Lipmans jau pirms četriem mēnešiem informējis par problēmām „Liepājas metalurgā”, bet brīdinājums ignorēts
PIETIEK04.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, viens no trim lielajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem, opozīcijā uzņēmuma vadībai esošais tā padomes loceklis Kirovs Lipmans jau pirms četriem mēnešiem informējis visas Saeimas frakcijas gan par metalurģijas uzņēmuma nopietnajām finanšu un saimnieciskajām problēmām, gan arī par līdzšinējo uzņēmuma auditu neuzticamību. Taču šis brīdinājums ticis ignorēts tāpat kā līdzīga satura vēstule, kas gadu iepriekš bijusi adresēta premjeram un finanšu ministram. Pietiek šodien publicē pilnu šīs vēstules tekstu bez labojumiem un saīsinājumiem.
„Rīga, 01.10.2012.
Godātie kungi un cienījamas dāmas!
Esmu ilggadējs par Latvijas rūpniecības flagmaņu sauktā A/S Liepājas Metalurgs akcionārs un padomes loceklis (uz vēstules sastādīšanas dienu). Vēlos izteikt savus novērojumus un lūgumu izvērtēt A/S Liepājas Metalurgs finansiālo situāciju.
2009.gada 30.decembrī Latvijas Republikas toreizējais Finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā A/S Liepājas Metalurgs ražotņu modernizācijai. Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.
Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra A/S Liepājas Metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas A/S Liepājas Metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.
Diemžēl man, kā A/SLiepājas Metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem, ir liela neizpratne, ka pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā A/S Liepājas Metalurgs akcionāri, šajā gadījumā es domāju par manu viedokli. Jo es vienmēr esmu uzsvēris, ka A/S Liepājas Metalurgs spētu veikt modernizāciju pašu spēkiem, ja būtu uzsākusi to veikt savlaicīgi.
Latvijas Republikas valsts institūcijas piešķirot tik nozīmīgo valsts galvojumu, un 04.10.2011. palielinot to līdz LVL 72.19 milj., izņemot par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas reģistrētai komercķīlai, nav parūpējusies par jebkādu kontroles mehānismu.
A/S Liepājas Metalurgs 2009. un 2010.g strādāja ar zaudējumiem, kas ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.
2011.gadā ir saņemta peļņa LVL 2.5 milj. apmērā, kura pārsvarā nav radīta no A/S Liepājas Metalurgs pamatdarbības - tērauda produkcijas ražošanas, bet no papildus darbības - pamatlīdzekļu realizācijas un soda sankciju saņemšanas.
2011.gada 23.decembrī A/S Liepājas Metalurgs paziņoja, ka tērauda ražošanas modernizācijas process faktiski noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.
Izpētot 2011 .gada A/S Liepājas Metalurgs pārskatu ir lasāms, ka atskaites perioda (2011.gada) investīcijās ieguldīti 48,75 milj. LVL (69,4 milj.EUR), tai skaitā 33,8 milj. LVL (48,1 milj. EUR) ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā, izmantojot bankas ilgtermiņa aizņēmumu. Rodas jautājums, kur tika izmantota starpība, starp izmantotiem līdzekļiem un piešķirtiem līdzekļiem pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts galvojumu LVL 72.19 milj. apmērā.
Uz 2011.gada 31.decembri īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrības maksātnespējas pazīmēm.
A/S Liepājas Metalurgs ir publicējusi 2012.gada 6.mēnešu pārskatu. Saskaņā ar pārskata datiem finansiālā situācija kļuvusi vēl smagāka:
Apgrozījums - LVL 144,4 milj.
Peļņa - LVL 725 974
Apgrozījumu līdzekļi - LVL 70 528 986
Debitori - LVL 6 603 395
Kreditori (ilgtermiņa) - LVL 55 142 542
Kredītori (īstermiņa) - LVL 106 926 153
Kreditori (kopā) - LVL 162 068695
Kreditoru saistības pieaug ar katru atskaiti, sasniedzot kolosālo ciparu LVL 162 milj., bet 2012.gada plānota peļņa LVL 10,2 milj. kļūst par nesasniedzamo mērķi, jo 6 mēnešos A/S Liepājas Metalurgs nopelnīja tikai LVL 725 974, kas sastāda apmēram 0,5% no 6 mēnešu apgrozījuma.
Izvirzot mērķi veikt modernizāciju, A/S Liepājas Metalurgs pamatoja to ar iespēju ieekonomēt līdz 30% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, un uzlabot ekoloģisko situāciju. Patlaban pēc publiski pieejamās informācijas ekonomija sastādīja apmērām 10% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, bet ekoloģiskā situācija Liepāja saasinājās un A/S Liepājas Metalurgs ir atzīts par vainīgo vides noteikumu pārkāpšanā, un pārkāpumi vēl nav novērsti.
Esmu vairākkārt pārrunājis izveidojošo situāciju ar A/S Liepājas Metalurgs vadību un ar Latvijas Republikas dažādu institūciju vadītājiem, esmu rakstījis Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finanšu ministram, bet manas rakstītas vēstules palika bez atbildēm, un pat tika pārsūtītas A/S Liepājas Metalurgs, kurā tos izmanto pret mani tiesas prāvā par akciju atgūšanu no Sergeja Zaharjina.
A/S Liepājas Metalurgs valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta. Esmu vērsies A/S Liepājas Metalurgs padomē ar pieprasījumu veikt neatkarīgu auditu, jo patlaban to revidē A/S BDO, kuras vadītājs Andris Deniņš vienlaikus ir A/S Liepājas Metalurgs padomes loceklis. Bet ar milzīgo nokavējamu 2012.gada 21.septembrī šo manu priekšlikumu noraidīja. Visi mani centieni ir izprast kādēļ A/S Liepājas Metalurgs grimst parādos, censties novērst kļūdas, un strādāt maksimāli atklāti un ekonomiski pamatoti. Diemžēl tas nav iespējams bez profesionālas un neatkarīgas informācijas izvērtēšanas, ko A/S Liepājas Metalurgs vadība un daļa no akcionāriem cenšas nepieļaut. Pat pretēji, mani cenšas apmelnot, pasniedzot manus centienus izprast situāciju, par šķēršļu likšanu A/S Liepājas Metalurgs.
Latvijas Republikas Saeimas pārstāvēto politisko spēkiem būtu jāizvērtē vai gadījumā A/S Liepājas Metalurgs nekļūs par vēl vienu klupšanas akmeni un smagu nastu Latvijas Republikas budžetam un Liepājas pilsētas pašvaldībai, ka arī būtu jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu, un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt A/S Liepājas Metalurgs izsniegto aizņēmumu.
Ar cieņu,
Kirovs Lipmans”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
