējums atbilst faktiskajai vēsturiskajai situācijai jeb patiesībai vai arī tiesas spriedums ir tikai “acu aizmālēšana”?

Laikā no 1994. līdz 2018. gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no tām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK.3 Tas sanāk noapaļojot 0,4 % no kopējo lietu skaitu. Tiesa spriedumos bieži norādījusi, ka nav konstatējusi sadarbības faktu ar VDK “pierādījumu trūkuma dēļ”. Arhīvā norāda, – ņemot vērā faktu, ka VDK aģentu lietas 1980. gadu beigās izveda uz Krieviju un šobrīd nav pieejamas, tad no vēsturiskā viedokļa šāds secinājums uzskatāms par korektāku.4

Tādējādi rodas loģisks jautājums – vai tiesa vispār var konstatēt sadarbības faktu, ja visi pierādījumi atrodas ārpus Latvijas? Man šķiet, ka ne.
Turklāt vai likumdevēji, kad izstrādāja šo regulējumu nezināja vai neapzināja šādas situācijas iespējamību? Proti, ka sadarbības faktu faktiski tiesā nebūs iespējams konstatēt?

Te nu paliek pavisam interesanti. Jāskatās, vai nav iespējams iepazīties ar attiecīgās sēdes stenogrammu vai dažādākiem viedokļiem par likumprojekta izstrādi. Attiecīgo likumprojektu 1994.gada 19.maijā pieņēma 5.Saeima un likumprojektu iesniedz Ministru kabinets (ministru prezidents bija Valdis Birkavs). Savukārt likumprojekta referents bija tieslietu ministrs Egils Levits. Pie reizes – paskatījos, kurš tad bija Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs – Aivars Endziņš. 

Hmm, visi šie kungi ir juristi, turklāt, pēdējie divi tiek uzskatīti par autoritātēm. Vai viņi neapzinājās, ka sadarbības faktu ar VDK nebūs iespējams faktiski pierādīt? Šaubos. Labi, skatīšu, ko var sameklēt par likumprojekta pieņemšanas gaitu.

Šoreiz varētu teikt, ka ir pat paveicies, jo atrodama likumprojekta pieņemšanas sēdes stenogramma.5 Pirmais pārsteigums nebija tālu jāmeklē: izrādās, ka sākotnēji bija plānots pieņemt likumu, kurš paredzēja visu Latvijas teritorijā pastāvējušo totalitāro režīmu darbības izvērtēšanu, ieskaitot arī vācu okupācijas laiku. Likumprojekta tvēruma sašaurināšanu paredzēja Saeimas Juridiskās komisijas izteiktais priekšlikums.

E.Levits, referējot par likumprojektu, minēja: Ja izziņa ir pozitīva, tādā gadījumā prokuratūrai ir jāierosina pārbaudes process. Tas ir īpašs process, kurā prokuratūra savāc iespējamos pierādījumus, un tad, ja tā uzskata, ka šie pierādījumi ir pietiekoši šī sadarbības fakta konstatēšanai, tā griežas tiesā, lai tiesa šo jautājumu izšķirtu ar spriedumu: ir sadarbība bijusi vai nav bijusi, vai kādā veidā šī sadarbība ir bijusi. Tātad sekas var balstīt tikai uz attiecīgu tiesas spriedumu. Šis tiesas spriedums var būt gan tāds, ka šī sadarbība ir bijusi, gan arī, protams, attaisnojošs spriedums, spriedums, ka sadarbība nav bijusi. Tādā gadījumā tas ir reabilitējošs spriedums.

Interesanti šķiet noteiktie termiņi. Proti, priekšlikumu iesniegšanai paredzēt tikai divas nedēļas, nosakot izskatīšanu pa pantiem 10.martā.

Iepazīstoties ar 10.marta stenogrammu, varam izlasīt savā ziņā savdabīgu A.Seiles komentāru: Šis ir šā likumprojekta otrais un tātad visnopietnākais lasījums. Vakar, saņemot dokumentus, man šā dokumenta kastītē nebija. Darba kārtībā šis dokuments tika iekļauts tikai šorīt ar "Latvijas ceļa" 10 deputātu parakstiem. Tā es tikai šorīt uzzināju, ka šis dokuments ir darba kārtībā. Mēs visi, kas šeit esam, - gan es, gan visi pārējie deputāti - protams, būtu gribējuši ar ierosinājumiem iepazīties, lai šodien plenārsēdē varētu izteikt savu attieksmi. Es nespēju piedalīties šajā apspriešanas procesā, tas ir par ātru, jo dokumentu es esmu saņēmusi tikai šorīt.6

Visnotaļ interesanti, ka netika dots laiks iepazīties ar likumprojektu un sagatavot savus priekšlikumus, bet tika vienkārši lēnāk viss nolasīts. Diskusijas par 14.panta redakciju bija, turklāt jau tad tika izteiktas šaubas par fakta konstatēšanas iespējamību. Proti: Pēc Silāra kunga un Levita kunga uzstāšanās arvien vairāk par sesto iedaļu rodas pārliecība, ka tā ir ļoti neprecīza un ka tā vispār nav pierādāma. Es piekristu tam, ko teica Silāra kungs, ka ir jāieslēdz konkrēts 3. pants, uz kuru tad arī šī sestā iedaļa attiektos. Tam es piekristu. Tad būtu izslēgta iespējamība, ka šī sestā daļa tiek attiecināta uz jebkuru cilvēku, kas tajā laikā ir sadarbojies, bet nevis nesis slepenas ziņas.

Bet man ir arī otras šaubas, ka vispār sestās iedaļas abus apakšpunktus faktiski nevar pierādīt. Kā var pierādīt visus iekavās noteiktos faktus - laiku, kad tas noticis, vietu, formu? Un ir pierakstīts vēl - "un citi apstākļi". Tātad, ja viss tas nav pierādīts, tad vispār nekāds fakts nav pierādīts.

Man būtu vienkārši priekšlikums pārdomāt šādu lietu, ka sesto iedaļu vispār varētu svītrot un balstīties uz septīto iedaļu, kura saka, ka pierādījumi pārbaudes lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumu noteiktajā kārtībā nosaka apzinātas sadarbības ar VDK esamību vai neesamību. Šeit var būt ietverta gan tā vieta, gan tas laiks, gan forma un vēl citi apstākļi, bet to nosaka prokurors un nosaka visa tā procedūra. Un tad šī nenoteiktība, kas ir ietverta 6. panta 1. un 2. apakšpunktā, līdz ar to būtu izslēgta. Es ierosinu autoriem padomāt par šādu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo pantu vai tā atsevišķām sadaļām? Godātie deputāti, mums ir komisijas ierosinātā panta redakcija, un komisijas vārdā deputāts Egils Levits aicināja balsot par šo redakciju, bet savus labojumus un grozījumus iesniegt uz trešo lasījumu. Acīmredzot šo savu attieksmi pret 14. pantu jūs varat izteikt balsošanā. Kā vienmēr mūsu prakse, kura jau ir iedibināta, ir tāda, ka tad, ja 14. pants negūst vajadzīgo atbalstu no deputātiem, tad tas ir tajā redakcijā, kādā tas bijis pirmajā lasījumā. Un tad uz trešo lasījumu atkal notiek grozījumu un pārlabojumu iesniegšana7.

Trešais lasījums notika 19.maijā, un, kā redzams no stenogrammas, arī šajā reizē deputāti likumprojekta tekstu saņēmuši tikai sēdes dienā, to apstiprina E.Levita sacītais: Labdien cienītie kolēģi! Mēs turpināsim trešajā lasījumā apspriest likumu "Par bijušās Valsts Drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta asr VDK konstatēšanu". Salīdzinot ar otro lasījumu, ir ienākuši vairāki deputātu priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija ir apkopojusi, apspriedusi un daļēji iestrādājusi variantā trešajam lasījumam, kurš jums ir šodien izdalīts kā dokuments nr.544-a.8

Viss iepriekš minētais liek izdarīt secinājumu, ka likumprojekts tika “dzīts” cauri Saeimai milzu ātrumā, neļaujot deputātiem pat kārtīgi iepazīties ar sagatavoto redakciju, kur nu vēl uzspēt sagatavot priekšlikumus.

Lai cik dīvaini nebūtu, par šo pantu pēc būtības nekādas diskusijas nenotika. Likums tika pieņemts ar 55 balsīm “Par”, 1 – “Pret” un 9 – “Atturas”. Varētu pat teikt, ka pieņemts ar nomācošu balsu pārsvaru. Savdabīgi, vai ne, īpaši, ņemot vērā jautājuma aktualitāti?

Likumu pieņēma, laiks pagāja, un tiek izdarīti šādi secinājumi: Bijušais Valsts prezidents uzsver, ka kartotēkas datus nevar izmantot pat tiesā, lai pierādītu sadarbību ar Valsts drošības komiteju. Un tiesa ir vienīgā, kas var apliecināt sadarbības faktu.

To uzsver arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. „Bet arī tā prakse, kas ir bijusi, faktiski parāda to, ka nevar īsti arī pierādīt. Līdz ar to tiek mesta ēna uz šīm iespējamām personām, kas būtu sadarbojušās ar VDK," atzīst Endziņš.

Endziņš atceras kādu gadījumu ar tā saucamajiem "čekas piecīšiem" - Aivaru Kreitusu, Roberts Mīlbergu, Edvīnu Inkenu, Andreju Siliņu un Georgu Andrejevu. Viņi bija 5. Saeimas deputāti un viņu sadarbību ar Valsts drošības komiteju mēģināja pierādīt tiesā. No šīs grupas tikai Andrejevs atzina sadarbību un atkāpās no ārlietu ministra krēsla. Pārējie to noliedza un arī tiesā sadarbības faktu ar Drošības komiteju pierādīt nav izdevies.9

Viss jau būtu labi, bet vai A.Endziņš nebija tas, kurš stāvēja klāt pie šī likuma šūpuļa un veidoja absurdo normu par fakta konstatēšanu? No viņa arī nav izdzirdēti vārdi, jāatzīst, ka arī no pārējām tā laika atbildīgajām personām, ka viņas būtu kļūdījušās, vai nepietiekami padomājušas par sekām. Tātad – viņi visu ir izdarījuši ideāli. Var būt, bet tikai tad jautājums, kas kam skaitās ideāli.

Nelielai atkāpītei un pārdomām. Proti, mēģināju sameklēt par ko iepriekš minētie kungi strādāja padomju laikā. Jāatzīst, tas nenācās viegli. Tātad:

Valdis Birkavs 1983.gadā, pildot amata pienākumus, toreizējais Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs nozīmējis savus padotos ekspertīzes veikšanai Gunāra Astras krimināllietā par «pretpadomju aģitāciju un propagandu».10

Romāns Apsītis  profesionālās darba gaitas sācis 1962. gadā kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētājs. Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā (1963-1965), kur kļuvis par PSKP biedru (izstājies 1990. gada pavasarī). Kopš 1965. gada septembra bijis LVU Juridiskās fakultātes asistents, aspirants, vecākais pasniedzējs, docents.11

Aivars Endziņš 1977.gadā Maskavas Mihaila Lomonosova Valsts universitātē ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1997.gadā tiesību doktora zinātnisko grādu. No 1972.gada bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs. Jāatzīmē, ka A.Endziņu apvienība “Saskaņas centrs” izvirzīja par valsts prezidenta amata kandidātu.12

Vai šie kungi padomju laikos bija saistīti vai nebija ar VDK – nezinu, bet amatus ieņēma visnotaļ nozīmīgus. Īpaši, ja par juristu padomju laikos neļāva kļūt kuram katram.

Atsevišķi ir jāapskata E.Levita dzīves gājums:

Egils Levits dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā, pretpadomju disidenta Jonasa Levita un viņa sievas Ingeborgas, dzimušas Bargās, ģimenē. Mācījās Rīgas 2. vidusskolā (līdz 1972). Uzlabojoties PSRS attiecībām ar Rietumiem, daudzām Latvijas ebreju izcelsmes ģimenēm ļāva repatriēties uz Izraēlu. Levitu ģimene izbrauca no PSRS, taču apmetās uz dzīvi Vācijā. Tur Egils mācījās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kuru absolvēja 1973. gadā. Beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti (1982), tad Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986). Latviešu Studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs. Ķīles Universitātes zinātniskais referents (1984—1986), advokāts, Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūta (Getingenē) zinātniskais referents (1989—1991).13 Šeit tik nelielu jautājumu rada tas, ka it kā Levita ģimenei (kā minēts – disidentu ģimene) ļauts repatriēties uz Izraēlu, bet viņi ir apmetušies uz dzīvi Vācijā. Pikantumu šim visam piešķir internetā pieejamā informācija, ka E.Levita tēvs Jonasa Levita padomju vara 1940.gadā ir iecēlusi par valsts komisāru.14 Ja iepriekš minētais fakts ir bijis, tad tas kaut kā neiet kopā ar disidenta statusu.

Gala rezumē – likumā ietvertais regulējums par sadarbības konstatēšanu ar VDK, maigi sakot, ir izgāzies jeb pat izgāzts pašā sākumā. Jebkurš likums ir grozāms un uzlabojams. Tomēr šajā gadījumā nav dzirdēta neviena diskusija vai ierosinājums, lai mainītu šī brīža redakciju. Tamdēļ laikam jākonstatē, ka kādi vēl joprojām ir ļoti ieinteresēti, lai būtu, kā ir. Turklāt viņi atrodas vadošos vai ietekmīgos amatos vai arī uz tādiem pretendē.

1 https://www.tvnet.lv/6673570/daudzi-sabiedriba-zinami-cilveki-tiesa-spejusi-pieradit-ka-nav-sadarbojusies-ar-vdk

2 https://likumi.lv/doc.php?id=57277

3 https://skaties.lv/zinas/latvija/tiesam-lielakoties-neizdodas-konstatet-sadarbibas-faktu-ar-ceku/

4 Turpat

5 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2402.html

6 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

7 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

8 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st1905.html

9 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/turpinas-stridi-par-cekas-maisu-atversanu.a72397/

10 https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lielakie-skandali-no-saeimas-lidz-saeimai-10334195

11 https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/apsitis_romans/?a=A

12 https://www.delfi.lv/news/national/politics/apvienibas-saskanas-centrs-izvirzita-valsts-prezidenta-amata-kandidata-aivara-endzina-cv.d?id=17971712

13 https://lv.wikipedia.org/wiki/Egils_Levits

14 http://fronte.lv/2019/04/jonass-levits-okupacijas-varas-iecelts-komisars/

Novērtē šo rakstu:

52
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...