„Ļimončiks” Dūklavs ar 40 gadus senu inženiera mežkopja izglītību paklusām kļuvis par goda doktoru
PIETIEK29.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava vienīgā izglītība ir 1976. gadā iegūtais inženiera mežkopja grāds, taču, neraugoties uz to, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, pēc „Rīdzenes sarunu” publiskošanas palamu „Ļimončiks” ieguvušais ministrs šajās dienās paklusām ir ticis pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda doktora grādu.
Kā skaidro Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dūklava sadarbība ar to esot izpaudusies vairākos virzienos. Meža augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgākais esot Dūklava kā zemkopības ministra un viņa vadītās ministrijas atbalsts nozares politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, no kuriem nozīmīgākās esot „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”.
Turklāt ar Dūklava atbalstu esot „aktualizēta nepieciešamība Latvijā izstrādāt Bioekonomikas stratēģiju, kuras izveidē LLU ir partneris mērķu noteikšanā un iesaistīto pušu koordinēšanā un kas ietvers plašāku skatījumu uz mežsaimniecības un kokapstrādes, kā arī citu nozaru pievienoto vērtību tautsaimniecībai”.
Jaunais goda doktors esot veicinājis vēl veselas virknes nozaru un pat Jelgavas pils attīstību. „Dūklava kā ministra darbība ir veicinājusi lauksaimniecības, meža, pārtikas un veterinārmedicīnas zinātnes sekmīgu attīstību, turpinot jau iepriekš sākto ministrijas atbalstu LLU zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanai. Viņš arī sniedzis atbalstu Jelgavas pils kā izglītības centra nepārtrauktā attīstībā, piedaloties sarunās gan par telpu efektīvāku izmantošanu, gan nepieciešamajiem remontdarbiem,” uzskaitījusi universitāte.
Cik zināms, Dūklava vienīgā izglītība iegūta tālos padomju laikos, kad viņš no 1971. līdz 1976. gadam studējis toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) Mežsaimniecības fakultātē un ieguvis inženiera mežkopja grādu. Taču, kā izrādās, LLU goda doktora grādam vispār nav nekā kopēja ar tā saņēmēja gūto izglītību vai akadēmiskajiem nopelniem.
Goda doktora grāds LLU tiek piešķirts kopš 1992. gada, kad izstrādāts nolikums par Goda doktora grāda piešķiršanu. Goda doktora grādu, kā skaidro universitāte, ir iespējams saņemt „par ilggadēju atbalstu universitātei, sadarbību un tās attīstības veicināšanu”, līdz šim šāds grāds piešķirts jau 36 cilvēkiem.
Par goda doktora grādu „Ļimončikam” Dūklavam izlēmis LLU senāts, kurā kopā ir 60 cilvēku – gan mācībspēku, gan studējošo pārstāvju. Reizē ar Dūklavu pie goda doktora grāda ir tikuši vēl divi pazīstami ļaudis, kuriem tāpat nav nekāda sakara ar akadēmisko vidi, - Solvitas Āboltiņas no valdības vadītājas amata gāztā Laimdota Straujuma un AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
