Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis izteiksmīgais dokuments, kas labi raksturo Latvijas tiesās notiekošo, ir tiesībsargam, Tiesnešu discplinārkolēģijai un Augstākajai tiesai adresēta zvērinātas advokātes Lienes Krezevskas sūdzība par tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētajas I.Krēvicas rīcību krimināllietā, neizlemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.pantu un 337.panta otrās daļas piekto punktu tiek iesniegta sūdzība par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ir nodota krimināllieta … (turpmāk - Lieta), kurā M.L. (turpmāk - Apsūdzētais) ir apsūdzēts par Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

2018.gada 22.jūnijā tika nosūtīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai lūgums par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, krimināllietā ...

2018.gada 3.jūlijā, sazinoties ar tiesu noskaidrots, ka Lūgums (pieteikums) netiks izskatīts, jo procesa virzītāja, tiesnese I.Strode atrodas atvaļinājumā un pieteiktais lūgums tiks izskatīts 2018.gada 6.augusta tiesas sēdes laikā.

Likumā nostiprināts princips, ka apcietinājuma piemērošana ir tiesas kompetences jautājums - pirmstiesas procesā to īsteno izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas gaitā - tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu.

Kriminālprocesa likuma 281.panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka apcietinātā persona, tās aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

Tiesa 2018.gada 21.maijā, izskatot lūgumu, savā Lēmumā norādīja, ka aizstāvju un apsūdzētā lūgums par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot tajā skaitā aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, tiesas sēdē tika pieteikts laikā, kad vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes.

Prokurors 2018.gada 21.maija tiesas sēdē, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 281.panta trešo daļu, norādīja, ka vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējo reizi, tas ir, 2018.gada 6.aprīlī, notika apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaude.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 281.panta ceturtajā daļā noteikts, ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis.

 Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem.

No pēdējās notikušās tiesas sēdes 2018.gada 21.maijā līdz nākošajai paredzētajai tiesas sēdei 2018.gada 6.augustā ir pārtraukums vairāk nekā divi mēneši, savukārt laika posms no 2018.gada 6.aprīļa, kad tiesa skatīja lēmumu pēc būtības par pieņemtā drošības līdzekļa turpmākas piemērošanas nepieciešamību ir pagājis likumā noteiktais divu mēnešu termiņš.

Saskaņā ar KPL 249. panta pirmo daļu procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, ja tā piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas nosaka piespiedu līdzekļa izvēli. Iztiesāšanas laikā ir jauniegūti pierādījumi, kuri apstiprina Apsūdzētā nevainīgumu, bet tas netiek vērtēts pie drošības līdzekļa turpmākās piemērošanas izvērtēšanas.

Kriminālprocesa likuma 334.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādāk. Šī likuma otrā daļa nosaka, ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Savukārt šī panta trešā daļa nosaka, tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata uz izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48.panta pirmo daļu izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. Šī likuma otrās daļas piektajā punktā savu funkciju izpildei tiesa izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus.

Persona, kas apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, gaidot iztiesāšanu, vienmēr ir atbrīvojama no apcietinājuma, izņemot gadījumus, kad valsts var pierādīt, ka pastāv „būtiski un pietiekami” iemesli, kas pamato turpmāka apcietinājuma piemērošanu (skatīt spriedumu lietā Smirnova pret Krieviju, Nr. 46133/99 un Nr. 48183/99, 58. rindkopa, ECHR 2003-IX (izvilkumi), ar citām atsaucēm).

Saistībā ar Konvencijas 5. panta 3. punktu Tiesa ir atzinusi, ka tiesas uzraudzības svarīgs aspekts ir regulāra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj, ka turpmāka apcietinājuma piemērošana ir pamatota. No tā obligāti izriet, ka apstākļi var mainīties, un, lai gan izmeklēšanas sākuma stadijās var pastāvēt pamats apcietinājuma piemērošanai, vēlākās stadijās tāds var vairāk nebūt.

Tāpēc amatpersonām, kuras īsteno apcietinājuma piemērošanu, ir pienākums regulāri, ik pēc neilga laika, lietu par apcietinājuma piemērošanu nodot tiesas kontrolei. Turpmākai kontrolei ir jābūt tikpat rūpīgai kā sākotnējai pārbaudei (skatīt spriedumu lietā Estrihs pret Latviju, Nr. 73819/01, 117. rindkopa, 2007. gada 18. janvāris). Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāskata saistībā ar 5. panta 3. punktu, kuri kopā veido vienu veselumu (skatīt spriedumu lietā Ciulla pret Itāliju, 1989. gada 22. februāris, 38. rindkopa, A sērija Nr. 148).

Aizstāvība un apsūdzētais pieteiktajos lūgumos - par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājums - turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu krimināllietā … vairākkārt ir vērsusi tiesas uzmanību uz jaunatklājušos apstākļiem, tiklīdz tas bija zināms. Tiesa, bez jebkāda pamatojuma tos ir noraidījusi, bez jebkādas motivācijas un argumentiem, kas satur lietas dalībnieku (prokurora) daļēju atreferējumu, bez nolēmuma struktūras kāda tā noteikta Kriminālprocesa likuma 320.pantā.

Ir pamats pieņēmumam, ka krimināllietā … tiek aizskartas un pārkāptas apsūdzētā M.L. tiesības uz taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā, Eiropas Savienības pamattiesību hartas 47.pantā.

Tiesai vajadzētu rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas, jo noziedzīga nodarījuma priekšmets pie M.L. netika ne atrasts, ne izņemts. Ne pie aizturēšanas, ne kratīšanu laikā.

Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.pantu, 71.pantu, 86.pantu, 334.pantu, 335.pantu, 336.pantu, 337.panta otrās daļas piekto punktu, 412.pantu, 496. pantu, lūdzu:

1)   izvērtēt tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšēdētājas I.Krēvicas rīcību krimināllietā …, nelemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu, izvērtējot, vai nav noticis tīšs likuma pārkāpums, darba pienākumu nepildīšana un lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība;

2)   par pieņemto lēmumu paziņot apsūdzētajam un aizstāvībai.”

Novērtē šo rakstu:

43
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauni izaicinājumi partijām

FotoSestdien tika rīkots Nacionālās apvienības kārtējais kongress. Kaut arī šobrīd ir daudz asu jautājumu un problēmu, ko varētu apspriest arī šīs partijas kongresā, to varētu nosaukt par tradicionālu un piesardzīgu. Kā jau tika prognozēts, par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Raivis Dzintars, arī valdē amatus sdaglabāja daudzi jau esošie pārstāvji, tajā skaitā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Lasīt visu...

15

Aicinām Aivaru Lembergu kļūt par saraksta līderi Rīgas Domes vēlēšanās

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Saskaņa aicina Aivaru Lembergu kļūt par saraksta līderi ārkārtas Rīgas Domes vēlēšanās un aicina partiju Latvijai un Ventspilij iestāties politisko partiju apvienībā Jaunā Saskaņa, deleģējot savus cilvēkus gan Rīgas domes vēlēšanu sarakstā, gan apvienības valdē.
Lasīt visu...

21

Diskursīvā levitācija

FotoZinātniski orientētiem cilvēkiem šodienas Latvijā klājas ļoti labi. Burtiski katru dienu Rīgas mediji sagādā svaigu materiālu zinātniskām studijām. Svaigais materiāls parasti ir ļoti piemērots teoretizēšanai, terminoloģisko novitāšu izdomāšanai, dzīves izpratnes kompetentāka līmeņa sasniegšanai, vispārinātu un idealizētu modeļu veidošanai. Nereti mediju publikācijas praktiski apstiprina intelektuālās intuīcijas nojausmas un abstrahētās hipotēzes.
Lasīt visu...

21

Liekuļi

FotoIr gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.
Lasīt visu...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

No LNT ziņām atvadoties

Decembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā...

Foto

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī...

Foto

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu...

Foto

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un...

Foto

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD)...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par...

Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....