Linkaits nejauši izpļāpā to, no kā visa sabiedrība baidījās jau desmit gadus
N. Andersons25.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Linkaits: Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp VVD un ostu uzņēmējiem” — ar šādu virsrakstu šomēnes Satiksmes ministrija pēkšņi atzina, ka pastāv un pastāvēs šāda “cieša sadarbība”, kādu ieinteresētās puses gadiem ilgi mēģināja noliegt.
“Arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība starp Valsts vides dienestu (VVD) un ostu uzņēmējiem, lai nodrošinātu gan vides prasību ievērošanu, gan ostu attīstības iespējas, tiekoties ar VVD ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). [Viņš] pauda, ka arī turpmāk ir nepieciešama cieša un uz rezultātu vērsta sadarbība starp dienestu un ostu uzņēmējiem […] Jāmeklē likumam un sabiedrības interesēm atbilstoši elastīgi risinājumi tādos gadījumos, kuros nepieciešams saskaņojums kādas konkrētas vidi potenciāli ietekmējošas kravas pārkraušanai, mazinot birokrātisko procedūru šādā situācijā,” ziņoja Satiksmes ministrija.
Iepriekš vairāk nekā desmit gadu garumā vismaz formāli tika mēģināts uzturēt ilūziju, ka VVD strādā dabas aizsardzības normu izpildes nolūkā un kontrolē piesārņojošo darbību, novēršot kaitējumu dabai un piesārņojumu apdzīvotās vietās. Tagad satiksmes ministrs T. Linkaits ir atzinis pretējo, runājot par “elastīgiem risinājumiem” vidi ietekmējošu kravu pārkraušanai.
Jau visas iepriekšējās desmitgades garumā medijos tika publicēti pētījumi, pamatojot aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz.
Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Piesārņotāju nolīgtie specializētie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.
Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas “Estonian, Latvian, Lithuanian Environment” (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums “VSKB Vide”, kura dibinātājs bija kādreizējais Ventspils vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība “Zaļai Ventspilij” jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem, kas konkrētajā gadījumā nākuši no Rūdolfa Meroni kontrolētiem termināliem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.
Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.
Līdz šim attiecīgās problēmas eksistence tika rūpīgi noliegta, taču ar savu paziņojumu Satiksmes ministrija T. Linkaita vadībā šomēnes apstiprinājusi iedzīvotāju un preses iepriekš paustās aizdomas.
Jau iepriekš regulāri ziņots, ka vislielākie brīnumi bijuši saistīti ar tiem uzņēmumiem, kurus kontrolē R. Meroni grupējums un kuri pārkrauj ogles un naftas produktus — pēc t.s. “elektronisko degunu” uzstādīšanas ostā, kas bezkaislīgi izmēra faktisko piesārņojumu un no kā nevar neko noslēpt, VVD amatpersonas pamanījās aizrunāties līdz tam, ka gaisa piesārņojumu it kā esot izraisījis nevis “Ventbunkerā” pārkrautais mazuts, bet gan pilsētā ziedējušie ceriņi.
Iepriekšējo gadu virsraksti par VVD “aktivitātēm”, kuru galvenais motīvs — nevis piesārņojošo darbību kontrole, bet gan to piesegšana:
“Ventspilnieki: “Ventbunkers smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
“Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām”
“Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus”
“Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
“Pēc diviem mēnešiem Valsts vides dienests beidzot spiests „ieraudzīt” tehniskās sāls grēdas ostā, bet ūdens piesārņošanu vēl nepamana”
“Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs”
“Latvijai ir sava „Tesla” un „Space-X”, un VVD vadītāja Koļegova ir mūsu vietējā Ilona Maska”
“Dabas aizsardzības institūciju “reformēšanas” virziens: atņems funkcijas labi strādājošiem speciālistiem un nodos īstenot blēdīgiem nejēgām”
“Šāda VVD rīcība ir necieņa pret sabiedrību”
https://pietiek.com/raksti/sada_vvd_riciba_ir_neciena_pret_sabiedribu/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
