Iesaki rakstu: 
Tradicionāli faktiski jebkurš Latvijas ierēdnis vai ierēdnītis, vai vienkāršs anormāli daudzskaitlīgo un dažnedažādo valsts un pašvaldību AS un SIA priekšnieķelis lielākoties saprot, ka amata krēsls ir tikai uz laiku. Pie kam šo laika intervālu un perspektīvu nezina pat Tas Kungs, viss atkarīgs no sarežģītām aizkulišu spēlēm augstākos un ne pārāk varas gaiteņos, jā, arī no roku bāšanas aiz padotās darbinieces zeķubiksēm krietni zemāk par nabas apvidu. Respektīvi - sevis, savu vecumdienu un bērnu kvalitatīvas un nākotnē nodrošinātas dzīves aspekti jārisina jau ar pirmo dienu jaunā ķeblī. Zinātniski šādu procesu sauc par amata sniegto iespēju monetizāciju.
Pie kam, kā rāda prakse, amata monetizācija nekādi nav saistīta ar konkrētas personas partejisko piederību, dzimumu, izglītības līmeni, ģimenes stāvokli vai citiem statistiskiem kritērijiem. Tas ir pamatprincips un sena tradīcija. Monetizācijas fundaments ir banāla korupcija, pie kam ne tikai iepirkumos, atļaujās, kvotās, licencēs vai kaut kā konkrēta amata aprakstā noteiktā izdarīšanā vai tieši pretēji - neveikšanā. Raksturīgi, ka vietējie blēži ir ar milzu izdomu un radošu pieeju savu kabatu piepildīšanā.Pat daudzredzējušie Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbinieki paliek mēmi no eirofondu līdzekļu izkrāpšanas apjomiem un nekaunības, ar kādu tas tiek darīts valstī Daugavas krastos.
Tomēr viena lieta ir nočiept naudu, kura pati nāk kontā, bet otra - izdomāt un radīt situāciju, kad to pienes klāt vispār bez iemesla un pamatojuma. Te jau vajag faktiski ģeniālas smadzenes. Ja neviens sen nebrīnās par VID, PVD, Rīgas satiksmi, Latvenergo, AirBaltic, RNP utt., tad SIA Rīgas ūdens nav topa pirmajā desmitniekā. Lai gan parokoties neta dzīlēs, var atrast ne vienu vien brīnumu, valdes locekļu nepārvēlēšanas ar iepriekšējo kriminālu darbību piesitienu.
Jaunākais Rīgas ūdens “know how” ir saistīts ar ražošanas notekūdeņiem, kuros piesārņojošās vielas – tādas kā kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, ekstrahējamās vielas, fenolu indekss, formaldehīds, kopējais hroma saturs utt. – maksimāli pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju.
Shēma darbojas šādi: Rīgas ūdens regulāri ņem un pārbauda ražošanas notekūdeņus no lielākajiem Rīgas komersantiem (ja atklāti, tad tikai no tiem, kuriem ir stabila un peļņu ģenerējoša naudas plūsma), atrod dažādu nelietīgu vielu virsnormas koncentrācijas un veic to likvidāciju ar papildu attīrīšanas procesu. Dzimtenes daba izglābta!
Pie kam, pamatojoties uz MK 22. 03. 2016. Noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” noteikto kārtību, šo papildu attīrīšanu veic par papildu samaksu uz papildus noslēgtu līgumu pamata (pašlaik tādu ir virs 20). Smieklīgākais, ka visi šie līgumi ir noslēgti uz pakalpojumu lietotāju “brīvprātīgu” iesniegumu pamata.
Rīgas ūdens piesārņojošo darbību reglamentē Valsts vides dienesta izsniegta B kategorijas darbības atļauja RI12IB0013, atbilstoši kurai Rīgas ūdens nodrošina visu atļaujā minēto piesārņojošo vielu attīrīšanu līdz norādītajām koncentrācijām izplūdē Rīgas jūras līcī.
Visu centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonākošo notekūdeņu attīrīšana it kā notiek Rīgas ūdens bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” (BASD). Notekūdeņu ar virsnormas piesārņojumu, tajā skaitā arī naftas izcelsmes produktu un smago metālu virsnormas piesārņojumu, attīrīšanai netiek izmantotas citas atsevišķas iekārtas, šie notekūdeņi kopējā plūsmā tiek novadīti uz BASD Dzintaru ielā 60, Rīgā.
Ap šo vietu var jau sākt smaidīt, jo kurš kontrolē pašu Rīgas ūdeni, tā attīrīšanas stacijas tehnoloģijas un galarezultātu? Kurš garantē sākotnējo virsnormas rādītāju atbilstību papīros uzrādītajam, un kurš un kā apliecina, ka šodien rādītāji ir vieni, bet parīt - pilnīgi pretēji?
Uzsveru, ka papildu maksājumi par it kā papildus attīrīšanu var sasniegt desmitiem tūkstošu eiro mēnesī no viena komersanta. Raksta autora rīcībā ir visu līgumu kopijas, izrakstīto rēķinu kopijas un veikto maksājumu tabula par 2023. gadu no Rīgas ūdens grāmatvedības. Nejauši atradu plastmasas maisiņā sabiedriskā transporta pieturā uz soliņa. Maksā vai uzņēmumu aizklapē ciet!
Tomēr pati sāls ir citā jokā. Tiklīdz konkrēta uzņēmuma ražošanas notekūdeņos parādās polonijs, bagātināts urāns un putekļi no Saturna, seko zvans uzņēmuma īpašniekiem, kā likums - no iepriekš pazīstama cilvēka, kurš uzaicina satikties. Saruna ir vienkārša un īsa - esmu dzirdējis veikala IKEA cafe, ka tev būs uzrēķins, piemēram, par 60 000 eiro, neko tu nepierādīsi, bet konkrēti tavu uzņēmumu var aizklapēt. Man ir gali Rīgas ūdenī.
Piedāvāju - 15 000 eiro man tiek atdots skaidrā, es tālāk lietas sakārtošu, Tev uzrēķins par papildu attīrīšanu 7500 eiro (jo Rīgas ūdenim arī ir jāpelna), un visiem viss ir labi. Aprakstītā situācija ir reāla, kā teikt - iz dzīves, un tikai tiesībsargājošo struktūru pensionāru pieslēgšana sarunām ar Martinsona stila lietu kārtotāju novērsa Rīgas ūdens reketu.
Nobeigums un pats interesantākais: pēc iepriekšaprakstītām konstruktīvām sarunām ar Rīgas ūdens starpnieku nesekoja ne rēķins par papildu attīrīšanas pakalpojumu apmaksu, ne piedāvājums slēgt līgumu, ne zvani. Bet desmitiem uzņēmumu maksāja un turpina maksāt...
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
