Likums prasa glabāt dokumentus trīs gadus? Tas nekas, policija prasa uzrādīt dokumentus par 12 gadus senu vēsturi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK16.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Fiziskai personai bija atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, un šajā kontā vismaz kopš 2011. gada decembra atradās minētajai personai piederošie naudas līdzekļi nepilnu 200 tūkstošu euro apmērā. Gandrīz deviņus gadus vēlāk (2020. gada augustā) Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) rodas aizdomas, ka šie naudas līdzekļi, iespējams, varētu būt iegūti nelikumīgā ceļā, tāpēc uz FID ziņojuma pamata Valsts policijas amatpersona ierosina kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, naudas līdzekļus arestē un ierosina tiesai šos naudas līdzekļus kriminālprocesa ietvaros konfiscēt valsts labā.
No policijas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
No policijas lēmuma izriet, ka bankas konta (un tajā esošo naudas līdzekļu) īpašniekam 2020. gada martā tika dota formāla iespēja iesniegt pierādījumus par naudas legālo izcelsmi laika periodā no 2008. līdz 2018. gadam, t.i., ietverot 12 gadus senu vēsturi, un papildus tika pieprasīts arī skaidrot ne tikai saņemtās naudas izcelsmi, bet arī no konta veiktos izejošos maksājumus citām personām laika periodā no 2012. gada, t.i., vismaz astoņus gadus senā vēsturē. Lieki piebilst, ka saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tiesību aktiem fiziskai personai nav pienākuma uzglabāt jebkādus dokumentus ilgāk par trīs gadiem.
Fiziskās personas nespēja iesniegt attiecīgos pierādījumus no tik senas vēstures izraisīja visai smagas sekas – uz procesa virzītāja pieņēmuma pamata par naudas līdzekļu iespējamo nelikumīgo izcelsmi šie naudas līdzekļi tika arestēti, un lieta nodota tiesai jautājuma izlemšanai par naudas konfiskāciju un ieskaitīšanu valsts budžetā. Par šīs lietas virzību tiesā ziņu mums pagaidām nav, bet sekosim līdzi notikumu attīstībai.
Īpaši interesants fakts, kuram pievēršama uzmanība šajā gadījumā, ir – attiecīgo lēmumu pieņēma Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors, un lēmums ir datēts ar 2020. gada decembri.
Šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības amatpersona ar identisku amata nosaukumu 2021. gada janvārī absolūti identiskā kāzusā (iepriekš jau apskatītā) nāca pie secinājuma, ka pieprasīt fiziskajai personai ziņas un dokumentus par 8-18 gadus seniem notikumiem un darījumiem “nav pamats un nav iespējams”, jo attiecīgo dokumentu uzglabāšanas termiņš saskaņā ar likumu ir tikai trīs gadi (tajā gadījumā kriminālprocess tika izbeigts un naudas līdzekļiem arests noņemts).
Rodas retorisks jautājums, vai Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā strādā viens vecākais inspektors, kurš ir slinks un vienkārši negrib strādāt, un tādēļ atsakās izmeklēt lietas par noziedzīgi iegūtu mantu?
Varbūt otrs šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības vecākais inspektors, kurš, iespējams, sēž vienā kabinetā ar pirmo vecāko inspektoru, ir totāli nojūdzies un gatavs darīt visu un jebko, lai savām rokām piepildītu valsts budžetu ar fiziskajām personām konfiscētiem naudas līdzekļiem?
Bet varbūt attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā tiek praktizēta kaut kāda vēl neizdibināta shēma, kuras ietvaros atsevišķām personām ir lielākas iespējas sagaidīt taisnīgu rezultātu nekā citām personām?
Izmeklētājs: Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors Jānis Kalniņš
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
