Likumprojektu izskatīšanas veids Saeimas komisijā degradē parlamentāro kultūru
Maija Pētermane, Edmunda Sprūdža preses sekretāre*05.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Vairākiem Saeimas budžeta komisijas deputātiem ir nopietni jāpārdomā, kā viņi izmanto tautas doto mandātu, jo veids, kādā tiek skatīti valstiski svarīgi likumprojekti, ir zem katras kritikas un degradē parlamentāro kultūru,” ir pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
“Komisijas uzdevums ir augstā profesionālā līmenī izvērtēt priekšlikumus, uzklausīt viedokļus un nopietnā diskusijā pieņemt lēmumu par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu, bet tā vietā budžeta komisijā šodien norisinājās absolūtas neprofesionalitātes paraugstunda,” pauž ministrs.
Viņš uzsver, ka likumprojekts tapis vairākus mēnešus sadarbībā ar dažādu nozaru pārstāvjiem un deputāti nevis sniedz tam profesionālu vērtējumu, bet gan atrauti no šīs diskusijas komisijas sēdē izvērš balagānu, demonstrējot nekompetenci un neiedziļināšanos.
Par to liecina komisijas sēdes norise un dažādi absurdie epiteti, kas ne mazākā mērā neattiecas uz šo likumprojektu. Piemēram, Saeimas deputāti ieslīga diskusijās par to – ir vai nav labi, ka, atverot datoru, uz ekrāna parādās pikantas bildes, bet citi deputāti iegrima pārdomās, kā viņi varēs izplatīt savu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Deputātiem raizes sagādāja arī tādu izdevumu kā Princese un Žirafe iespējama aplikšana ar dabas resursu nodokli, lai arī iesniegtais likumprojekts to nepārprotami neparedz.
Tāpat deputāti uzskatīja par nepieciešamu likumprojekta jēgu konfrontēt ar pieņēmumu, ka pret vecāku kundzi, kura par pašas adītajām zeķēm vēlas pastāstīt kaimiņiem, būs sarežģīti vērst nodokļu administrēšanas pasākumus. Ministrija norāda, ka tam nav nekāda sakara ar piedāvātā likuma jēgu vai piemērošanas būtību.
Savukārt komisijas vadītājs nespēja novadīt likumprojekta izskatīšanu līdz galam, rīkojot konkursu par to, kurš ieņems viņa vietu, piedāvājot to gan ministrijas valsts sekretāram, gan citiem klātesošajiem.
Par sēdes norises līmeni liecināja arī fakts, ka deputātu skaits, kas piedalās balsojumos vairākkārt mainījās, kā arī apstāklis, ka sākotnēji deputāti ieceri atbalstīja, bet pēc pārtraukuma tomēr noraidīja.
“Ir ļoti skumji, ka vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas parlamentā valstiski svarīgi likumprojekti tiek izskatīti šādā līmenī. Var droši apgalvot, ka jebkura dzīvokļa kooperatīva kopsapulce notiek augstākā līmenī,” uzsver ministrs.
“Vēl jo vairāk žēl tā darba, laika un ieguldījuma, kādu ir veikuši vides eksperti un ministrijas darbinieki, izstrādājot likumprojektu, saskaņojot to starp ministrijām, vairākkārt virzot uz Ministru kabinetu, strādājot ar priekšlikumiem no dažādām nozarēm. Daudzu tādu cilvēku, kuriem reāli rūp vides kvalitāte un dabas resursu efektīva izmantošana, darbu tik neprofesionāla komisijas darba dēļ šobrīd nākas norakstīt,” piebilst E. Sprūdžs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja dabas resursu nodokli piemērot neadresētajiem reklāmas izdevumiem, ieskaitot politisko partiju reklāmas avīzes.
Ministrs uzsver, ka, ieviešot dabas resursu nodokli neadresētajiem reklāmas sūtījumiem, nolūks ir samazināt papīra daudzumu, kas lielos apjomos tiek ražots un mests pastkastēs, no kurienes tas lielākajā daļā gadījumu nekavējoties nonāk atkritumu tvertnē vai vidē. Priekšlikumi paredzēja, ka solidāra atbildība par vides piesārņošanu jāuzņemas arī uzņēmumiem, kas pieņem lēmumu šādu materiālu drukāt un izplatīt.
* Pietiek ir uzskatījis par nepieciešamu veikt tekstā apjomīgus pareizrakstības labojumus, lai tas būtu precīzāk uztverams
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
