Linkaits nejauši izpļāpā to, no kā visa sabiedrība baidījās jau desmit gadus
N. Andersons25.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Linkaits: Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp VVD un ostu uzņēmējiem” — ar šādu virsrakstu šomēnes Satiksmes ministrija pēkšņi atzina, ka pastāv un pastāvēs šāda “cieša sadarbība”, kādu ieinteresētās puses gadiem ilgi mēģināja noliegt.
“Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp Valsts vides dienestu (VVD) un ostu uzņēmējiem, lai nodrošinātu gan vides prasību ievērošanu, gan ostu attīstības iespējas, tiekoties ar VVD ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). [Viņš] pauda, ka arī turpmāk ir nepieciešama cieša un uz rezultātu vērsta sadarbība starp dienestu un ostu uzņēmējiem […] Jāmeklē likumam un sabiedrības interesēm atbilstoši elastīgi risinājumi tādos gadījumos, kuros nepieciešams saskaņojums kādas konkrētas vidi potenciāli ietekmējošas kravas pārkraušanai, mazinot birokrātisko procedūru šādā situācijā,” ziņoja Satiksmes ministrija.
Iepriekš vairāk nekā desmit gadu garumā vismaz formāli tika mēģināts uzturēt ilūziju, ka VVD strādā dabas aizsardzības normu izpildes nolūkā un kontrolē piesārņojošo darbību, novēršot kaitējumu dabai un piesārņojumu apdzīvotās vietās. Tagad satiksmes ministrs T. Linkaits ir atzinis pretējo, runājot par “elastīgiem risinājumiem” vidi ietekmējošu kravu pārkraušanai.
Jau visas iepriekšējās desmitgades garumā medijos tika publicēti pētījumi, pamatojot aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz.
Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Piesārņotāju nolīgtie specializētie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.
Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas “Estonian, Latvian, Lithuanian Environment” (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums “VSKB Vide”, kura dibinātājs bija kādreizējais Ventspils vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība “Zaļai Ventspilij” jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem, kas konkrētajā gadījumā nākuši no Rūdolfa Meroni kontrolētiem termināliem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.
Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.
Līdz šim attiecīgās problēmas eksistence tika rūpīgi noliegta, taču ar savu paziņojumu Satiksmes ministrija T. Linkaita vadībā šomēnes apstiprinājusi iedzīvotāju un preses iepriekš paustās aizdomas.
Jau iepriekš regulāri ziņots, ka vislielākie brīnumi bijuši saistīti ar tiem uzņēmumiem, kurus kontrolē R. Meroni grupējums un kuri pārkrauj ogles un naftas produktus — pēc t.s. “elektronisko degunu” uzstādīšanas ostā, kas bezkaislīgi izmēra faktisko piesārņojumu un no kā nevar neko noslēpt, VVD amatpersonas pamanījās aizrunāties līdz tam, ka gaisa piesārņojumu it kā esot izraisījis nevis “Ventbunkerā” pārkrautais mazuts, bet gan pilsētā ziedējušie ceriņi.
Iepriekšējo gadu virsraksti par VVD “aktivitātēm”, kuru galvenais motīvs — nevis piesārņojošo darbību kontrole, bet gan to piesegšana:
“Ventspilnieki: “Ventbunkers smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
“Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām”
“Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus”
“Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
“Pēc diviem mēnešiem Valsts vides dienests beidzot spiests „ieraudzīt” tehniskās sāls grēdas ostā, bet ūdens piesārņošanu vēl nepamana”
“Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs”
“Latvijai ir sava „Tesla” un „Space-X”, un VVD vadītāja Koļegova ir mūsu vietējā Ilona Maska”
“Dabas aizsardzības institūciju “reformēšanas” virziens: atņems funkcijas labi strādājošiem speciālistiem un nodos īstenot blēdīgiem nejēgām”
“Šāda VVD rīcība ir necieņa pret sabiedrību”
https://pietiek.com/raksti/sada_vvd_riciba_ir_neciena_pret_sabiedribu/
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
