Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” aizkulises
Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova*21.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 12. oktobrī Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts) izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1076). Vienlaicīgi EM izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi arī Civilprocesa likuma grozījumus.
Kā pasludināts plašai sabiedrībai, likumprojekts būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot “kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā”, kā arī piedāvāšot jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Proti, izīrētājam, kā arī tiesu izpildītājam vai nekustamā īpašuma izsoles uzvarētājam tiks samazināti šķērsli, lai izmestu īrnieku no dzīvojamām telpām.
Kādā veidā tiks izveidoti “kvalitatīvie un iedzīvotājiem finansiāli pieejamie īres dzīvokļi”, likumprojekta izstrādātāji un virzītāji sabiedrību neinformē. Tomēr, kaut gan likumprojekts vēl nav izskatīts Saeimā, pat pirmajā lasījumā ne, paralēli jau notiek “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk - Grozījumi) Likumprojekta virzība.
Civilprocesa likuma 400., 402. un 405. pantu grozījumi paredz bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtību “pret personu, ar kuru noslēgts īres līgums, un kurš ir izbeidzies nekustamā īpašumā, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā” un stāsies likumīgā spēkā jau pēc diviem mēnešiem – 2018.gada 1. janvārī.
Tautai ir jāzina savi “kalpi”. Likumprojekta izstrādātājs – ilggadīgs EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Grozījumus izstrādāja Audera kunga vietniece Dace Vītola (vizēja EM valsts sekretārs J.Stinka). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr. 911, dok. nr. 2928) un lūdza iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā Likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā[1].
Ir skaidrs, kam ir izdevīga Likumprojekta un Grozījumu virzība – namīpašniekiem, pārvaldniekiem, privātajiem investoriem, kuru intereses lobē minētās valsts amatpersonas un deputāti[2]. Interesanti gan, ka neilgi pirms Likumprojekta un Grozījumu izstrādes un tā zibenīgās virzības par valsts līdzekļiem uzturētajā Ekonomikas ministrijas mājas lapā bija izvietota privātās organizācijas LANĪDA pasaules “miljonāru kluba” (organizācijas veidotāju formulējums) FIABCI-Latvija reklāma – skat. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/daliba_starptautiskas_organizacijas/, par ko nevarēja nezināt ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta M.Kučinska kunga biedrs – Arvils Ašeradena kungs.
Kā vienīgais valsts sektora pārstāvis “miljonāru klubā” ir uzņemts EM Mājokļu politikas departamenta direktors, Likumprojekta izstrādātājs Mārtiņš Auders – skat. http://fiabci.lv/members-of-fiabci-baltic/all-fiabci-baltic-members/, kā arī iepriekšējo “privātā kluba” vietnes versiju Pielikumā.
LANĪDA - lielākās Nekustamā īpašuma firmu apvienības - ilggadīgs valdes priekšsēdētājs, vienīgais SIA “Latio” īpašnieks un “Latio” grupas daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Latio namsaimnieks” dibinātājs – Latvijas miljonārs Edgars Šīns. Par minētājiem faktiem ir labi zināms gan ģenerālprokuroram, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kaut gan no likumprojekta un grozījumu virzības iegūtais labums šobrīd nav pierādāms, bet šajā sakarā ir vēlams atcerēties termina mafija[3] definīciju - ar vārdu mafija mūsdienās apzīmē jebkāda veida kriminālu grupējumu, kam ir izveidojusies sava iekšēja sabiedrības struktūra un likumi.
Atcerēsimies tomēr arī to, ka visas minētās valsts amatpersonas savos amatos ir nokļuvušas mūsu ar Jums balsošanas rezultātā.
*Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valžu locekļi
Iepriekšējie raksti par šo tēmu:
http://www.pietiek.com/raksti/par_likumprojektu__dzivojamo_telpu_ires_likums
[1]http://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP0911_1.htm
[2]https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/lobijs
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
