Linkaits nejauši izpļāpā to, no kā visa sabiedrība baidījās jau desmit gadus
N. Andersons25.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Linkaits: Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp VVD un ostu uzņēmējiem” — ar šādu virsrakstu šomēnes Satiksmes ministrija pēkšņi atzina, ka pastāv un pastāvēs šāda “cieša sadarbība”, kādu ieinteresētās puses gadiem ilgi mēģināja noliegt.
“Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp Valsts vides dienestu (VVD) un ostu uzņēmējiem, lai nodrošinātu gan vides prasību ievērošanu, gan ostu attīstības iespējas, tiekoties ar VVD ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). [Viņš] pauda, ka arī turpmāk ir nepieciešama cieša un uz rezultātu vērsta sadarbība starp dienestu un ostu uzņēmējiem […] Jāmeklē likumam un sabiedrības interesēm atbilstoši elastīgi risinājumi tādos gadījumos, kuros nepieciešams saskaņojums kādas konkrētas vidi potenciāli ietekmējošas kravas pārkraušanai, mazinot birokrātisko procedūru šādā situācijā,” ziņoja Satiksmes ministrija.
Iepriekš vairāk nekā desmit gadu garumā vismaz formāli tika mēģināts uzturēt ilūziju, ka VVD strādā dabas aizsardzības normu izpildes nolūkā un kontrolē piesārņojošo darbību, novēršot kaitējumu dabai un piesārņojumu apdzīvotās vietās. Tagad satiksmes ministrs T. Linkaits ir atzinis pretējo, runājot par “elastīgiem risinājumiem” vidi ietekmējošu kravu pārkraušanai.
Jau visas iepriekšējās desmitgades garumā medijos tika publicēti pētījumi, pamatojot aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz.
Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Piesārņotāju nolīgtie specializētie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.
Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas “Estonian, Latvian, Lithuanian Environment” (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums “VSKB Vide”, kura dibinātājs bija kādreizējais Ventspils vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība “Zaļai Ventspilij” jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem, kas konkrētajā gadījumā nākuši no Rūdolfa Meroni kontrolētiem termināliem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.
Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.
Līdz šim attiecīgās problēmas eksistence tika rūpīgi noliegta, taču ar savu paziņojumu Satiksmes ministrija T. Linkaita vadībā šomēnes apstiprinājusi iedzīvotāju un preses iepriekš paustās aizdomas.
Jau iepriekš regulāri ziņots, ka vislielākie brīnumi bijuši saistīti ar tiem uzņēmumiem, kurus kontrolē R. Meroni grupējums un kuri pārkrauj ogles un naftas produktus — pēc t.s. “elektronisko degunu” uzstādīšanas ostā, kas bezkaislīgi izmēra faktisko piesārņojumu un no kā nevar neko noslēpt, VVD amatpersonas pamanījās aizrunāties līdz tam, ka gaisa piesārņojumu it kā esot izraisījis nevis “Ventbunkerā” pārkrautais mazuts, bet gan pilsētā ziedējušie ceriņi.
Iepriekšējo gadu virsraksti par VVD “aktivitātēm”, kuru galvenais motīvs — nevis piesārņojošo darbību kontrole, bet gan to piesegšana:
“Ventspilnieki: “Ventbunkers smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
“Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām”
“Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus”
“Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
“Pēc diviem mēnešiem Valsts vides dienests beidzot spiests „ieraudzīt” tehniskās sāls grēdas ostā, bet ūdens piesārņošanu vēl nepamana”
“Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs”
“Latvijai ir sava „Tesla” un „Space-X”, un VVD vadītāja Koļegova ir mūsu vietējā Ilona Maska”
“Dabas aizsardzības institūciju “reformēšanas” virziens: atņems funkcijas labi strādājošiem speciālistiem un nodos īstenot blēdīgiem nejēgām”
“Šāda VVD rīcība ir necieņa pret sabiedrību”
https://pietiek.com/raksti/sada_vvd_riciba_ir_neciena_pret_sabiedribu/
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
