Likvidācija patieso labuma guvēju slēpšanas dēļ draud vēl vienam Meroni kontrolētam uzņēmumam – „Baltijas ekspresim”
PIETIEK25.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Likvidācija patieso labuma guvēju slēpšanas dēļ draud vēl vienam „arestētās mantas apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētam uzņēmumam – dzelzceļa pārvadājumu nozarē strādājošajai AS Baltijas ekspresis.
Kā rāda Lursoft datu bāze, AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Baltijas ekspreša valdes priekšsēdētājs ir Māris Bremze (attēlā), kurš nevēlējās sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem – kādu iemeslu dēļ uzņēmums nevēlas ievērot likuma prasības un atklāt savus patiesos īpašniekus.
Jāņem vērā, ka Bremze jau ir iesaistīts apjomīgā tiesvedībā ar savu iepriekšējo darbavietu: viņš par labu jaunam darbam un jaunai algai bija „piemirsis” vienošanos, kura viņam no AS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmuma SIA LDz Cargo bija ļāvusi saņemt vairāk nekā 218 tūkstošus eiro.
Tagad LDz Cargo vēlas no AS Baltijas ekspresis negodīgas konkurences aizlieguma sakarā piedzīt 500 tūkstošus eiro, bet vēl 141 tūkstoti eiro - no bijušā SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Bremzes, kurš kļuva par konkurējošā Baltijas ekspreša vadītāju.
Baltijas ekspresis gan nav vienīgais Meroni kontrolētais uzņēmums, kas nav uzrādījis savus patiesos labuma guvējus. Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lēmumu Meroni tāpat kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts ir piemērots aizliegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanai, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.
VID ir Latvijas Naftas tranzītam piemērojis arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.
Jau pirms gada atklājās, ka VID nespēj piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā nav iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.
Uzņēmumu reģistra skaidrojums, kas attiecas kā uz Baltijas ekspresi, tā uz Latvijas Naftas tranzītu, ir šāds:
„2017.gada novembrī tika konstatētas 5000 augsta riska SIA, no kurām tikai 300 gadījumos bija zināmi patiesie labuma guvēji (PLG).
2017.gada 1.decembrī stājās spēkā prasība atklāt PLG. Tas nozīmē, ka jaunas juridiskas personas, neatklājot PLG informāciju, vairs netiek reģistrētas. Savukārt līdz 01.12.2017 reģistrētās juridiskās personas PLG informāciju var neiesniegt, ja tā jau ir publiski pieejama citu pienākumu izpildes kontekstā (piemēram, viena dalībnieka – fiziskas personas – SIA).
Laika posmā no 01.2018 līdz 01.2019 Uzņēmumu reģistrs izslēdza vairāk nekā 22 000 ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību.
2019.februārī 96% komersantu bija atklājuši PLG. 2019.gada februāra beigās tām 2079 augsta riska SIA, kuras vēl nebija atklājušas PLG, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju veica papildu informēšanas kampaņu – ar VID atbalstu tika izsūtītas vēstules Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kā arī tika informētas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome.
2019.gada 9.aprīlī konstatētas 1210 augsta riska SIA, kur PLG vēl nav zināmi. Šobrīd tiek aktualizēts saraksts ar tām augsta riska SIA, kurās PLG vēl nav zināmi, lai tuvākajā laikā tām varētu izsūtīt atkārtotus aicinājumus atklāt PLG.
Uzņēmumu reģistrs gaida Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) grozījumu spēkā stāšanos – to projektā ietverta norma par vienkāršotās likvidācijas piemērošanu gadījumos, kad nav atklāts PLG. Stājoties spēkā grozījumiem, līdz 01.08.2019 visas riska SIA savus PLG būs atklājušas vai arī tās būs izslēgtas (vai būs uzsākts likvidācijas process).”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
