Likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde likvidēšanās vietā meklē mārketinga speciālistu, bet piedāvā ostas krāvēja algu
PIETIEK05.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
854 līdz 1371 eiro “uz rokas” mēnesī — tādu algu mārketinga speciālistam piedāvā likvidēšanai paredzētā Ventspils brīvostas pārvalde, vienlaikus izvirzot prasības, kuras parasta pilda vesela radošā aģentūra.
“Teicamas prezentācijas un komunikācijas spējas; pieredze rakstu un ziņu sagatavošanā; pieredze drona pilotēšanā; pieredze video veidošanā (no idejas radīšanas un filmēšanas līdz montēšanai); teicamas latviešu valodas zināšanas; brīva angļu un krievu valodas pārvaldīšana; prasmes veidot prezentācijas (MS PowerPoint), kā arī apkopot un apstrādāt datus (MS Excel)” — šādas prasības izvirzītas Ventspils brīvostas pārvaldes mājaslapā publicētā sludinājumā, taču visu šo talantu īpašniekam tiek solīta bruto alga no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī, kas aptuveni atbilst mazkvalificēta darba samaksai ostas uzņēmumos. Tādu saņem vagonu tīrītāji, ostas krāvēji un citi tamlīdzīgu darbu darītāji termināļos un ar tiem saistītajos uzņēmumos.
Sludinājumā tiek solītas lietas, kas izskatās vēl apšaubāmāk nekā Rīgas domes partiju priekšvēlēšanu solījumi — te piedāvā “dinamisku darbu vienā no lielākajām Latvijas ostām; profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas; kvalifikācijai atbilstošu, stabilu atalgojumu (darba alga bruto no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī); labus darba apstākļus un sociālās garantijas”.
Pietiek jau informēja, ka Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, sarucis par vairāk nekā 40% un turpina krist. Tas notika pēc tam, kad Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Jānis Bordāns (tieslietu ministrs) un Juris Jurašs (viņa toreizējais parlamentārais sekretārs) devās uz ASV, kur Donalda Trampa administrācijai izlūdzās Ventspils brīvostas pārvaldes kā Latvijas Ministru kabineta tiešajā pārraudzībā esošas valsts iestādes ievietošanu ASV sankciju sarakstā.
Vēlāk brīvostas pārvalde no šī saraksta tika izņemta, bet kaitējums jau bija nodarīts ne tikai Ventspils ostai — kravu īpašniekiem preventīvi izvairoties no situācijas, kurā Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izlūdzas ārzemju sankciju ieviešanu pati pret savām iestādēm, sistemātisks kravu kritums novērots arī Rīgas un Liepājas ostās (lai arī mazāks, jo caur tām pieaudzis Latvijas ražojumu eksports), bet dzelzceļš tikmēr pazaudējis jau gandrīz pusi no visām līdz šim pārvadātajām tranzītkravām.
Otrs faktors, kas paātrinājis kritumu Ventspils brīvostas kravu apgrozījumā, ir vairākkārt aprakstītā lejupslīde tajos terminālos, kurus vada “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni — tādos uzņēmumos kā AS Kālija parks, Ventspils Tirdzniecības Osta, ogļu termināls utt. kravu apgrozījums R. Meroni “vadības” laikā nokrities uz pusi (VTO) vai divdesmitkārtīgi (Kālija parks).
Sludinājumā izvirzītās prasības mārketinga speciālistam liek domāt, ka tam būs jāmēģina kaut ko glābt, lai arī samazināt tādus kravu zudumus nav pa spēkam nevienam mārketinga ģēnijam, lai cik prasmīgs un pieredzējis nebūtu šis speciālists.
“Un tātad. Meklē tirgzini, PR speciālistu, žurnālistu, pilotu, radošo direktoru, artdirektoru, maketētāju, režisoru, operatoru, fotogrāfu, montāžas režisoru, datu speciālistu. Vienā personā. Alga kā Maxima nodaļas vadītājam. Veiksmes,” – arī šādi sludinājums tiek komentēts Facebook.
Dīvains ir arī solījums par “profesionālās attīstības un izaugsmes iespējām”, ņemot vērā, ka Ministru kabinets jau pirms pusgada ir nolēmis likvidēt Ventspils brīvostas pārvaldi — tās vietā nākšot jauna valsts akciju sabiedrība Ventas Osta.
Jāpiezīmē, ka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane un viņas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, kuru “vadības” laikā noticis minētais bezprecedenta kravu kritums, nav izdarījuši vai paveikuši neko, lai kravas atgūtu — taču šīs amatpersonas par nepilna laika darbu saņem vismaz trīs reizes lielāku samaksu, nekā tiek piedāvāts mārketinga speciālistam, kam tagad būs jāmēģina atveseļot brīvostas reputācija kravu īpašnieku vai rūpniecības uzņēmumu investoru acīs.
Vēl vairāk: brīvostas valde I. Strautmanes un Ģ. V. Kristovska vadībā pirms mēneša nobalsoja izbeigt jaunās rūpniecības ēkas būvi, apzināti pazaudējot pusotru miljonu no Eiropas naudas un ap 80 potenciālajām darbavietām līdz ar rūpniecības investoriem, kuri attiecīgās ražošanas ēkas pēc to izbūves nomā no brīvostas pārvaldes.
Ja kāds vēlas pieteikties:
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
