Likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde likvidēšanās vietā meklē mārketinga speciālistu, bet piedāvā ostas krāvēja algu
PIETIEK05.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
854 līdz 1371 eiro “uz rokas” mēnesī — tādu algu mārketinga speciālistam piedāvā likvidēšanai paredzētā Ventspils brīvostas pārvalde, vienlaikus izvirzot prasības, kuras parasta pilda vesela radošā aģentūra.
“Teicamas prezentācijas un komunikācijas spējas; pieredze rakstu un ziņu sagatavošanā; pieredze drona pilotēšanā; pieredze video veidošanā (no idejas radīšanas un filmēšanas līdz montēšanai); teicamas latviešu valodas zināšanas; brīva angļu un krievu valodas pārvaldīšana; prasmes veidot prezentācijas (MS PowerPoint), kā arī apkopot un apstrādāt datus (MS Excel)” — šādas prasības izvirzītas Ventspils brīvostas pārvaldes mājaslapā publicētā sludinājumā, taču visu šo talantu īpašniekam tiek solīta bruto alga no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī, kas aptuveni atbilst mazkvalificēta darba samaksai ostas uzņēmumos. Tādu saņem vagonu tīrītāji, ostas krāvēji un citi tamlīdzīgu darbu darītāji termināļos un ar tiem saistītajos uzņēmumos.
Sludinājumā tiek solītas lietas, kas izskatās vēl apšaubāmāk nekā Rīgas domes partiju priekšvēlēšanu solījumi — te piedāvā “dinamisku darbu vienā no lielākajām Latvijas ostām; profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas; kvalifikācijai atbilstošu, stabilu atalgojumu (darba alga bruto no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī); labus darba apstākļus un sociālās garantijas”.
Pietiek jau informēja, ka Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, sarucis par vairāk nekā 40% un turpina krist. Tas notika pēc tam, kad Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Jānis Bordāns (tieslietu ministrs) un Juris Jurašs (viņa toreizējais parlamentārais sekretārs) devās uz ASV, kur Donalda Trampa administrācijai izlūdzās Ventspils brīvostas pārvaldes kā Latvijas Ministru kabineta tiešajā pārraudzībā esošas valsts iestādes ievietošanu ASV sankciju sarakstā.
Vēlāk brīvostas pārvalde no šī saraksta tika izņemta, bet kaitējums jau bija nodarīts ne tikai Ventspils ostai — kravu īpašniekiem preventīvi izvairoties no situācijas, kurā Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izlūdzas ārzemju sankciju ieviešanu pati pret savām iestādēm, sistemātisks kravu kritums novērots arī Rīgas un Liepājas ostās (lai arī mazāks, jo caur tām pieaudzis Latvijas ražojumu eksports), bet dzelzceļš tikmēr pazaudējis jau gandrīz pusi no visām līdz šim pārvadātajām tranzītkravām.
Otrs faktors, kas paātrinājis kritumu Ventspils brīvostas kravu apgrozījumā, ir vairākkārt aprakstītā lejupslīde tajos terminālos, kurus vada “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni — tādos uzņēmumos kā AS Kālija parks, Ventspils Tirdzniecības Osta, ogļu termināls utt. kravu apgrozījums R. Meroni “vadības” laikā nokrities uz pusi (VTO) vai divdesmitkārtīgi (Kālija parks).
Sludinājumā izvirzītās prasības mārketinga speciālistam liek domāt, ka tam būs jāmēģina kaut ko glābt, lai arī samazināt tādus kravu zudumus nav pa spēkam nevienam mārketinga ģēnijam, lai cik prasmīgs un pieredzējis nebūtu šis speciālists.
“Un tātad. Meklē tirgzini, PR speciālistu, žurnālistu, pilotu, radošo direktoru, artdirektoru, maketētāju, režisoru, operatoru, fotogrāfu, montāžas režisoru, datu speciālistu. Vienā personā. Alga kā Maxima nodaļas vadītājam. Veiksmes,” – arī šādi sludinājums tiek komentēts Facebook.
Dīvains ir arī solījums par “profesionālās attīstības un izaugsmes iespējām”, ņemot vērā, ka Ministru kabinets jau pirms pusgada ir nolēmis likvidēt Ventspils brīvostas pārvaldi — tās vietā nākšot jauna valsts akciju sabiedrība Ventas Osta.
Jāpiezīmē, ka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane un viņas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, kuru “vadības” laikā noticis minētais bezprecedenta kravu kritums, nav izdarījuši vai paveikuši neko, lai kravas atgūtu — taču šīs amatpersonas par nepilna laika darbu saņem vismaz trīs reizes lielāku samaksu, nekā tiek piedāvāts mārketinga speciālistam, kam tagad būs jāmēģina atveseļot brīvostas reputācija kravu īpašnieku vai rūpniecības uzņēmumu investoru acīs.
Vēl vairāk: brīvostas valde I. Strautmanes un Ģ. V. Kristovska vadībā pirms mēneša nobalsoja izbeigt jaunās rūpniecības ēkas būvi, apzināti pazaudējot pusotru miljonu no Eiropas naudas un ap 80 potenciālajām darbavietām līdz ar rūpniecības investoriem, kuri attiecīgās ražošanas ēkas pēc to izbūves nomā no brīvostas pārvaldes.
Ja kāds vēlas pieteikties:
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
