Linkaits nejauši izpļāpā to, no kā visa sabiedrība baidījās jau desmit gadus
N. Andersons25.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Linkaits: Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp VVD un ostu uzņēmējiem” — ar šādu virsrakstu šomēnes Satiksmes ministrija pēkšņi atzina, ka pastāv un pastāvēs šāda “cieša sadarbība”, kādu ieinteresētās puses gadiem ilgi mēģināja noliegt.
“Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp Valsts vides dienestu (VVD) un ostu uzņēmējiem, lai nodrošinātu gan vides prasību ievērošanu, gan ostu attīstības iespējas, tiekoties ar VVD ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). [Viņš] pauda, ka arī turpmāk ir nepieciešama cieša un uz rezultātu vērsta sadarbība starp dienestu un ostu uzņēmējiem […] Jāmeklē likumam un sabiedrības interesēm atbilstoši elastīgi risinājumi tādos gadījumos, kuros nepieciešams saskaņojums kādas konkrētas vidi potenciāli ietekmējošas kravas pārkraušanai, mazinot birokrātisko procedūru šādā situācijā,” ziņoja Satiksmes ministrija.
Iepriekš vairāk nekā desmit gadu garumā vismaz formāli tika mēģināts uzturēt ilūziju, ka VVD strādā dabas aizsardzības normu izpildes nolūkā un kontrolē piesārņojošo darbību, novēršot kaitējumu dabai un piesārņojumu apdzīvotās vietās. Tagad satiksmes ministrs T. Linkaits ir atzinis pretējo, runājot par “elastīgiem risinājumiem” vidi ietekmējošu kravu pārkraušanai.
Jau visas iepriekšējās desmitgades garumā medijos tika publicēti pētījumi, pamatojot aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz.
Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Piesārņotāju nolīgtie specializētie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.
Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas “Estonian, Latvian, Lithuanian Environment” (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums “VSKB Vide”, kura dibinātājs bija kādreizējais Ventspils vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība “Zaļai Ventspilij” jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem, kas konkrētajā gadījumā nākuši no Rūdolfa Meroni kontrolētiem termināliem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.
Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.
Līdz šim attiecīgās problēmas eksistence tika rūpīgi noliegta, taču ar savu paziņojumu Satiksmes ministrija T. Linkaita vadībā šomēnes apstiprinājusi iedzīvotāju un preses iepriekš paustās aizdomas.
Jau iepriekš regulāri ziņots, ka vislielākie brīnumi bijuši saistīti ar tiem uzņēmumiem, kurus kontrolē R. Meroni grupējums un kuri pārkrauj ogles un naftas produktus — pēc t.s. “elektronisko degunu” uzstādīšanas ostā, kas bezkaislīgi izmēra faktisko piesārņojumu un no kā nevar neko noslēpt, VVD amatpersonas pamanījās aizrunāties līdz tam, ka gaisa piesārņojumu it kā esot izraisījis nevis “Ventbunkerā” pārkrautais mazuts, bet gan pilsētā ziedējušie ceriņi.
Iepriekšējo gadu virsraksti par VVD “aktivitātēm”, kuru galvenais motīvs — nevis piesārņojošo darbību kontrole, bet gan to piesegšana:
“Ventspilnieki: “Ventbunkers smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
“Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām”
“Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus”
“Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
“Pēc diviem mēnešiem Valsts vides dienests beidzot spiests „ieraudzīt” tehniskās sāls grēdas ostā, bet ūdens piesārņošanu vēl nepamana”
“Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs”
“Latvijai ir sava „Tesla” un „Space-X”, un VVD vadītāja Koļegova ir mūsu vietējā Ilona Maska”
“Dabas aizsardzības institūciju “reformēšanas” virziens: atņems funkcijas labi strādājošiem speciālistiem un nodos īstenot blēdīgiem nejēgām”
“Šāda VVD rīcība ir necieņa pret sabiedrību”
https://pietiek.com/raksti/sada_vvd_riciba_ir_neciena_pret_sabiedribu/
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
