Iesaki rakstu: 
Skolotāju arodbiedrība LIZDA ir paziņojusi, ka tiks rīkoti skolotāju piketi un streiki gadījumā, ja skolotājiem netiks palielinātas algas. Protams, skolotājiem ir jāsaņem lielākas algas, bet vai tiešām vienīgais veids, kā panākt algu palielināšanu, ir piketu un streiku organizēšana?
Agrāk bieži tika izteikti pārmetumi bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, kurš paziņoja, ka algas skolotājiem tiks palielinātas tikai pēc skolu tīkla sakārtošanas un vairāku mazo skolu slēgšanas.
Ir saprotama nosta’lģija pēc laikiem, kad visur darbojās mazas skoliņas, tomēr ir skaidrs, ka šobrīd tās nespēj darboties pietiekami kvalitatīvi un nepieciešamajā līmenī sagatavot jauniešus, lai tie vēlāk varētu izturēt konkurenci, stājoties augstskolās vai piesakoties darbā prestižās kompānijās.
Interesanti, ka agrāk LIZDA spēja vienoties ar Šadurski, piekāpjoties vairākām viņa prasībām. Draudi par skolotāju piketiem un streikiem ir atsākušies kopš laika, kad par izglītības un zinātnes ministri ir kļuvusi Ilga Šuplinska (attēlā). Atšķirībā no Šadurska viņa stāsta, ka aizstāvēs mazās lauku skolas un pārvērtēs kvalitātes prasības vairākām skolām, lai tās varētu izvairīties no slēgšanas.
Iespējams, sajūtot šādu Šuplinskas attieksmi, LIZDA ir sapratusi, ka tā var uzstājīgāk virzīt savas prasības un stādīt ultimātus valdībai. Šajos ultimātos tiek maz runāts par skolotāju darba kvalitāti un viņu izvērtēšanu, kā arī par skolēnu sagatavošanas kvalitāti. LIZDA savai šantāžai izmanto visas, iespējas, piemēram, draud rīkot streikus centralizēto eksāmenu laikā – tā ieriebjot tiem skolēniem, kas gatavojas tālākām studijām.
Vērojot šādu notikumu attīstību, var viegli prognozēt, ka LIZDA ultimāti kļūs arvien skaļāki un kategoriskāki. Maz ticams, ka no šādas šantāžas politikas ieguvēji būs skolēni un viņu vecāki.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
