Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis izteiksmīgais dokuments, kas labi raksturo Latvijas tiesās notiekošo, ir tiesībsargam, Tiesnešu discplinārkolēģijai un Augstākajai tiesai adresēta zvērinātas advokātes Lienes Krezevskas sūdzība par tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētajas I.Krēvicas rīcību krimināllietā, neizlemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.pantu un 337.panta otrās daļas piekto punktu tiek iesniegta sūdzība par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ir nodota krimināllieta … (turpmāk - Lieta), kurā M.L. (turpmāk - Apsūdzētais) ir apsūdzēts par Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

2018.gada 22.jūnijā tika nosūtīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai lūgums par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, krimināllietā ...

2018.gada 3.jūlijā, sazinoties ar tiesu noskaidrots, ka Lūgums (pieteikums) netiks izskatīts, jo procesa virzītāja, tiesnese I.Strode atrodas atvaļinājumā un pieteiktais lūgums tiks izskatīts 2018.gada 6.augusta tiesas sēdes laikā.

Likumā nostiprināts princips, ka apcietinājuma piemērošana ir tiesas kompetences jautājums - pirmstiesas procesā to īsteno izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas gaitā - tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu.

Kriminālprocesa likuma 281.panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka apcietinātā persona, tās aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

Tiesa 2018.gada 21.maijā, izskatot lūgumu, savā Lēmumā norādīja, ka aizstāvju un apsūdzētā lūgums par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot tajā skaitā aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, tiesas sēdē tika pieteikts laikā, kad vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes.

Prokurors 2018.gada 21.maija tiesas sēdē, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 281.panta trešo daļu, norādīja, ka vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējo reizi, tas ir, 2018.gada 6.aprīlī, notika apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaude.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 281.panta ceturtajā daļā noteikts, ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis.

 Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem.

No pēdējās notikušās tiesas sēdes 2018.gada 21.maijā līdz nākošajai paredzētajai tiesas sēdei 2018.gada 6.augustā ir pārtraukums vairāk nekā divi mēneši, savukārt laika posms no 2018.gada 6.aprīļa, kad tiesa skatīja lēmumu pēc būtības par pieņemtā drošības līdzekļa turpmākas piemērošanas nepieciešamību ir pagājis likumā noteiktais divu mēnešu termiņš.

Saskaņā ar KPL 249. panta pirmo daļu procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, ja tā piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas nosaka piespiedu līdzekļa izvēli. Iztiesāšanas laikā ir jauniegūti pierādījumi, kuri apstiprina Apsūdzētā nevainīgumu, bet tas netiek vērtēts pie drošības līdzekļa turpmākās piemērošanas izvērtēšanas.

Kriminālprocesa likuma 334.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādāk. Šī likuma otrā daļa nosaka, ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Savukārt šī panta trešā daļa nosaka, tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata uz izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48.panta pirmo daļu izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. Šī likuma otrās daļas piektajā punktā savu funkciju izpildei tiesa izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus.

Persona, kas apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, gaidot iztiesāšanu, vienmēr ir atbrīvojama no apcietinājuma, izņemot gadījumus, kad valsts var pierādīt, ka pastāv „būtiski un pietiekami” iemesli, kas pamato turpmāka apcietinājuma piemērošanu (skatīt spriedumu lietā Smirnova pret Krieviju, Nr. 46133/99 un Nr. 48183/99, 58. rindkopa, ECHR 2003-IX (izvilkumi), ar citām atsaucēm).

Saistībā ar Konvencijas 5. panta 3. punktu Tiesa ir atzinusi, ka tiesas uzraudzības svarīgs aspekts ir regulāra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj, ka turpmāka apcietinājuma piemērošana ir pamatota. No tā obligāti izriet, ka apstākļi var mainīties, un, lai gan izmeklēšanas sākuma stadijās var pastāvēt pamats apcietinājuma piemērošanai, vēlākās stadijās tāds var vairāk nebūt.

Tāpēc amatpersonām, kuras īsteno apcietinājuma piemērošanu, ir pienākums regulāri, ik pēc neilga laika, lietu par apcietinājuma piemērošanu nodot tiesas kontrolei. Turpmākai kontrolei ir jābūt tikpat rūpīgai kā sākotnējai pārbaudei (skatīt spriedumu lietā Estrihs pret Latviju, Nr. 73819/01, 117. rindkopa, 2007. gada 18. janvāris). Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāskata saistībā ar 5. panta 3. punktu, kuri kopā veido vienu veselumu (skatīt spriedumu lietā Ciulla pret Itāliju, 1989. gada 22. februāris, 38. rindkopa, A sērija Nr. 148).

Aizstāvība un apsūdzētais pieteiktajos lūgumos - par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājums - turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu krimināllietā … vairākkārt ir vērsusi tiesas uzmanību uz jaunatklājušos apstākļiem, tiklīdz tas bija zināms. Tiesa, bez jebkāda pamatojuma tos ir noraidījusi, bez jebkādas motivācijas un argumentiem, kas satur lietas dalībnieku (prokurora) daļēju atreferējumu, bez nolēmuma struktūras kāda tā noteikta Kriminālprocesa likuma 320.pantā.

Ir pamats pieņēmumam, ka krimināllietā … tiek aizskartas un pārkāptas apsūdzētā M.L. tiesības uz taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā, Eiropas Savienības pamattiesību hartas 47.pantā.

Tiesai vajadzētu rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas, jo noziedzīga nodarījuma priekšmets pie M.L. netika ne atrasts, ne izņemts. Ne pie aizturēšanas, ne kratīšanu laikā.

Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.pantu, 71.pantu, 86.pantu, 334.pantu, 335.pantu, 336.pantu, 337.panta otrās daļas piekto punktu, 412.pantu, 496. pantu, lūdzu:

1)   izvērtēt tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšēdētājas I.Krēvicas rīcību krimināllietā …, nelemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu, izvērtējot, vai nav noticis tīšs likuma pārkāpums, darba pienākumu nepildīšana un lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība;

2)   par pieņemto lēmumu paziņot apsūdzētajam un aizstāvībai.”

Novērtē šo rakstu:

43
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...